/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/01/28/16619665t1h11b2.jpg)
Jauni ASV un citu rietumvalstu izlūkošanas dati atklājuši, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins varētu būt mainījis savus prioritāros mērķus karā Ukrainā, koncentrējoties uz īstermiņa sasniegumiem – nostiprināt kontroli pār okupētajām Ukrainas teritorijām un uzlabot Krievijas novājināto ekonomiku, vēsta raidsabiedrība CNN, atsaucoties uz avotiem.
Publikācijā norādīts, ka vēl nesen rietumu izlūkdienestu ieskatā karš Ukrainā bijis Putina interesēs un viņa spēki bijuši pietiekami lieli, lai okupētu visu Ukrainu.
Domu, ka Putins varētu būt mainījis mērķus Ukrainā, pastiprinājis ASV prezidenta Donalda Trampa un Vašingtonas sarunvedēju uzskats, ka Krievijas diktators tagad varētu būt vairāk spiests noslēgt iespējamu miera līgumu.
Tomēr augstākās ASV amatpersonas saglabā skepsi par Putinu un viņa pausto vēlmi noslēgt miera līgumu, neskatoties uz to, ka ASV piedāvātais līgums ir ļoti labvēlīgs Krievijai – tajā tai tiek atdotas teju visas tās okupētās teritorijas Ukrainā. Tāpat tiek uzskatīts, ka Maskava varētu piekrist šim līgumam un atsākt karu, lai sagrābtu lielāku daļu Ukrainas.
"Es teiktu, ka viņš domā par to, kādi darbi izdarāmi tuvākajā laikā," žurnālistiem norādījusi kāda augsta rietumu amatpersona.
Ņemot vērā, ka Trampa administrācija kļūst arvien dusmīgāka, draudot ar lielākām sankcijām un Krievijas ekonomika turpina stagnēt, Putins varētu nonākt sarežģītā situācijā.
"Tas patiešām ir atkarīgs no tā, ko ASV ir gatavas likt galdā – tam jābūt kaut kam, kas patiešām varētu likt uz brīdi apturēt karu," teica avots.
Savukārt kāda Eiropas amatpersona norādījusi, ka Maskava ir gatava "spēlēt" ar amerikāņiem un ierobežot tās mērķus Ukrainā, lai uzlabotu attiecības ar Vašingtonu, bet "ir skaidrs, ka tā nav atteikusies no maksimālajiem kara mērķiem."