Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ingrīda Ūdre un Rinaldo uz skatuves ir patiesi, bez maskām, un viņi neslēpj, ka pirms uzstāšanās ir mazliet sabijušies, bet skatuves gaismas un žūrija viņus atbrīvo dziesmai.
Kas liek politiķei Ingrīdai Ūdrei tik ļoti riskēt, piedaloties šovā «Divas zvaigznes», jo zina taču, ka arī te kļūdas nepiedod. Varbūt viņa līdzās jaunajam Rinaldo mums grib parādīt citu Ingrīdu?
Ingrīda, kas dzied pārī ar čigānu smeldzīgās balss īpašnieku Rinaldo, kurš ir augumā mazāks nekā viņa, smej, ka abi esot kā franču pāris. Lai gan pirms pāris gadiem kādreizējā Saeimas spīkere «Lielajā ģildē» vērojusi Rinaldo uzstāšanos, personiski ar viņu Ingrīda nebija pazīstama. Viņu pirmā tikšanās notika Ingrīdas mājā Vecdaugavā. Ceļā līdz politiķes namam Rinaldo tik ļoti uztraucies, ka satiekoties samulsis klusēja. Ingrīda to uztvērusi saprotoši, jo zina, ka ļoti daudziem cilvēkiem Latvijā ir par viņu savāds priekšstats. Ja vēl palasa, ko prese raksta, tad katram sava versija. Sarunas laika Ūdres kundze ir sirsnīga un atvērta, un to pēc vairākiem dziesmu mēģinājumiem sapratis arī Rinaldo. Tiesa, atrast kopīgu valodu palīdzējusi Ingrīdas mamma, kas cienājusi ar tēju un skaidrojusi Rinaldo radurakstus. Mēģinājumi Ingrīdas namā nu izvēršas par politiķes un Rinaldo ģimenes dziedāšanas vakariem, jo uz tiem ierodas arī dziedātāja menedžeris Kaspars Vikštrems, kas spēlē vijoli, un brālis Agris ar ģitāru. Kad visi iesildījušies, var sākties divu stundu gara nodarbība. Tiesa, joprojām māc bažas, vai tik Rinaldo vēl joprojām no viņas nebaidās.
Asaras, krītošās lapas
Piekrītot piedalīties projektā, Ingrīda palikusi sevi kā zem lupas. Lai vai kā skauģi runā, uz skatuves Ingrīda ir patiesa. «Tas nav spēles variants, kādi esam, tādi esam — bez maskām,» viņa piebilst. Mācoties itāļu dziesmu «Rudens asaras», Ingrīda tik ļoti iedzīvojās tēlā, ka asaras pašas no sevis lauzušās uz āru.
Rinaldo un Ingrīda paši izplāno savas dziesmas vizuālo scenāriju un liek galvas kopā, arī par skatuves tērpiem domājot. Viņi ir no tiem retajiem raidījuma dalībniekiem, kuri visu veic paši saviem spēkiem, bez dizaineru, stilistu un vokālo pedagogu komandas. «Noteikti vieglāk cilvēkam, kurš ir aktieris un dzied kopā ar dziedātāju, jo viņam uz skatuves ir pieredze un atbrīvotība. Kaut vai Frīdis, kas dzied karaoki, viņam ir pavisam cita pieredze. Man ir citādāk, jo nekad neesmu varējusi atļauties kaut ko īpaši brīvu. Ir jāievēro zināma etiķete, kas atstāj paliekošu zīmogu — kā ģērbties, kā uzvesties. Tāpēc mūsu uzstāšanās stils atšķiras no citiem raidījuma dalībniekiem,» skaidro Ingrīda.
Melodijas naktī
Ieraugot pirmās dziesmas «Me dzhjaa» vārdus čigānu valodā, Ingrīda sākotnēji tos nav varējusi pat izlasīt, taču ar Rinaldo palīdzību apguvusi burtu izrunu un vārdu uzsvarus. «Otra ļoti svarīga lieta — man vajadzēja saprast, par ko dziedu. Ja nesaprotu lietas, tad ļoti grūti tās iemācīties,» — tā Ingrīda, kura pat naktī pamostas un dzird melodiju.
Raidījuma ieraksts parasti beidzoties vēlu naktī. Ingrīda saka, ka tas nav pareizi: «Lai gan pati šobrīd nestrādāju, daudziem nākamā ir darba diena. Strādājam visu nakti, jo mēs uzstājamies ne jau tikai uz skatuves, bet kameras mūs fiksē arī aizkulisēs.»
Ingrīda, pirms iziet uz skatuves, nespļauj ne pār kreiso, ne labo plecu, jo nevar jau īsti zināt, kurā brīdī sargeņģelim, kas sēž uz pleca, var iespļaut sejā. Zīmīgi, ka zem greznā vakartērpa Ingrīdu sargā kaklarota ar Dievmātes attēlu.
Pirmā raidījuma filmēšanas reizē Ingrīda pirms uzstāšanās Rinaldo teikusi: «Klausies, man ir tik šausmīgi bail, neejam uz skatuves.» Uz ko viņš atbildējis, ka arī viņam ir bail.
Pagriež skaļāk un dzied līdzi
Ingrīdas ģimene stāsta, ka tēva radi ir ļoti muzikāli cilvēki. «Tēvs spēlēja mutes ermoņikas, akordeonu un dziedāja. Bērnībā viņš man iemācīja dejot un dziedāt. Mamma mani veda uz Dārziņa mūzikas skolu, bet, tā kā man nav absolūtā dzirde, mani skolā nepieņēma, taču man ļoti patika dziedāt un to darīt turpināju Rīgas 6. vidusskolas korī un ansamblī. Vienmēr ar mūziku esmu bijusi uz «tu». Tā nu sanāca, ka diezgan ātri apprecējos un studēju augstskolā, tāpēc neatlika laika dziedāt korī,» viņa atminas.
Bērnībā Ingrīda domājusi, ka reiz kļūs par balerīnu. «Ja nesanāca ar dziedāšanu, tad mamma vēlējās, lai kļūstu par balerīnu. Izpalika arī kāda mūzikas instrumenta apguve, lai gan ļoti gribēju iemācīties spēlēt klavieres, taču mums nebija rocības, arī dzīvoklī nebija iespējams kādā stūrītī ievietot klavieres. «Taču notis pazīstu (nosauc pēc kārtas visas notis). Savulaik dejoju «Dzintariņā» un gribēju iet baleta skolā, bet biju liela auguma un «nebalerīniska»,» politiķe dalās bērnības atmiņās.
Mūzika Ingrīdai visu laiku sirdij tuva, it sevišķi, kad garastāvoklis zem nulles, dziedot tas uzlabojas. Braucot pie auto stūres, Ingrīda pagriež skaļāk radio un dzied līdzi. Tā var būt visdažādākā mūzika — Radio 2, Fado, latviešu koris, Nora Džonsa, krievu romances vai arī klasiskā mūzika.
Neatteiktos vadīt raidījumu
Vērojot «Divas zvaigznes», skatītāji atzinuši, ka Ingrīdas priekšnesumos ir gana aktieriskā talanta un tikpat labi kā politiķe viņa varētu sevi parādīt arī šovbiznesā, uz ko Ingrīda atbild, ka politika jau ir vislielākais šovbizness. «Iedomājieties, kā var Saeimas sēdi vadīt, jo emocijas ir jānoslēpj un tās nedrīkst parādīt. Tas ir šovbiznesa ievirziens,» viņa analizē. Taču, ja Ingrīdai piedāvātu vadīt kādu interesantu televīzijas šovu vai raidījumu, ja tas būtu ļoti labs piedāvājums, politiķe no tā neatteiktos.
Sabiedrībā izveidojies priekšstats, ka Ingrīda Ūdre ir aizgājusi no politikas. «Cilvēks taču nevar visu laiku būt aktīvs kā spuldzīte, kas deg... arī spuldzīte izdeg. Nepieciešama atelpa, lai visu pārdomātu. Ja neieņemu amatus un neesmu aktīvā politikā, tas nenozīmē, ka nesekoju līdzi politiskiem procesiem un netiekos ar saviem partijas biedriem (ZZS), nerunājos ar viņiem un kopīgi neanalizējam situācijas. Pati redzat, ka politikā ļoti daudz kas var mainīties, un neviens vēl nezina, kas tālāk notiks,» — tā Ingrīda.
Dziesma vieno
Vaicāta, kā Ingrīda vērtē politiķu piedalīšanos šovos, viņa ir pārliecināta, sakot: «Šādi pasākumi politiķi parāda citādā rakursā, ka viņš nav tikai sauss domātājs, aprēķinātājs un loģisku lēmumu pieņēmējs, bet cilvēkam ir drosme un normālas emocijas. Piedalīšanos šajā pasākumā uzskatu par interesantu pavērsienu savā dzīvē, nevis sacensībām. Politiķim vissvarīgākā lieta — lai viņš ir atpazīstams. Arī politikā, kad ir lielas un atbildīgas runas, taurenīši lido pa vēderu, jo pēc tavas runas cilvēki analizēs katru vārdu.
Katrā gadījumā Bērziņa kungs šovā ir visnotaļ simpātisks, viņš ir ieturēts, turklāt izbijis korists. Mums pat savulaik, kad vēl strādāju, bija doma veidot Saeimas kori, jo izveidojās tradīcija — katru gadu 4. maijā pēc svinīgās sēdes visas Saeimas sievietes, arī bijusī Valsts prezidente Vīķe-Freiberga, dziedājām korī.»
Lai gan latviešiem patīk dažāda stila mūzika, katrai ģimenei ir sava mīļākā dziesma. Ingrīdas Ūdres mammai tā ir «Pūt, vējiņi», jo viņa šo dziesmu var dziedāt un raudāt, tāpēc arī Ingrīdai šī dziesma mīļa. «Savukārt omes mīļāko dziesmu reti kurš zina. Tā ir latviešu tautasdziesma «Kur tu jāsi, ciema puisi?». Man pašai ļoti patīk «Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī»,» viņa uzskaita un neslēpj patiku pret latviešu galda dziesmām.
Basketbolistiem būs jāpieņem
Kā Ingrīda vienmēr spēj tik labi izskatīties? Viņa atklāj, ka uzturēt sevi formā — tas ir dzīvesveids. «Trīs reizes nedēļā eju vingrot un divas reizes spēlēju tenisu. Man ir veselīgs dzīvesveids, jo tad, kad bija stress un nemitīgā darba kņada, nebija pat laika padomāt, ko un kā ēd. Kādreiz nebija laika, un par ēšanu atcerējos vien tad, kad vēlā vakara stundā pārrados mājās no darba,» skaidro Ūdre.
Ingrīda kādreiz TTT komandā spēlēja basketbolu, šobrīd viņa ar šo sporta veidu nodarbojas teorētiski, tas nozīmē, ka politiķes plānos ir kļūt par pirmo Latvijas sievieti komisāri basketbolā. Vienu pārbaudījumu jau esmu izturējusi, un viens vēl jāiztur. «Vīriešiem basketbolistiem mani būs jāpieņem, tāpat kā Saeimā. Pirmo soli jau esmu spērusi un esmu Latvijas Basketbola savienības padomē, arī Volejbola federācijās valdē,» — tā Ingrīda par sevi sportā.
Pa vaigu papliķēja Jānis Pāvils II
Politiķe ir māņticīga un par saviem nākotnes plāniem runā nelabprāt, vien pačukst, ka plāni ir lieli un tie būs saistīti ar Eiropas Savienību un Krieviju, un tas būs starptautisks projekts. Bieži vien viņa par visu, kas dots, pasaka Dieviņam paldies, mājās pie sienas ir ikonas, pie kurām katru rītu piestāj, lai pateiktos. Savulaik, kad viņa kandidēja uz eirokomisāra amatu un tika visvairāk kritizēta, Ingrīda aci pret aci tikās ar pāvestu Jāni Pāvilu II. «Sarunas laikā viņš man papliķēja pa vaigu un pateica, ka ar mani viss būs kārtībā,» atminas Ingrīda.
Pēdējā laikā Ingrīda bieži sēžas vilcienā Maskava–Rīga, lai dotos pie sava mīļotā dzīvesdrauga Viljama Ričarda Gordona Latimira, kas strādā Maskavā. «Vakarā iesēžos vilcienā un no rīta jau esmu Maskavas centrā. Tagad tas sanāk mazliet retāk, jo ir taču «Divas zvaigznes».»