Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9706051t1h1c22.jpg)
Turpinot izglītojošu rakstu rubriku «Izvēlies veselīgāko no neveselīgā!», turpmāk laiku pa laikam dosimies ciemos pie kāda no sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, lai uzzinātu, kādi ir viņu ikdienas ēšanas paradumi. Šoreiz viesojāmies pie mūziķes Aijas Andrejevas.
Lai gan Aija Andrejeva ikdienā cenšas ēst veselīgi un gatavot mājās, nereti saspringtais darba grafiks un koncertēšana visu liek darīt savādāk. «Es vēlētos biežāk gatavot mājās, bet mans dzīves ritms un profesija to diemžēl pieļauj retos gadījumos. Tāpēc nevaru arī teikt, ka vienmēr ēdu simtprocentīgi veselīgi,» secina Aija Andrejeva.
Aijas iemīļotākā ēdienreize ir brokastis, kurās visbiežāk notiesā rupjmaizes šķēli ar sviestu, dažus dārzeņus un vārītu olu vai biezpienu. Klāt, protams, kafija ar pienu!
Runājot par gaļu – Aija to uzturā lieto reti un cūkgaļu nemaz.
«Dažreiz jau sagribas kādas desiņas, bet tad dodos speciāli uz tādām tirdzniecības vietām, kur ir skaidri zināms, ka produktos ir gaļas klātbūtne,» atklāj Aija.
«Es mēģinu arī kārtīgi paēst pusdienas, lai nesanāk ļoti daudz ēst vakaros. Vidēji cenšos vakariņas paēst līdz 19:00,» stāsta mūziķe.
Bet mēs visi esam cilvēki, un sanāk arī pagrēkot. Netikums, no kura mūziķe vēlētos tikt vaļā, ir pārlieku lielā ēšana vakaros: «Ja izvelk vakaru bez ēšanas – ideāli. Ir jau gadījumi, kad visu nedēļu kārtīgi sportoju, brīvdienās ir koncertu slodze, un tad svētdienas vakarā «noraujos» un saēdos visu, ko nevajadzēja...» atklāta ar mums ir dziedātāja.
«Vēl ir grēciņi – benzīntanku ātrās uzkodas pa ceļam uz koncertiem.»
Izrādās, pirms koncerta Aija neēd vismaz divas stundas: «Vispār tukšā dūšā skan vislabāk. Man koncerti jau ir kā treniņš – es nonāku no skatuves slapju muguru.»
Vēl par sportiskajām aktivitātēm Aija stāsta, ka atsākusi vakara skrējienus un vairākas reizes nedēļā apmeklē spēka treniņus un TRX. Aija arī dejo.
Kāds ir Aijas mīļākais ēdiens? Izrādās, vienkāršs – plānās pankūkas!
Bet iecienītākā recepte - salāti, kuros ir rukola, avokado, tomāts, gurķis, svaigs lasis, balzamiko un citronpipari.
Šoreiz mūsu pieaicinātais eksperts ir Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs Andis Brēmanis, kuram lūdzām Aijas ledusskapja saturu iedalīt trīs šādās grupās: «Apsveicami!»; «Labi»; «Neiesakām...».
* Atvainojamies, ja kādu netīšām aizskaram, taču uzskatām, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos. Un ļoti priecāsimies, ja ražotāji objektīvi iesaistīsies, paužot savu viedokli un nostāju, jo mūsu mērķis ir aicināt cilvēkus iepirkties gudri un ražotājus - radīt veselīgu produkciju. Aicinām rakstīto neuztvert personīgi, bet gan pievērst uzmanību rubrikas galvenajai idejai un tās mērķim. Ceram, ka atbildīgs uzņēmējs to spēs novērtēt. Rakstā ir atspoguļots viena pārtikas eksperta viedoklis, kas nav jāuztver par vienīgo patiesību, jo katram no mums ir savi veselīgas ēšanas principi un savi uzskati.
Apsveicami!
Auzu pārslas, dārzeņi (selerija, kāposts, burkāni, ķiploki, tomāti, zaļumi, ingvers), augļi (apelsīns, greipfrūts, banāni), dzērvenes, saldētas ogas, medus, ekoloģisks muslis, piena produkti (piens, krējums) rupjmaize, olas, jūras veltes, pašgatavoti ievārījumi un ziemas salāti, balzamiko mērce.
Eksperta komentārs par šo pārtikas grupu:
Skatos, ka vairākumā Aija uzturā lieto uzturā iesakāmas lietas. Augļi, dārzeņi, saldētas odziņas. Piemēram, kuram vēl mājās ir dzērvenes? Teicami, Aija!
Patiesībā, ja mēs ēstu tikai to, kas šobrīd aug pie mums, - tad tās tieši būtu dzērvenes.
Piens kā tāds ir ļoti vēlams produkts, bet jāskatās, lai tas nav ilgi uzglabājamais piens. Ja Aijai gadās nebūt ilgi mājās vai cits variants, kāpēc šāds piens iegādāts, – tad vēl tā, bet ne ikdienā. Šoreiz pienu liku šajā grupā tikai kā pienu, nevis šā ražotāja produktu. Skatos, ka Aija iegādājas ekoloģisko pārtiku, piemēram, šis krējums. Tas ir labi.
Aija nedēļā uzturā lieto ap 3-4 olām, kas ir labi, jo olas ir iesakāmas. Protams, mūs emocionāli vairāk interesē vistas labturība un brīvība, lai ēstu oliņas, kuru dzeltenumā ir vērtīgāki vitamīni un labākas taukvielas. Bet veikalā lielražotāji arī ražo dažādas klases olas, ko vajag skatīties. Piemēram, olas ar sirsniņu uz kastēm – tur vistu barībai tiek pievienotas linsēklas, kā rezultātā arī līdz olas dzeltenumam nonāk vairāk omega 3, kas sirdij tiešām ir noderīgi. Vai tam var ticēt? Domāju, ka liels ražotājs nevar atļauties publiskot šādu informāciju, to nepārbaudot.
Auzu putras un mušļi ir labs ēdiens. Tikai jāuzmanās, lai mušļos nav daudz cukura. Viens ir skatīties cukuru sastāvā, kas, visticamāk, šiem eko mušļiem nav pievienots, bet otrs - skaitīt cukurus, kas nāk no žāvētiem augļiem un šeit pievienotā medus.
Cukurs un cukuri ir divas dažādas lietas!
Aija jautāja par ātrvārāmajām auzu putrām - vai tās uzskatāmas par sliktākām? Ne īpaši. Te atšķirīgs ir tas, ka ātrāk uzbriedināmās auzu pārslas ir smalki sašķērētas, tāpēc, iespējams, zaudējušas ko vairāk no uzturvērtības.
Medus pa karotei ir iesakāms.
Balzamiko ir ļoti laba mērce salātiem, katrā ziņā noteikti labāks variants par sāļo sojas mērci.
Krājumi no laukiem: pašvārītas zaptes un tomāti želejā - teicami!
Labi!
Sula - nektārs, alvejas ledus tēja, kļavu sīrups, Activia dzeramais jogurts, majonēze (kas atvesta no Francijas), sviests, franču sieri.
Eksperta komentārs par šo pārtikas grupu:
Gribēju sākt ar granātābolu nektāru. Te es gribētu izstāstīt sīku niansi, lai ļautu saprast, kas ir pavisam labs un kas nav vairs tik labs veselībai. Vislabāk ir tad , ja mēs augli vai dārzeni apēdam – nograužam, sarīvējam salātos, der arī termiski apstrādāti. Ja tomēr gribās sulu- priekšroka pašu spiestai svaigai sulai. Un, lūk, trešajā vietā ir veikalā pērkamās sulas. Sula pēc Eiropas likumdošanas ir izspiesta sula bez pievienota cukura, konservantiem, krāsvielām, bet nektārs jau ir atjaukts produkts. Granātābolu, jāņogu, plūmju, persiku sulas ir ļoti koncentrētas savas specifiskās garšas dēļ – tāpēc parasti tās nopērkamas nevis kā sulas, bet kā nektāri. Tīrā veidā mūsu organismam šīs sulas būtu par stipru. Tāpēc šīs sulas atšķaida ar ūdeni un, lai nebūtu pliekanas, tiek pielikts cukurs.
Ir dabīgais sulas procents – 30%-90%, un pārējais ir cukurūdens.
Un tad vēl uzmanīgi ar sulas dzērieniem, kuros vispār ir tikai nieka 5% sulas un pārējais cukurūdens. Limonādēs no augļiem vispār nav ne miņas. Tāpēc saku, ka paku 100% sulas ir normālas un lietojamas uzturā. Tās nav jādzer litriem – pamatidejā ir jāēd augļi un dārzeņi, bet citreiz, ja nav pa rokai, tad 1 līdz 2 glāzes sulas dienā ir pat ieteicami. Atcerēsimies, ka ar sulu mēs nevaram dzesēt slāpes, jo tas tomēr ir ēdiens.
Skatos, Aija, ja jau mīl ļoti plānās pankūkas, tad ir iecienījusi arī kļavu sīrupu; nekas, bet mēreni lietojams.
Tālāk pupiņas tomātu mērcē, ko esmu ievietojis divās grupās. Ja šo produktu lieto kopā ar citiem dārzeņiem vai vismaz dalās ar kādu - tad labi, bet, ja izēd viens un to dara bieži, tad liekam nākamajā grupā («Neiesakām...» - red.).
Aija tomēr jautāja, kā konservētas pupiņas var būt labas, ja tām ir ilgs derīguma termiņš? Patiesībā daudzas lietas var uztaisīt termiski tā, ka tās neatvērtas var stāvēt ilgi. Piemēram, tomāti savā sulā, kurus citi ražotāji pat taisa bez cukura un sāls. Bet ir atšķirība labumā. Teiksim, tomātu pasta un kečups. Salīdziniet –
noliekam atvērtu kečupu uz galda vairākus mēnešus un tas nebojājas, bet izdariet to pašu ar pastu - tā sabojāsies viens divi.
Siers ir forša lieta, bet lietosim to vairāk kā garšvielu vai našķi. Siers tomēr ir koncentrāts, un parastas siermaizes bez dārzeņiem nav īpaši vēlamas lielos daudzumos. Uzmanīgi skatāmies, cik daudz sāls ir sieros.
Vispār majonēzi lieku trešajā grupā, bet šoreiz atvesto majonēzi ieliku šajā, lai parādītu: ja tā dāvana - tad nogaršot vajag!
Ledus tēja ar alveju - pēc sastāva ir laba, arī salduma pakāpe ir zema.
Dzeramais jogurts - ja cilvēks ir aktīvs, šo var reizi pa reizei uzturā lietot. Te visticamāk e-vielu nebūs, jo produkts tiek glabāts vēsumā, tomēr pašā pienā un te pievienotajās mellenēs ir cukuri, kam klāt ir vēl pievienots cukurs kā tāds.
Neticēsiet, bet šajā 300 g pudelītē ir 4 tējkarotes cukura. Tas ir par daudz!
Labāk pērkam pienu, kefīru, paniņas vai jogurtu bez piedevām un klāt piemaisām pašvārītu zapti vai sablendējam ar banānu. Centieties to iemācīt bērniem!
Sviests nav slikts produkts fiziski aktīviem cilvēkiem, un, tā kā Aija ir aktīva, viņa var atļauties arī brokastīs sviestmaizi, ko nevaram teikt par sēdoša darba darītājiem, kuriem nav sportisku aktivitāšu.
Ko es te vēl pievienotu? Laikam nedaudz svaigas gaļas, ko Aija pati gatavotu. Vēlams tvaicētu, vārītu vai sutinātu. Jā, gaļai nav jābūt daudz ēdienkartē, bet uztura piramīdā ne velti to ierindo līdzās olām, zivīm un piena produktiem.
Neiesakām...
Sojas mērce, majonēze, konservi, pupiņas tomātu mērcē, biezpiena torte, buljona kubiki, žāvējumi.
Eksperta komentārs par šo pārtikas grupu:
Man nepatīk, ka bieži cilvēki uzturā lieto sojas mērci kā sāls aizstājēju.
Sojas mērce ir ļoti sāļa! Un, kā redzams, ja pērk lielās pudeles, tad to bieži lieto.
Labāk šķipsniņa sāls katru reizi, nekā krietni pārlejam ar sojas mērci. Pieaudzis cilvēks dienā uzturā var lietot nepilnu tējkaroti sāls - 4-5 g. Tā tas liekas daudz, bet, ja parēķinām kopā visu pārējo, kur iekšā ir sāls, var sanākt, ka nejauši viena ēdienreize aizstāj visas dienas normu!
Majonēze – nu neiesaku, cita runa, ja to atvedam no ceļojuma un ir jāpagaršo, bet ne ikdienas uzturā.
Aija, buljona kubiciņi?
Labāk ne, ja ļoti patīk šī tehnika - eko bodēs ir dabūjami bio kubiņi, bezsāls versija.
Konservi – vārītais pilnpiens, kas šoreiz gan domāts kūkai; tomēr izvairīsimies no konservētas pārtikas! Atcerēsimies, ka konservi un desas noder izbraucienos, laivošanas pasākumos, kad nekā cita nav, bet tiem nav jāstāv ledusskapī. Tā ir pārtika nebaltai dienai!
Jūs man jautājat par žāvējumiem. Nu, es neatzīstu. Jā, vēsturiski, kad nebija elektrības un ledusskapja, vajadzēja gaļu sālīt un konservēt, bet ne mūsdienās.
Žāvēšanas procesā gaļā nonāk daudz sāls un izveidojas melnumiņš. Tas pats attiecas uz kūpinātām zivīm.
Kopsaucējs
Manuprāt, Aija ēd sabalansēti un veselīgi. Priecājos, ka te neredzu čipsus, picas, balto šokolādi un bulkas. Vienīgais ieteikums lietot mazliet mazāk sāli un cukuru saturošus produktus - to skatāmies tomēr līdzi.
Aijas vizuālais tēls un labsajūta viņai ir darba instruments, tāpēc viņa nemaz nevar atļauties ēst un dzīvot neveselīgu dzīvi.
Tas ir normāli, ka ir savi mazi grēciņi, katram no mums ir savi neveselīgie našķi, bet tas nav bieži.
Kopumā esmu apmierināts ar Aijas ēšanas paradumiem!