Vilki un klaiņojoši suņi ik gadu mūsu valstī nokož vienu kārtīgu aitu ganāmpulku, taču šai problēmai, iespējams, ir rasts risinājums - Latvijas aitas drīzumā apsargās Dienvidamerikas lamas un alpakas. To audzētāji uzsver, ka šie kamieļu dzimtas dzīvnieki ar uzbrucējiem viegli tiks galā.
Latvijas aitas no vilkiem sargās lamas un alpakas (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bezpalīdzīga blēšana un ātras kājas, tas ir viss, uz ko var paļauties aitas vilku vai noklīdušu suņu bara uzbrukuma gadījumā.
Ivars Āboltiņš Ziemeļvidzemē ar aitkopību nodarbojas vairāk nekā piecpadsmit gadus. No vilku uzbrukumiem viņa ganāmpulks ir cietis vairākkārt, kopumā pelēkie plēsēji ir aiznesuši septiņas aitas.
Kāds vilks bijis pat tik drosmīgs, ka uzbrucis dienas laikā cilvēku klātbūtnē.
«Traktors tepat ārā. Mazdēls vēl sēdēja traktorā, un viens vilks ieskrēja ganāmpulkā un paķēra aitu! Traktors ara, aitas ganījās, un viņš paņēma aitu pie rīkles,» atceras Ivars Āboltiņš.
Tagad ganības ir apjoztas ar žogu, kas vilkiem pamatīgi sarežģī uzbrukumus. Aitas naktī iet kūtī, tāpēc pēdējā laikā vilku vai suņu uzbrukumi nav bijuši.
Latvijā ik gadu vilku un klejojošu suņu zobos nonāk aptuveni pusotrs simts aitu
Tomēr kopumā Latvijā ik gadu vilku un klejojošu suņu zobos nonāk aptuveni pusotrs simts aitu. Valsts mežu dienesta medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš piebilst, ka pusotrs simts nokostu aitu vēl ir maz.
«Es domāju, tas nav daudz, ņemot vērā, ka šie lopi netiek aizsargāti. Atstāt aitu nepieskatītu pa nakti ārā, tas ir brīnums, ka viņa vēl paliek dzīva,» uzskata Jānis Ozoliņš, VMD medību daļas vadītājs.
Mūsu valstī no aptuveni 500, 600 vilkiem ik gadu nomedīti tiek aptuveni 200 plēsēji. Savukārt nomedītu klaiņojošu suņu skaits ik gadu ir divkārt lielāks - vairāk nekā 500 suņu.
Kamieļu dzimtas dzīvniekus jau vairākus gadus veiksmīgi izmanto kā ganāmpulka sargus
Suņu meitene Laura demonstrē, kā lamas un alpakas reaģē uz viņas klātbūtni.
Alpakas nevis bēg, bet aktīvi aizsargājas un atvaira plēsēju.
Lamu un alpaku audzētāja Ieva Ozoliņa skaidro, ka Lielbritānijā un citviet pasaulē kamieļu dzimtas dzīvniekus jau vairākus gadus veiksmīgi izmanto kā ganāmpulka sargus.
«Šis suns nebija agresīvs, viņas tikai pabaidīja, skrēja līdzi, deva tādu brīdinājumu – slikti būs. Ja būtu agresīvs suns, tad viņas lektu virsū, spertu pret zemi, kostu, spļautu,» pastāsta Latvijas kamieļu un kamieļu dzimtas dzīvnieku audzētāju asociācijas vadītāja Ieva Ozola.
Vairāki aitkopji jau ir interesējušies un ir gatavi izmēģināt lamu un alpaku drosmīgo dabu, lai pasargātu savus ganāmpulkus. Tomēr aitkopji piebilst, ka arī žogi un cita aizsardzība joprojām ir ļoti svarīga un iedarbīga.