Lai izvairītos no saslimšanas ar gripu, nezaudētu darba spējas un izsargātos no veselības komplikācijām, nepieciešama vai vismaz ieteicama ir vakcinācija.
Atkal pote!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Imunitātes stiprināšana
Vakcinācija ir labākais un lētākais gripas novēršanas paņēmiens. Latvijā šī infekcija parasti sākas decembra beigās vai janvāra sākumā, taču optimālais vakcinācijas laiks ir līdz gripas sezonas sākumam, jo imunitāte izveidojas apmēram divās nedēļās pēc vakcinācijas.
Katru gadu jāvakcinējas no jauna, jo gripas vīruss nemitīgi mainās. Tāpēc izstrādā speciālu tieši šai sezonai piemērotu vakcīnu. Tās efektivitāte ir līdz 90%.
Mūsdienās izmanto šķeltās vakcīnas, kam reti ir lokālas blaknes (sāpes un jutīgums injekcijas vietā) un nav sistēmisku blakus parādību (drudzis, galvas sāpes, muskuļu un locītavu sāpes). Tās nesatur arī dzīvsudraba savienojumus.
Maksa par vakcinēšanu pret gripu ir seši lati, bērniem – pieci lati. Riska grupu pārstāvji gripas potes var iegādāties ar 50% atlaidi. Kompensējamo medikamentu recepti izraksta ģimenes ārsts.
Kā profilakses līdzekļi lietojami arī antivīrusu medikamenti – oseltamivirs un zenamivirs. Pēdējos gados apstiprinās, ka gripas vīruss kļūst arvien noturīgāks par rimantadīnu.
Speciālisti nenoraida arī tautas medicīnas paņēmienu lietošanu imunitātes stiprināšanai: norūdīšanos, ķiplokus, ehināceju u.c.
Pēc vakcinācijas ar gripu saslimst tie, kam veidojas nepietiekama imunizācija. Taču visbiežāk tās ir citas augšējo elpošanas ceļu saslimšanas, kam ir līdzīgi simptomi.
Aizslietnis slimniekam
Gripa ir akūta, sevišķi lipīga augšējo elpošanas ceļu vīrusu infekcija. Slims cilvēks citiem ir bīstams pirmās astoņas dienas. Viņam runājot, klepojot vai šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju un izplatās pat sešu metru attālumā. Tikpat bīstami ar slimnieku lietot kopīgus priekšmetus.
Gripas sākumu var noteikt ar precizitāti līdz pat stundai. Pirmie simptomi ir galvas sāpes, drebuļi un sauss klepus, kam seko drudzis ar izteikti paaugstinātu temperatūru, vispārējas muskuļu sāpes un apetītes zudums. Nereti ir arī aizlikts deguns, sāpošs kakls un laringīts. Temperatūra (līdz 40° C) ceļas ātri un turas vairākas dienas.
Bērniem gripas simptomi var būt izteiktāki, ir augstāka temperatūra un nereti pievienojas krampji. Mēdz būt vēdersāpes, vidusauss iekaisums un rejošs klepus.
Mājas apstākļos slimnieka izolēšana nav nepieciešama – sirdzēja gultu no pārējās telpas var atdalīt ar aizslietni, un gripas vīruss tam pāri netiek. Var lietot arī sejas maskas, lai vīrusa izplatīšanos ierobežotu vēl vairāk.
Pilnīga atveseļošanās parasti notiek 1 – 2 nedēļu laikā. Ilgstošāka tā ir pacientiem ar hroniskām elpceļu, plaušu un sirds un asinsvadu saslimšanām, vāju imunitāti un vecākiem pacientiem.
Neārstēta slimība var radīt nopietnas komplikācijas: bronhītu, pneimoniju, deguna blakusdobuma un vidusauss iekaisumu, hronisku slimību (visbiežāk – plaušu un sirds slimību) paasinājumus.
Vakcinācija ieteicama
- bērniem no sešu mēnešu līdz divu gadu vecumam,
- pieaugušiem, kas vecāki par 65 gadiem,
- hroniskiem sirds, asinsvadu, plaušu, cukura diabēta un HIV slimniekiem,
- bērniem un pusaudžiem, kam nozīmēta ilgstoša salicilātu terapija (Reja sindroma risks),
- sievietēm, kurām ziemas mēnešos ieplānota grūtniecība.