Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9791862t1hc08d.jpg)
Klāt novembris, kad godināsim Latvijas brīvības cīnītājus un svinēsim valsts 89. dzimšanas dienu. Tādēļ īstais laiks doties uz Rudbāržiem.
«1919. gada 3. martā no šīs vietas sākās Latvijas atbrīvošana pulkveža Kalpaka vadībā» – tā vēsta piemiņas plāksne pie Rudbāržu muižas pils, kurā tagad atrodas Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskola. Šajā vēsturiskajā brīdī jaunveidotās Latvijas armijas daļas pārgāja pretuzbrukumā, kas beidzās ar Rīgas atbrīvošanu no lieliniekiem. Taču jau pēc trim dienām, kļūmīgas pārskatīšanās dēļ sākoties apšaudei ar tā brīža sabiedroto vācu Borha bataljonu, pats pulkvedis Kalpaks un vēl trīs virsnieki krita.
1835. gadā celtā Rudbāržu muižas pils jau kopš 1919. gada janvāra beigām bija topošās Latvijas armijas šūpulis, Kalpaka bataljona galveno spēku mītne. Laikam ritot, tā bija piedzīvojusi daudz pārvērtību. 1882. gadā pili pārbūvēja Rīgas būvuzņēmums «Robert Hausermann» franču renesanses arhitektūras stilā, bet 1905. gadā revolucionāri ēku nodedzināja. Ugunsgrēkā gāja bojā izcilas kultūras vērtības: gleznas, mēbeles, plaša bibliotēka, porcelāna, briežu ragu un vilkādu kolekcija, kā arī ziemas dārzs ap 300 tūkstošu cara rubļu apmērā.
Baroni pili atjaunoja klasicisma stilā. 1908. gadā arhitekts Leo Reinīrs radīja divus stāvus augsto pils ovālo svētku zāli, kas tagad pazīstama kā Varoņu zāle. Tajā Kalpaka bataljons rīkoja pieņemšanu dažiem igauņu virsniekiem un papildspēkiem, kas ieradās Rudbāržos no Liepājas. Varoņu zālē arī notika atvadīšanās no kritušā pulkveža. 1919. gada 11. martā viņu guldīja Liepājas Ziemeļu kapos, bet tā paša gada 18. septembrī pārapbedīja dzimtas kapos Meirānu pagasta Visagalā.
Pils pirmā stāva vestibilā virs Varoņu zāles durvīm var apskatīt tēlnieka Imanta Lukaža veidotos bareljefus: Lāčplēša ordeņa piemiņas zīmi un Kalpaka bataljona zīmi, kurā attēlota bataljonā ietilpstošo rotu simbolika. Savukārt otrā stāva vestibilā atrodama informācija par pils vēsturi, kalpakiešu cīņām un kritušajiem varoņiem – pulkvedi Kalpaku, studentu rotas komandieri N. Grundmani, jātnieku nodaļas komandieri P. Krievu un vācu artilērijas baterijas komandieri J. H. Šrinderu. Šogad beidzot saņemts finansējums Varoņu zāles renovācijas sākšanai.
Rudbāržu pamatskolas direktora vietniece Aija Vanaga stāsta, ka 11. novembrī skolā notikšot tradicionālās spēkavīru sacensības bērniem. Tikai šoreiz zēni un meitenes būs mainītās lomās, proti, spēkosies meitenes, bet zēni rādīs savu prasmi saimnieciskās lietās. Par godu valsts svētkiem katru gadu 18. novembrī pie skolas tiek rīkota uguņošana un pils izgaismota ar svecītēm.
Rudbāržos apskates vērta arī no sarkaniem ķieģeļiem celtā luterāņu baznīca, pie kuras atrodas piemineklis «Svešumā izvestajiem, dzimtenē pazemotajiem 1940. – 1956.». Sekojot norādei «Rudbāržu internātskola», pēc aptuveni diviem kilometriem priekšā Kojas upes aizsprosts ar Rudbāržu dzirnavām. Tās celtas 1814. gadā, degušas un atkal atjaunotas 1934. gadā. Kolhozu laikos maltuve apkalpojusi piecas apkaimes maizes ceptuves, tostarp Skrundā un Ezerē. Tagad gan dzirnavas ir privātīpašums un ūdens vairs negriež dzirnu ratu, bet ražo elektrisko strāvu. Ja skolotāji vēlas savus audzēkņus iepazīstināt ar «maizes ceļu», Ermanis Blumfelds ir gatavs izrādīt dzirnavu gaņģus. Pieteikties pa tālruni 63300836.
Dodoties Rīgas virzienā, aiz Skrundas jau Saldus rajona teritorijā jānogriežas pa kreisi uz «Airītēm». Pēc apmēram 200 metriem liktenīgās kaujas vietā, kur, nāvīgi ievainots, mira Oskars Kalpaks, iekārtota piemiņas vieta kritušajiem un uzcelts muzejs, kas atjaunots 1990. gadā. Muzeja vadītājs Sandis Ante starp vērtīgākajiem eksponātiem min tās priedes šķēpeli, pie kuras gulējis kritušais pulkvedis, un Ž. Sūniņa gleznu, kas ataino leģendām apvīto mirkli, kurā mirstošais Kalpaks uztic bataljona vadību kapteinim Balodim. Muzeja ekspozīcija sniedz ziņas arī par pulkvedi un viņa bataljonu, Latvijas armijas un piemiņas vietu izveides vēsturi. Darba laiks: 10.00 – 16.00 no trešdienas līdz svētdienai, taču arī citā laikā durvis ceļotājiem tiks atvērtas, ja vien kāds būs uz vietas (darbdienās vadītājs mitinās turpat «Airītēs»). Ikviens muzeju var apmeklēt bez maksas. Vienīgi gida pakalpojumi maksā Ls 2,36 (tālr. 22017465).
Uzmanīgi vērojot, Liepājas–Rīgas šosejas malā šur tur var sazīmēt ozolu pudurus, kas pirms 88 gadiem ik pa kilometram stādīti, godinot četrus marta kaujās kritušos virsniekus.
Ceļojumu pa brīvības kauju vietām var noslēgt Saldū, kuru 1919. gadā atbrīvoja Kalpaka bataljons. Apliecinājums tam – piemiņas plāksne – tagad atrodas muzejā «Airītēs», bet pulkveža vārdu nes Saldus centrālais laukums pie Svētā Jāņa luterāņu baznīcas.
Šovasar apskates objektus Saldū papildinājusi Cieceres dabas taka, kas tapusi ar Vides aizsardzības fonda atbalstu. Upes krastā uz pāļiem izveidots dēļu klājs, kura malās izvietotās zīmes liek ieraudzīt un atpazīt kokus un krūmus, kuriem citkārt pilsētvidē nepievēršam uzmanību. Takas malā iekārtota atpūtas vieta un uzstādīta koka skulptūra «Zelta zivtiņa» (autors Viktors Balandins), atgādinot par 30 gadus ilgušo Saldus un Piemaskavas pilsētas Sergijevo Posadas draudzību.
Cieceres dabas taka papildinājusi Saldus vēsturisko centru ar vietu, kur nesteidzīgi pastaigāties un baudīt skaistus skatus. Pirms tās savienošanās ar Lielo ielu ierīkots bērnu rotaļu laukums «Pīļuks» un savdabīgs krāsotu «slotu dārzs». Lai gan darbi pabeigti tikai pirms mēneša, šķiet, vietējā sabiedrība vēl nav īsti gatava cienīt sakārtotu vidi. Neskatoties uz rakstisku aicinājumu saudzēt, viena no informācijas zīmēm jau sabojāta.
Saldumu tūre Saldū
- A/s «Druvas pārtika» (Kuldīgas šoseja, 4 – 5 km no Saldus centra) – piedāvā nogaršot saldējumu un vērot tā tapšanas procesu. Tālr. 63839154.
- A/s «Saldus pārtikas kombināts» (Lielā iela 9a) – aicina nobaudīt konfektes «Gotiņa» un iepazīties ar to ražošanu, kā arī iegādāties dažādu veidu piena konfektes un krēmus. Tālr. 29262541.
- Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs (Striķu iela 22) – piedāvā našķošanos ar saldumiem, naudas kalšanu un ekskursiju gida pavadībā pa gleznotāja J. Rozentāla vietām Saldū. Tālr. 63881547.
- Bitenieks Jānis Vainovskis (Brocēnu novada «Kāres» – 15,5 km aiz Saldus no Rīgas–Liepājas šosejas jānogriežas pa labi) – ļauj pašiem izliet vaska sveces, nogaršot dažādu ziedu medu, ziedputekšņus un bišu maizi, kā arī iegādāties veselīgus bišu produktus. Vasarā drosminieki var pavadīt ekstrēmu dienu bišu dravā. Tālr. 29497903.