Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9792831t1h367b.jpg)
Vai Saeimas atlaišana un ārkārtas vēlēšanas būs brīnumlīdzeklis, kas palīdzēs izvirzīt pie varas gudrākus un godīgākus ministrus, kuri spēs vienā mirklī pacelt Latvijas ekonomiku? Visticamāk, ne. Sarežģītais pārvēlēšanas process tikai vairotu ekonomisko un politisko nestabilitāti. Arī, parakstoties par arodbiedrību izsludinātajiem grozījumiem Satversmē, cilvēki tiek zināmā mērā maldināti?– parakstu vācēji nav pietiekami izskaidrojuši grozījumu sekas.
Rūgtā citu valstu pieredze
Apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats RB uzsver, ka šobrīd Satversme paredz iespēju jautājumu par Saeimas atlaišanu ierosināt tikai Valsts prezidentam. Tādā gadījumā obligāti rīkojama tautas nobalsošana. Ja vēlētāji nenobalso par Saeimas atlaišanu, tad jāatkāpjas prezidentam, līdz ar to lēmumam jābūt nopietni pārdomātam. Pasaules valstu pieredze apliecina, ka parlamenta atlaišana ne vienmēr ir efektīvs līdzeklis valsts problēmu risināšanai. Kā piemēru M. Grīnblats min Ukrainu un Gruziju. Arī tur notika iekšpolitisko attiecību saasinājumi, tika rīkotas ārkārtas vēlēšanas, bet problēmas partiju savstarpējās attiecībās tik un tā nepazuda. «Cerības, ka ārkārtas vēlēšanas līdzēs kāda viena līdera vai konkrētu partiju izvirzīšanai, bieži ir pārāk rožainas un pārspīlētas,» spriež politiķis.
Saeimas atlaišanai – divi referendumi
Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības uzsākto parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē, kas dotu tiesības pilsoņiem ierosināt Saeimas atlaišanu, vismaz daļēji varētu uzskatīt par maldināšanu. Parakstoties daudzi domā, ka panāks jaunas (pavisam citādas) valdības apstiprināšanu. Taču tā nav – ir vēl jāizpilda virkne nosacījumu, lai likumprojekts vispār stātos spēkā. Ja tiks savākti sākumam vajadzīgie 10 000 parakstu, Centrālajai vēlēšanu komisijai nāksies izsludināt parakstu vākšanu. Ja projektu atbalstīs viena desmitā daļa vēlētāju, to iesniegs Saeimā (kura, visticamāk, grozījumus noraidīs). Tad jānotiek tautas nobalsošanai, un tikai pēc tam, kad jaunā norma būs ietverta Satversmē, varēs sākties jauns referendums par Saeimas atlaišanu.
Var zust pilsoņu atbildība par vēlēšanu procesu
M. Grīnblats piebilst, ka pasaules lielākajās demokrātijās līdzīgu likumu nav. Tiek ievērots princips, ka pilsoņiem jābūt atbildīgiem par vēlēšanu procesu. Tur netiek pieļauta situācija, kad pēc katrām vēlēšanām kāds (kurš ir neapmierināts ar rezultātiem) var uzsākt parakstu vākšanu jaunu vēlēšanu izsludināšanai. «Tā jau nebūs norma tikai šai situācijai, kā varbūt daži iedomājas. Tas attieksies uz jebkuru nākamo ievēlēto parlamentu un radīs papildu nestabilitāti. Tas veidos vieglprātīgu attieksmi pret vēlēšanām. Pēc pusgada vai gada atkal visu varēs pārbalsot. Diez vai tas stiprinās partiju sistēmu, un diez vai tas stiprinās arī vēlētāju atbildību,» rezumē M. Grīnblats.
Lieki tēriņi valsts budžetā
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs («Saskaņas centrs») atzīst, ka tiesības prasīt parlamenta atlaišanu ir jebkuram, taču ierosinātājiem vajadzētu apdomāt sekas: «Jauna politiskā spēka, kas būtu patīkams visiem, pagaidām vēl nav. Līdz ar to vēlēšanu rezultāts būs tāds, kāds ir pašlaik. Varbūt mainīsies proporcijas starp partijām, bet kopējā konfigurācija paliks tāda pati. Varbūt eventuāli paplašināsies «Jaunā laika» (JL) iespējas, varbūt samazināsies Tautas partijas (TP) izredzes. Var parādīties jaunas personības, tas arī ir viss.«
Viņš uzsver, ka, rīkojot jaunas vēlēšanas, tiks lieki tērēta valsts budžeta nauda, turklāt arī priekšvēlēšanu aģitācija dārgi izmaksā. «Tā vietā, lai investētu līdzekļus ražošanā vai mēģinātu apkarot inflāciju, mēs atkal sāksim nodarboties ar tukšu pļāpāšanu, aģitējot, ka esam visskaistākie, vismīļākie, vissirsnīgākie, visdaudzsološākie,» ironizē S. Dolgopolovs. Viņš brīdina, ka Latvija tādējādi var zaudēt ārvalstu investīcijas. Jau valdības krīze investoros vieš neuzticību, bet ārkārtas vēlēšanas nozīmētu vispārēju politisko krīzi, un ieguldīt naudu nedrošā vidē neviens negribēs.
S. Dolgopolovs arī izsaka nožēlu par zemo politisko kultūru, ko izrāda aģitētāji par ārkārtas vēlēšanām. Viņš piemin skandalozos grozījumus likumos par valsts drošības iestādēm. Toreiz pat atsevišķi deputāti nebija iedziļinājušies likumprojektos, par kuriem balso. «Ko tad var teikt par cilvēkiem, kuri tikai dzird no medijiem, ka problēma it kā pastāv? Taču problēmas būtību diemžēl vairums nezina,» piebilst S. Dolgopolovs.
Neapmierinātie nepārstāv visu tautu
TP frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Lagzdiņš teic, ka šobrīd neapmierināto loks, kuri prasa ārkārtas vēlēšanas, ir salīdzinoši šaurs. Patlaban izveidojusies unikāla situācija – pirmo reizi parlamentā nav iekļuvis jauns politisks spēks, kas varētu piesaistīt neapmierinātās sabiedrības daļas uzmanību. Šobrīd vairāki mediji un organizācijas (Jāņa Dombura vadītais raidījums «Kas notiek Latvijā?», laikraksts «Diena», sabiedrība par atklātību «Delna») pārstāv to vēlētāju intereses, kuru izvirzītie cilvēki Saeimā nav iekļuvuši. Tāpēc šie cilvēki aktīvi un skaļi aicina revidēt vēlēšanu rezultātus. Taču nekādi konkrēti risinājumi netiek piedāvāti, tikai noliegta esošā vara.
J. Lagzdiņš vērš uzmanību, ka arī arodbiedrību ieteikto Satversmes grozījumu pieņemšana būtiski destabilizētu situāciju valstī: «Man nav skaidri Saeimas atlaišanas ierosinātāju patiesie mērķi, finansētāji un patiesie spēlētāji, kuri šobrīd droši vien ir paslēpušies kuluāros. Neapmierinātā radošās inteliģences daļa, kas grupējas ap dažiem masu informācijas līdzekļiem, ap tā saucamajiem Lemberga oponentiem, ap Jurģi Liepnieku un Aigaru Štokenbergu, mēģina izmantot sabiedrības neinformētību savtīgu mērķu sasniegšanai.«
Satiksmes ministrs un Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers uzsver, ka nākamajai valdībai būs jāsabalansē visu sociālo grupu intereses: uzņēmēju, pensionāru, studentu, skolotāju u.c. Dialogam jānotiek profesionāli – ministrijās, nevis uz ielas. «Mēs redzam, kas notiek Gruzijā. Pirms četriem pieciem gadiem bija tā dēvētā rožu revolūcija. Tauta gavilēja, kad Mihails Saakašvilli kļuva par prezidentu. Šobrīd tur ir ārkārtas situācija, ielās izbraukuši tanki. Pasarg Dievs, lai mēs ko tādu nepiedzīvotu Latvijā. Mēs negribam, lai Latvijā būtu haoss, negribam, lai tauta šķeļas,» saka A. Šlesers. Ministrs uzskata, ka tendenciozais viedoklis, ko pauž «Diena» un Džordža Sorosa atbalstītās organizācijas, nekādā ziņā neatbilst visas tautas uzskatiem. «Viņi saka – mēs domājam, ka tauta domā šādi. Bet patiesībā viņiem nav tautas mandāta,» paskaidro A. Šlesers.
Tautas sapulcē Doma laukumā bija sapulcējušies aptuveni 8000 cilvēku, bet balsstiesīgo iedzīvotāju ir daudzreiz vairāk. «Es šo cilvēku viedokli respektēju. Bet es aicinu viņus respektēt arī to cilvēku viedokli, kuri ievēlēja pārējos politiķus. Kā tad sanāks? Pēc katrām vēlēšanām zaudētājiem automātiski būs iespēja sapulcināt savu tautas daļu referendumam pret valdību un Saeimu. Rezultātā būs haoss?– visu laiku notiks vēlēšanas,» konstatē politiķis.