Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9795648t1hb430.jpg)
Pusotru mēnesi pēc tam, kad Rīgas domes Satiksmes departaments pasludināja plānu cīņai pret sastrēgumiem Rīgas ielās, RB centās noskaidrot, kādu efektu tas devis.
Kas no iecerētā līdz šim ir paveikts, un kādu labumu tas devis?
1) Aizliegta kustība pa tramvaju sliedēm, apstāšanās ielu malās blakus tām, kā arī kreisie pagriezieni no sliedēm. Tas izdarīts vairākos posmos Maskavas, Krišjāņa Barona, Ojāra Vācieša ielā un Uzvaras bulvārī.
Labums? Nav skaidrs, piemēram, kāpēc kreisie pagriezieni Barona ielā jāaizliedz cauru diennakti. Taču efekts no joslām nav liels, jo daudzi vadītāji noteikumus neievēro? – trūkst policijas kontroles. 2) Vairākās ielās mainīts atļautais automašīnu stāvēšanas veids. Agrāk mašīnas varēja novietot «skujiņā», tagad – paralēli brauktuvei. Labums? Pateicoties tam, Kalpaka bulvārī izveidota sabiedriskā transporta josla. Arī tā nedarbojas pietiekami labi, jo ielas galā daudziem autobusiem un trolejbusiem jāpagriežas dažādos virzienos (tātad vienalga jākrusto ceļš, pa kuru brauc privātie auto). 3) Vairākās ielās noteikta braukšanas prioritāte sabiedriskajam transportam. 4) Sākta neatļautās vietās atstāto transporta līdzekļu evakuācija. Labums? Parasti aizved mazāk par 10 mašīnām nedēļā. Faktiski tas ir arī viss, kas padarīts laika posmā no oktobra vidus līdz decembra sākumam. Jāatgādina, ka plānā bija ietverti vēl aptuveni 20 priekšlikumi, piemēram, noteikt stingrāku sodu par auto atrašanos krustojumā sarkanā signāla laikā vai stingrākas prasības preču piegādei. Taču to izpildei nepieciešami grozījumi likumdošanā, kas var būt mēnešiem vai pat gadiem ilgs process. Vēl bija paredzēts remontēt ielas laikā, kad nav sastrēgumu, bet tas nav iespējams sadārdzinājuma dēļ (diez vai drīzumā kaut kas kļūs lētāks).
Nākotnē departamenta speciālisti iesaka izveidot vēl 8 sabiedriskā transporta joslas dažādās Rīgas vietās un vēl trīs ielās atbrīvot tramvaju sliedes no mašīnām. Vēl ieteikts Ganību dambī (no Pētersalas ielas līdz Tilta ielai) atļaut autobusiem un trolejbusiem braukt pa sliežu klātni. Šo joslu izveidei solīts izsludināt konkursus par satiksmes organizācijas shēmu un projektu izstrādi jau šogad.
Nosakot sabiedriskā transporta prioritāti, pilsētas tēvi brīdināja: privātais transports stāvēs vēl lielākos «korķos». Aprēķināts, ka tiem jāpalielinās par 15%. Iespējams, to varētu pieciest, ja manāmi uzlabotos autobusu, tramvaju un trolejbusu kustība. Diemžēl tramvaji tagad kursē tikai mazliet raitāk, bet autobusi un trolejbusi tāpat stāv iesprostoti mašīnu straumē.
Ko darīt?
Autožurnālists Pauls Timrots uzsver, ka domes uzstādījums – cīnīties pret sastrēgumiem – ir nepareizs pēc būtības. Tā vietā pašvaldībai būtu jānodrošina pietiekami ērts sabiedriskais transports, lai cilvēki pārsēstos tajā no privātajām mašīnām. Taču šābrīža pasākumi šķiet bezjēdzīgi. Vēl pavisam nesen tika nolemts: ja mašīnu ir par daudz, tad tām jāļauj šķērsot tiltu pa tramvaja sliedēm. Tagad to atkal aizliedz (turklāt lēmumu pamato tāpat kā atļaujot). Lai nepieļautu šādus absurdus, Rīgai būtu nepieciešami izglītoti satiksmes organizācijas speciālisti. Diemžēl viņu pašlaik ir tik maz, ka grūti pat sākt diskutēt, nerunājot par labu plānošanu. Tāpēc labākais, ko varētu darīt, ir nosūtīt dažus cilvēkus mācīties uz ārzemēm. Pēc vairākiem gadiem viņi varētu dot labu ieguldījumu ielu «atkorķēšanā». Paulam Timrotam radies iespaids, ka departaments haotiski pūlas kaut ko darīt pēc tam, kad J. Birks pārmetis tam gadiem ilgu slaistīšanos.
«Kāds tagad nobļaujas un agonizējot mēģina kaut ko uzsākt. Tikpat labi varētu nobļauties: sakārojiet slimnīcas! Būtu naivi cerēt, ka to izdarīs mēneša laikā,» saka Timrots.
Birks piecērt kāju
Rīgas mēra uzstājīgās prasības pret satiksmes plānotājiem var saprast – rīdzinieki ir neapmierināti un prasa: ko dara pilsētas vadība?! Protams, baiso «korķu» dēļ tiek grauta ne vien J. Birka, bet arī partijas autoritāte. Mērs sola decembrī izvērtēt visu domei pakļauto struktūru darbu un tad arī izdarīt secinājumus par Satiksmes departamenta vadības kompetenci. Tomēr viens ir skaidrs jau tagad – smagā situācija pilsētā prasa operatīvu rīcību, un stipri apšaubāms, vai departamenta rīcībā ir reālas iespējas tik īsā brīdī kaut ko būtiski mainīt.
«Iespējas ir,» uzsver mērs. «Daudzas sīkas problēmas var novērst ar vienkāršām metodēm, bez lieliem finanšu ieguldījumiem. Piemēram, paplašinot brauktuves, optimāli izvietojot ceļa zīmes, veidojot gājēju pārejas.»
Kādus pasākumus dome iecerējusi īstenot tuvākajā laikā? Līdz nākamā gada vidum plānots izveidot sabiedriskā transporta joslu arī Raiņa bulvārī. Tur vislielākās problēmas sagādā ārvalstu vēstniecības, kuru stāvvietas aizņem vienu no trim rindām. Taču sarunas par to atbrīvošanu jau uzsāktas.
Savukārt Krišjāņa Barona ielā plānots sliedes visā garumā atvēlēt tikai tramvajiem un operatīvajam transportam. Tas ļautu ātrās palīdzības, policijas u.c. speciālajām automašīnām no Juglas puses ātri aizkļūt līdz Vecrīgai, izbraukt tai cauri un tālāk jau šķērsot Daugavas tiltus.