Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9795896t1h07e5.jpg)
Pievēršot pastiprinātu uzmanību veselīgam dzīvesveidam, sekojam arī, kādu kopjošo un dekoratīvo kosmētiku lietojam. Mūsdienās pilnvērtīgi rūpēties par ādu spēj arī dabiskās kosmētikas līdzekļi. Kā atšķirt, kas ir un kas nav dabisks? Kādas sastāvdaļas ir kaitīgas, un kur atrodams kosmētikas produkta sastāva apraksts uz iepakojuma?
Pasaulē kosmētikas ražošanā izmanto gan augu izcelsmes izejvielas (augu eļļas, ekstraktus, vaskus, ēteriskās eļļas), gan sintētiskas izejvielas. Ilgstoši lietojot kosmētiskus līdzekļus, kuru sastāvā ir sintētiskās izejvielas, tiek sekmēta vēža šūnu veidošanās, novājinās imūnsistēma, izraisot dažādas alerģijas ne vien mums, bet arī mūsu bērniem. Pirms iegādāties kādu produktu, rūpīgi jāizpēta tā sastāvs. Ārvalstīs ražotai produkcijai sastāvu norāda angliski – Ingredients (sastāvs) vai ar burtiem INCI – «International Nomenclature of Cosmetic Ingredients» (kosmētikas sastāva starptautiskā nomenklatūra). Sastāvdaļas uzrādītas dilstošā secībā, un saraksta sākumā nosauktas tās vielas, kuru produktā ir visvairāk.
Galvenās sastāvdaļas, kuru klātbūtne kosmētikā NAV vēlama mūsu organismam:
Parabēni – Paraben (Metyl, Butyl, Propyl, Isobutyl) – sastopami ļoti daudzos kosmētiskajos līdzekļos kā konservanti, kas pasargā produktu no bojāšanās. Tie ir alerģiski, toksiski, mutagēni, imitē sieviešu dzimumhormonu darbību un bojā endokrīno sistēmu. Tie spēj uzsūkties ādas dziļākajos slāņos, iekļūt asinsrites sistēmā un uzkrājas organisma audos. Parabēni caur mātes organismu tiek nodoti arī bērniem. Tas var apdraudēt viņu imūnsistēmu.
Propilēna glikols (Propylene Glycol) – sastopams tonikos, sejas, acu un ķermeņa krēmos ar mērķi šķīdināt sintētiskās piedevas un mitrināt ādu. To izmanto arī bremžu šķīdumu, antifrīzu un laku ražošanā. Tas ir toksisks, var izraisīt aknu anomālijas un nieru bojājumus, jo viegli nokļūst audos. Propilēna glikols kosmētikā būtu jāaizstāj ar augu glicerīnu.
Minerāleļļa (Mineral oil/paraffinum liquidum) – sastopama visu veidu krēmos, masāžas eļļās, kā arī bērniem paredzētajās eļļās ar nolūku mīkstināt un ietaukot ādu. Minerāleļļa ir lēts naftas pārstrādes blakusprodukts, kas pārklāj ādu ar neelpojošu kārtu, kā arī izraisa komedonus (iekaisumi, melnie punkti). Var saturēt arī policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus (PHA), kas ir kancerogēni un mutagēni.
Trietanolamīns un dietanolamīns (Triethanolamine/TEA, diethanolamine/DEA) – sastopams krēmos, dezodorantos, šampūnos, lietots kā sārmaina viela PH līmeņa regulēšanai produktā. Savienojumā ar Isopropyl Mystrate (eļļveidīga, mīkstinoša viela) veido kancerogēnus jeb vēzi izraisošus savienojumus – nitrozamīnus.
Kosmētikā izmantoto kaitīgo vielu saraksts ir daudz plašāks.
Dabiskajai kosmētikai raksturīgi:
- tā sastāv no augu izcelsmes izejvielām, izmantojot dabiskos konservantus, ēteriskās eļļas un antioksidantus (vitamīni E, C);
- derīguma termiņš nevar pārsniegt divpadsmit mēnešus;
- parasti nav izteikti spēcīgs aromāts un krāsa, jo izmantoti dabiski minerālpigmenti un no augiem iegūtas krāsvielas.
Pasaulē pazīstamas vairākas organizācijas, kas sertificē dabisko kosmētiku, piešķirot noteiktu marķējumu:
- «Certified Natural Cosmetics BDIH» – Vācijas Farmaceitisko līdzekļu, veselības kopšanas līdzekļu, pārtikas piedevu, ķermeņa kopšanas līdzekļu ražotāju un izplatītāju asociācija. Latvijā ar šādu marķējumu sastopama kosmētikas firmu «Logona», «Weleda» un «Lavera» ražotā produkcija.
- «Soil association Organic Standard» – lielākais un pazīstamākais britu marķējums, kas sastopams gan dabiskajai kosmētikai, gan veselīgai pārtikai, gan veikaliem, restorāniem un apģērbiem. Latvijā pārstāvēts ir dabiskās kosmētikas zīmols «Essential care».
- «ECOCERT» – marķējums, ko izsniedz neatkarīga, akreditēta kontroles un sertifikācijas organizācija Francijā. Latvijas tirgū ar šādu marķējumu ir kosmētikas līdzekļi no firmas «L'Occitane».
Fakti
Šobrīd daudzi ražotāji sauc savu produkciju par «dabisku», kaut arī patiesībā tajā ietilpst sintētiskās izejvielas.
Likumdošanā nav skaidri noteikts, cik procentiem dabisko iz ejvielu jābūt kosmētikas produktā, lai to varētu klasificēt kā dabisku kosmētikas līdzekli. Mūsdienu tirgus apstākļos tas bieži ir reklāmas un mārketinga jautājums.