/nginx/o/2018/07/16/9796248t1hf56c.jpg)
Reiboni var izraisīt traumas, dažu medikamentu lietošana, asinsrites un nervu sistēmas traucējumi un citas kaites. To, kādēļ par galvas reibšanu sūdzas ne tikai gados veci ļaudis, bet arī jaunieši un pat bērni, skaidro neiroloģe Daina Jēgere.
— Kurš galvas rajons ir atbildīgs par reiboņu rašanos?
— Reiboņi saistīti ar traucējumiem cilvēka līdzsvara regulēšanas sistēmā jeb vestibulārajā aparātā, kura uzdevums ir nodrošināt līdzsvara sajūtu.
Līdzsvara regulēšanas sistēma cilvēkiem palīdz noturēt līdzsvaru dažādās sarežģītās situācijās: dejojot, metot kūleni, ejot pa šauru dēli, sērfojot vai slēpojot. Sistēmai ir trīs funkcijas — orientēšanās telpā, līdzsvara kontrole un redzes attēla stabilizācija, cilvēkam kustoties —, kuras nodrošina daudzu maņu orgānu un smadzeņu saskaņota darbība. Traucējumi kādā no posmiem var izjaukt šo līdzsvara sajūtu, un cilvēkam noreibst galva. Tādēļ pacienti savas sajūtas ārstam raksturo ļoti atšķirīgi: esmu noreibis, jūtos kā piedzēries, visa pasaule griežas riņķī, eju kā pa viļņiem, ņirb acu priekšā u. c.
— Kas visbiežāk izraisa galvas reiboņus gados jauniem cilvēkiem? Piemēram, pusaudzis, notupies zemē, runā pa tālruni, tad strauji pieceļas, un viņam sareibst galva. Vai par šādu reiboni vajadzētu uztraukties?
— Bērniem un jauniešiem, kuri strauji aug, asinsrites un veģetatīvā nervu sistēma vēl nedarbojas pilnvērtīgi, tādēļ, strauji mainot pozu, piemēram, pielecot no gultas, var noreibt galva — «sametas tumšs acu priekšā». Tas notiek tādēļ, ka zemā asinsspiediena dēļ līdzsvara sistēmas pieprasījums pēc asinīm nepalielinās tik strauji, cik vajadzīgs.
Ja jaunietis bez redzama iemesla sūdzas par reiboni, jānoskaidro, vai viņam nav pazemināts vai paaugstināts asinsspiediens, zems hemoglobīna līmenis asinīs, vai viņš nav ar kaut ko saindējies, piemēram, ar medikamentiem vai citām toksiskām vielām. Reibonis var būt arī kādas slimības simptoms, piemēram, migrēna, sirds un endokrīnās sistēmas saslimšanas, to var radīt arī trauksme, bailes no augstuma, liels uztraukums. Ja reibonis ilgstoši nemitējas, noteikti vajadzētu konsultēties ar ģimenes ārstu vai neirologu, lai noskaidrotu tā iemeslu.
—– Auto strauji nobremzēja, un jaunietis, kas nebija piesprādzējies, sasita galvu pret vējstiklu. Trauma nebija liela, taču viņam pēc tam sāka reibt galva. Cik tas ir nopietni?
— Šāds stāsts ir tipisks. Parasti reibonis, ko pavada sāpes un stīvums kakla muskuļos, parādās nākamajā dienā pēc traumas. Tas ir saistīts ar kakla struktūru — saišu, muskuļu, cīpslu, nervu, asinsvadu strauju iestiepumu jeb tā saucamo atsitiena traumu. Sastiepuma rezultātā kakla muskuļi var nedaudz pietūkt un kairināt mugurkaula artērijas, kas atrodas ļoti tuvu kakla skriemeļiem un apgādā ar asinīm līdzsvara centrus. Tas ir ļoti nepatīkams stāvoklis, jo reiboņus pavada galvas un kakla sāpes, kakla muskuļu stīvums, var būt neskaidra redze un koncentrēšanās traucējumi. Visbiežāk šāds stāvoklis ilgst dažas dienas vai nedēļu un tad pamazām pāriet. Tomēr reizēm sāpes pieaug, un tad ir nepieciešama ārsta palīdzība. Iespējams, jaunietim jāveic rentgena izmeklējums kakla skriemeļiem, lai noskaidrotu bojājuma apmērus, vai arī jāizmeklē kakla asinsvadi, jo sakarā ar artēriju kairinājumu līdzsvara centri nav pietiekami apasiņoti. Veselības traucējumi var parādīties pat vairākus gadus pēc šāda veida traumas, kuru tās pēkšņuma dēļ mēdz dēvēt arī par «pātagas cirtiena» traumu.
— Vai arī meiteņu vidū populārā badošanās var izraisīt reiboņus?
— Jā. Arī badošanās dēļ var reibt galva, jo smadzenēm trūkst cukura, kas nepieciešams to darbībai, bet ķermeņa šūnās uzkrājas skābie produkti, kas kairina līdzsvara centrus.
— Vai vīriešiem un sievietēm galva reibst vienlīdz bieži?
— Sievietes vairāk rūpējas par savu veselību, tādēļ arī viņas biežāk sūdzas par reiboni. Salīdzinājumā ar puišiem meitenēm biežāk ir nestabila veģetatīvā nervu sistēma, zems asinsspiediens, migrēna ar reiboni.
— Par galvas reiboņiem ļoti bieži sūdzas pusmūža cilvēki un gados veci ļaudis. Par kādām slimībām tie var liecināt?
— Pusmūža cilvēkiem bieži attīstījušās deģeneratīvas pārmaiņas mugurkaulā, kas ietekmē blakus esošos asinsvadus un nervus. Nereti pacientu sūdzību iemesls ir tā saucamais labdabīgais ar pozu saistītais reibonis. Tas ir īslaicīgs un parādās, kad cilvēks pagriež galvu vai pieceļas. Kādēļ tā notiek? Līdzsvara kanālos atrodas kalcija karbonāta kristāli, kas parasti izšķīst tur esošajā šķidrumā jeb endolimfā. Taču dažreiz tie nosēžas mugurējā kanālā un, cilvēkam sakustoties, pieskaras jutīgajām šūnām kanālu sieniņās, ziņojot par it kā nozīmīgām ķermeņa pozas izmaiņām. Tā kā sajūtas, ko sniedz līdzsvara centri, neatbilst īstenībai, cilvēks jūt īslaicīgu reiboni. 95% gadījumos no šiem reiboņiem var atbrīvoties ar speciālu vingrojumu palīdzību, kurus var ieteikt neirologs.
Reiboni var izraisīt arī galvas smadzeņu asinsrites traucējumi apvidos, kas nodrošina līdzsvaru. Diagnozi un ārstēšanu parasti nosaka ģimenes ārsts vai neirologs.
Ja pacientam ir dzirdes nerva neirīts, reibonim pievienojas arī dzirdes traucējumi. Pacientam var uznākt arī pēkšņs reibonis, ko pavada trokšņi ausīs un dzirdes pasliktināšanās. Tādu stāvokli sauc par Menjēra sindromu. Ja tas atkārtojas vairākas reizes, dzirdes traucējumi var kļūt neatgriezeniski, tāpēc steidzīgi jādodas pie otolaringologa.
— Vai reiboņus var mazināt tikai ar zālēm, vai ir arī kādi profilaktiski pasākumi?
— Vispirms kopā ar ārstu jānoskaidro, kāds ir reiboņu iemesls (pazemināts hemoglobīna līmenis, asinsspiediens u. c.), un tas atbilstoši jāārstē. Protams, nozīmīgs ir veselīgs uzturs, kurā ir maz sāls un piparu. Vajag atteikties no alkohola, kafijas un kolas lietošanas, izvairīties no saskares ar stipri smakojošām vielām, piemēram, acetonu, krāsām, kā arī nelietot medikamentus, kas izraisa reiboni. Lai galva nereibtu, braucot transportlīdzeklī, vienmēr vajag sēdēt ar seju braukšanas virzienā, nelasīt. Ja reibonis ir neirozes izpausme, var palīdzēt arī jogas nodarbības.
Zināšanai
Ja mājā vai sabiedriskā vietā pēkšņi sareibst galva:
- vajag apstāties, pieturēties pie kaut kā stabila vai — vēl labāk — apsēsties vai pat apgulties;
- nevajag strauji kustināt galvu, bet pagriezties ar visu ķermeni;
- jācenšas nomierināties, jo nereti reibonis var būt psihogēns (dažādu psiholoģisku faktoru izraisīts), un tas pēc kāda laika pāriet pats no sevis;
- braucot autobusā, kuģī vai lidojot lidmašīnā, vajag dziļi elpot, palikt zem mēles cukura graudiņu vai mentola konfekti;
- var lietot nomierinošus augu valsts preparātus, piemēram, baldriāna tabletes.