Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9796931t1hbc1b.jpg)
Pirmajā Adventē, Mālpils kultūras nama izstāžu zālē atklāta piecu mākslinieku māla izstrādājumu izstāde «Vairāk gaismas!», kas ievada Mālpils astoņsimtgadei veltīto izstāžu ciklu. Māla meistaru izstāde būs aplūkojama kultūras nama telpās līdz pat februārim.
Izstādes atklāšanu vadīja Mālpils kultūras nama direktore Edīte Priekule, kura novada 800 gadu svinību rīkošanas ietvaros kļuvusi arī par darba grupas līderi un galveno organizatori. «Ar pirmās Adventes svecītes iedegšanu pienāk laiks, kad visu sākam skatīt Ziemassvētku gaismā. Gaisma ir cerība, gaisma ir dzīvība, gaisma ir visa sākums,» atklājot izstādi, sacīja Edīte Priekule. «Tieši šodien simboliskā veidā ar izstādes «Vairāk gaismas!» atklāšanu mēs uzsākam savas pilsētas jubilejas gada izstāžu ciklu.»
«Vairāk gaismas!» ietvaros bija aplūkojami vairāku Mālpilij tuvu un mīļu mākslinieku darbi. Par tās galveno autori un organizētāju kļuva Mālpils mākslas skolas pasniedzēja Guna Petrevica. Savus darbus apskatei kultūras nama izstāžu zālē ievietoja arī Rudīte Jēkabsone, Līga Skariņa, Inese Līne, Jevgēnija Loginova un Anatolijs Borodkins.
Mālpils pagasta padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs: «Pirmais pārsteigums, ienākot izstāžu zālē, bija jautājums – kur tad ir keramika? Par spīti stereotipiem, varam redzēt, cik dažādas lietas var izveidot no māla. Mālpils nosaukums cēlies no vārda «māls», un šīs izstādes māksliniekiem ir tas gods mālpiliešu sirdīs iedegt Adventes gaismu un reizē ieskandināt arī jubilejas gadu. Liels paldies Gunai un viņas studiju biedriem, domubiedriem par jaukajiem, siltajiem, gaismu dāvājošiem darbiem.»
800 gadu svinības solās būt vērienīgas
Edīte Priekule atklāja, ka pašlaik top īpašs 2008. gada kalendārs, kuru kā dāvanu no pagasta padomes saņems ikviena Mālpils ģimene. Tajā pārskatāmā veidā atzīmēti visi svinību ietvaros plānotie pasākumi katram mēnesim.
Kultūras nama direktore sniedza ieskatu plānoto izstāžu ciklā: «Nupat atklātā izstāde «Vairāk gaismas!» būs apskatāma līdz pat februārim. Pēc tam ik mēnesi tiks atklāta jauna izstāde, tās autori lielākoties ir Mālpilij tuvi cilvēki, kas mums labi pazīstami un vienā vai otrā veidā saistīti ar mūsu novadu. Piemēram, martā būs aplūkojami Jāņa Dimitera darbi, bet aprīlī ar mums sadarbosies Atis Ieviņš – abi ir mālpilieši caur un cauri. Maijā tiks izstādīti Mālpils lietišķās mākslas studijas «Urga» darbi. Jūnijā pie mums viesosies Solveiga Vasiļjeva, kuru uzskatām par savu kaimiņieni – viņa dzīvo tepat – uz Mālpils un Siguldas pagasta robežas. Jūlijā fotogrāfa Jāņa Brenča izstāde – viņš vairāku gadu garumā fiksējis daudzus Mālpils notikumus un cilvēkus. Augustā ir paredzēts pirmais Mālpils mākslas skolas salidojums un līdz ar to arī audzēkņu darbu izstāde. Septembrī, turpinot augustā iesākto tēmu, mākslas nodaļas absolventu darbu izstāde, bet oktobrī – Mālpils plenēru sešu gadu zelta fonds. Novembrī ar saviem darbiem pie mums viesosies tekstilmāksliniece Dzintra Vilks.»
Svinību ietvaros paredzētas, protams, ne tikai mākslinieku izstādes vien – katru mēnesi paredzēts uzrunāt arī kādu noteiktu Mālpils sabiedrības daļu. Decembrī tiek organizēts īpašs Ziemassvētku pasākums pensionāriem, janvārī uz lauksaimnieku balli tiks aicināti ne tikai pašlaik saimniekojošie zemnieki, bet arī vēsturiski svarīgas personības lauksaimniecības nozarē – agrofirmu pārstāvji un speciālisti. 16. martā Mālpils baznīcā tiks atklāta paliekoša izstāde, kuras ietvaros varēs iepazīties ar baznīcas vēstures niansēm. Martā plānojam arī īpašu jauniešu dienu. Aprīlis ir mākslas mēnesis – paredzētas tradicionālās izstādes un mākslas dienas, ko organizē mākslas skola, šoreiz astoņsimtgades noskaņās. Maijs ir meža mēnesis – rīkosim vairākas talkas, pirmo reizi Mālpils vēsturē paredzēta arī muzeju nakts. Sākot ar jūniju, plānojam astoņu nedēļu ciklu, sagaidot novada svētku kulmināciju – katru piektdienas vakaru saliņās uz dīķiem notiks koncerti. Vakara koncertu cikls aizsāksies pirms Jāņiem, to ievadīs grupa Dzelzs Vilks ar savu programmu «Savādās Jāņu dziesmas». Astotajā piektdienā, piedaloties Liepājas zvanu korim, veidosim teatrāli vēsturisku uzvedumu, par pamatu ņemot Mālpils teikas un nostāstus. Svētku kulminācija būs 9. augustā, kad paredzēts arī svētku gājiens uz Saules kalnu, no kura tiks noripināts siers Mālpils bļodiņā, šādā veidā simboliski atverot durvis 7. novadu Sieru dienai Mālpilī.
Nedaudz par Mālpils vēsturi
XII gadsimtā Mālpils pagasta teritorija galvenokārt ir lībiešu apdzīvota. Par to liecina trīs senkapu vietas un divi seni pilskalni, kurus šodien pazīstam kā Vīnkalniņu Sudas upes krastā un Veckalnu Sidgundā. Dokumentos Sidgunda (Sidegunde) minēta Latviešu Indriķa hronikā, bet senākais lēnis Vidzemē 1207. – 1209. gadā izdots lībiešu kungam Maneģintam, kam tagadējā Mālpils pagasta teritorijā piederējusi Idoves pils. 13. gadsimtā Mālpili iekļāva Livonijas ordeņvalstī. 1386. gadā Mergupes krastā uzcēla nelielu Ordeņa pili (Schlos Lemburg), kura tika sagrauta 1626. gadā poļu – zviedru karā.
Pagasta vārds radies no agrākā nosaukuma Lemburga, kas visdrīzāk ir lībiešu izcelsmes vārds: lembit – virsaitis, urga – upe, bet, tā kā šāds saliktenis ir iespējams arī vācu valodā: lehm – māls, burg – pils vai cietoksnis, tad radās vāciešu tulkotais nosaukums – Mālu pils, Mālpils. Pirms gadsimta Mālpils tautā dēvēta arī par Mārpili, kam pamatā ir skaista teika par meitenes Māras iemūrēšanu baznīcas sienā.
Mālpils centra veidošanās sākumi meklējami ap 1760. gadu, kad tika uzcelta Mālpils muižas kungu māja un uzsākta muižas apbūve (18. – 20. gs.), kurā ietilpa 38 ēkas. Līdz šodienai saglabājušās 18, tai skaitā pils, kuru 1911. gadā atjaunoja pēc V. L. N. Bokslafa projekta. Senā Mālpils centra daļu no jaunās, kura radās, pateicoties 1972. gadā pieņemtajam V. Zilgalvja un R. Strauta izstrādātajam eksperimentālā paraugciemata projektam, atdala 24,5 ha liels 19. gadsimta pirmajā pusē ierīkotais brīvā plānojuma parks, kurā atrodas 1775. gadā uzstādītais obelisks Mālpils muižas dibinātājam G. V. Taubem.
Okupācijas laikā Mālpils pagasta teritorijā tika nodibināti 11 kolhozi. Kā pēdējie pastāvēja agrofirma «Mālpils» un kolhozs «Sidgunda». Šobrīd uz kolhoza bāzes darbojas SIA «Sidgunda 2». Pēdējās Mālpils pagasta teritorijas izmaiņas notika 1963. gadā, kad tika pievienots Sidgundas pagasts.