Aizsardzības izdevumu palielināšana līdz 5% no IKP ir būtiska Krievijas atturēšanai, uzsver NATO ģenerālsekretārs

Paredzams, ka NATO samitā Hāgā, kas sāksies otrdien, alianses dalībvalstis apņemsies līdz 2035.gadam aizsardzības izdevumus palielināt līdz 5% no IKP, kā to pieprasījis ASV prezidents Donalds Tramps. 3,5% no IKP būs paredzēti tiešiem aizsardzības izdevumiem, bet 1,5% - ar aizsardzību saistītajai infrastruktūrai un kiberdrošībai.

Pašreizējais mērķis NATO dalībvalstīm ir aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no IKP. Šogad pirmo reizi to sasniegušas visas 32 NATO dalībvalstis.

"Aizsardzības investīciju plāns, par kuru sabiedrotie vienosies Hāgā, ievieš jaunu bāzes līmeni - 5% no IKP ieguldīt aizsardzībā," preses konferencē Hāgā sacīja Rite.

"Tas ir vērienīgs, vēsturisks un būtisks solis, lai nodrošinātu mūsu nākotni," uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.

Rite sacīja, ka Spānijai nav piešķirts izņēmums, neraugoties uz to, ka Madride apgalvoja, ka esot vienojusies, ka tai nebūs jāsasniedz pamatrādītājs - 5% no IKP.

"NATO kā aliansei nav izņēmumu, papildu vienošanos un tā tālāk, jo mums visiem jādod sava artava," teica NATO ģenerālsekretārs.

Rite norādīja, ka izdevumu palielinājums ļaus aliansei pieckārt palielināt savu pretgaisa aizsardzību un papildināt arsenālu ar tūkstošiem tanku un bruņumašīnu.

"Mēs koncentrējamies uz to, lai nodrošinātu, ka mums ir viss nepieciešamais, lai atturētu un aizstāvētos pret jebkādiem draudiem," viņš teica.

"Protams, nozīmīgākais un tiešākais drauds, ar ko saskaras alianse, joprojām ir Krievijas Federācija," uzsvēra Rite.