Saeimas atlaišana — tautas hobijs vai tiesības?

Par grozījumiem valsts pamatlikumā parakstījušies 10 343 cilvēki. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers RB informē, ka pašlaik vēl turpinās visu savākto parakstu apkopošana, lai tuvākajā laikā tos iesniegtu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK). Ja tā visus atzīs par derīgiem, varēs sākties otrs parakstu vākšanas posms — tautas nobalsošana. Tajā jāpiedalās 1/10 jeb apmēram 150 000 cilvēku no iepriekšējās vēlēšanās nobalsojušo pilsoņu skaita. Jautāts par izredzēm savākt šādu parakstu skaitu, P. Krīgers norāda: «Lai tauta tagad domā. Grūtāko esam izdarījuši. Viss atkarīgs no partiju un valdības uzvedības — ja tā būs laba, cilvēki droši vien neies balsot.»

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars skaidro, ka parakstu pārbaude nozīmē pārliecināties, vai kāds nav parakstījies vairākas reizes. Tā kā šī procedūra notika pie notāriem un pasēs nekādi ieraksti netika izdarīti, pilnībā iespējams, ka kāds varētu būt parakstījies vairākkārt. Jāpārbauda arī, vai visas šīs personas ir Latvijas pilsoņi, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Pēc tam visa informācija tiks ievadīta datubāzē. A. Cimdars pieļauj, ka pārbaude varētu ilgt aptuveni 20 dienas.

«Ja rezultātā tie tiks apstiprināti kā derīgi, gatavosim finansējuma pieprasījumu. Būs arī jālemj, no kura datuma līdz kuram 30 dienas tiks izsludināta parakstu vākšana. Ja šo dienu laikā tiek savākta desmitā daļa parakstu no pēdējās vēlēšanās nobalsojušo pilsoņu skaita, tad prezidents šo Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimā. Ja parlaments to atbalsta, tekstu neizmainot, tad mērķis ir sasniegts un grozījumi stājas spēkā. Ja parlaments šo grozījumu projektu noraida vai pieņem ar labojumiem, tad jārīko referendums par vai pret grozījumiem Satversmē,» procedūru skaidro Cimdars.

Saskata politiska haosa draudus

Ieteiktais papildinājums Satversmes tekstam ir minimāls. Proti, valsts pamatlikuma 78. un 79. pants jau tagad dod tiesības 1/10 vēlētāju iesniegt Satversmes grozījumu vai likuma projektu. Ja parlaments to nepieņem, ierosinājums nododams tautas nobalsošanai. Tiesa, līdz šim neviens likums vai grozījums šādā kārtā nav pieņemts. Jaunais priekšlikums šīs pašas vēlētāju tiesības attiecinātu uz lēmumu atlaist Saeimu. Atsevišķi politiķi jau paspējuši to pamatīgi nokritizēt, norādot, ka tad parlamenta atlaišana kļūs par tautas hobiju. Ekspremjers Aigars Kalvītis (TP) iepriekš atzina, ka šāda Satversmes grozīšana nozīmētu politisku haosu valstī. Viņaprāt, ar demokrātiskām vērtībām spēlēties nedrīkst, jo tad pēc katrām vēlēšanām katra partija, kas parlamentā nebūtu iekļuvusi, varētu rosināt Saeimas atlaišanu.

Arī jaunais premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) diezgan negatīvi vērtē iespēju šādā veidā grozīt Satversmi.

«Sabiedrībai ir tiesības paust savu viedokli attiecībā uz izmaiņām likumdošanā, tai skaitā arī Satversmē. Taču, paredzot tiesības atcelt vēlēšanu rezultātus, varētu radīt politikas nepastāvīgumu, jo pēcvēlēšanu laikā, kad nākas pieņemt vajadzīgus, bet nepopulārus lēmumus, darbs tiktu traucēts vai pārtraukts,» premjera viedokli klāsta viņa preses pārstāvis Edgars Vaikulis.

Jāmaina arī vēlēšanu likums

Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš uzskata, ka šāds grozījums tikai papildinātu dokumenta otrajā pantā teikto, ka suverēnā vara pieder Latvijas tautai: «Tas nozīmētu, ka deputāti, kuri tiek ievēlēti Saeimā, četrus gadus nevarētu tā mierīgi dzīvot, aizmirstot savus priekšvēlēšanu solījumus.»

A. Endziņš saka, ka tikai tiesības tautai atlaist Saeimu neko nedos, ja netiks uzlabota kārtība, kādā parlamentu ievēl. Grozījumi nepieciešami arī vēlēšanu likumā.

«Pašlaik ir pieci vēlēšanu apgabali. Iespējams, šo skaitu vajadzētu palielināt, lai deputāti būtu tuvāk saviem vēlētājiem. Varbūt varētu izslēgt iespēju, ka viena un tā pati persona var kandidēt visos apgabalos. Citādi partijas vairāk domā par to, kā piesaistīt vienu vai otru atpazīstamu personu, nevis izvirza cilvēkus pēc viņu lietišķajām īpašībām. Līdz ar to tiktu izslēgta realitāte, ka tauta varētu nepārtraukti rosināt Saeimas atlaišanu, tikko kāds kaut ko neizdara pa prātam,» norāda A. Endziņš.

Viņa amata pēctecis, tagadējais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris uzskata — ja reiz tauta ievēl Saeimu, tai jābūt arī iespējām prasīt parlamenta atlaišanu. Kūtris nesaskata risku, ka referendumi par Saeimas atlaišanu varētu notikt pārāk bieži. Taču izmaiņas valsts pamatlikumā prasītu grozīt citus Satversmes punktus. Piemēram, pašlaik noteikts, ka parlamenta vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā. Taču, ja Saeima tiktu atlaista pavasarī, vēlēšanas būtu nepieciešams rīkot agrāk, jaunievēlētajai Saeimai ļaujot strādāt četrus gadus. Iecerētie grozījumi arī novērstu «Damokla zobenu» pār Valsts prezidentu, lai ļautu viņam rosināt Saeimas atlaišanu, nebaidoties par amata zaudēšanu, ja referenduma rezultāts būtu negatīvs.

***

RB jautā

Vai Satversmē jāparedz iespēja tautai rosināt Saeimas atlaišanu?

Māris Kučinskis, TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs:

— Mēs atbalstām nepieciešamību veidot forumu vai konventu, kur iesaistītu dažādus tiesību ekspertus, zinātniekus un sabiedrības pārstāvjus, lai spriestu, kā modernizēt Satversmi. Grozījumi šajā dokumentā būtu jāpieņem diskusiju rezultātā. Tā redakcija, kas pašlaik figurē, ir stipri bīstama. Nevis tāpēc, ka man bail zaudēt krēslu, bet tāpēc, ka jebkuri neapmierinātie pēc katrām vēlēšanām varētu izraisīt lielas aktivitātes, kas traucētu valsts attīstību. Piemēram, krievvalodīgie, ja netiktu pie varas. Uzskatu, ka tas ir pilnīgi iespējams, jo tie, kas atbalsta kreisās, krievvalodīgās partijas, pagaidām stāv malā. Bet kādā brīdī viņi var pieslēgties šim procesam vai arī ar citu rokām «attaisīt» šādu iespēju un pēc tam to izmantot. Šādā veidā Satversmes grozījumus neatbalstu. Procesam jābūt mazliet sarežģītākam.

Kārlis Šadurskis, JL Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks:

— Noteikti jā. Runas par to, ka katra vēlēšanās zaudējusī partija nupat mēģinās protestēt un rosināt Saeimas atlaišanu, ir muļķīgas. Arī šobrīd, kad ir liela tautas neapmierinātība, nav nemaz tik viegli savākt parakstus. Procedūra ir pietiekami smagnēja, lai nebūtu kārdinājuma «raustīt kaķi aiz ūsām». Bet iespēja atlaist Saeimu nepieciešamības gadījumam ir jāparedz.

Andris Bērziņš, LPP/LC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs:

— Domāju, ka situācija nobriedusi tik tālu, ka speciālistiem būtu jārosina diskusija par iespējām arī tautai piedalīties visos procesos, ne tikai reizi četros gados. Uzskatu, ka Satversmes tēvi pamatlikumā ielikuši diezgan precīzu varu dalījumu un līdzsvaru. Ja veic kaut kādus grozījumus, tad tikai saglabājot šo līdzsvaru. Nestabilitāti, kāda vērojama, kaut vai ar to, ka vienu vēlēšanu starplaikā nomainās trīs, četras valdības, var ārstēt ar citām zālēm. Piemēram, jaunu valdību varētu likt tikai tad, ja ir izveidota jauna koalīcija, nevis kā tagad, kad vispirms nogāžam valdību un tikai pēc tam sākam domāt, ko tad darīsim tālāk. Iespējas ir daudzas, bet pret Satversmes grozīšanu jāizturas ļoti prātīgi.

Jakovs Pliners, PCTVL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs:

— Noteikti jā. Tas palielinātu deputātu atbildību, uzlabotu un precizētu mērķtiecīgu deputātu rīcību. Tas ir solis lielākas demokrātijas virzienā. Mūsu frakcija noteikti atbalstīs principiālu iespēju tautai atlaist Saeimu. Nedomāju, ka būs tā, ka neievēlēto partiju pārstāvji izmantos šo iespēju un organizēs Saeimas atlaišanu, jo šis process ir diezgan sarežģīts, lai par katru sīkumu tas nenotiktu.

Juris Dobelis, TB/LNNK Saeimas frakcijas pārstāvis:

— No vienas puses, skaisti jau izklausās, ka tautai dod iespēju atlaist Saeimu. No otras puses, zinot mūsu uzkrītoši raibo sabiedrību, tas dotu iespēju zināmam grupējumam pastāvīgi radīt nekārtības valstī. Jo tam pat nebūtu svarīgs rezultāts, atlaidīs vai neatlaidīs Saeimu, bet gan pati iespēja taisīt traci. Uzskatu, ka valstī ir pietiekami daudz nepatīkamu notikumu, ieskaitot pēdējās slepkavības, lai nāktu pie prāta un viens otram pateiktu: «Nomierinies! Vispirms sakārto to, kas tev ir šodien, un tad ķeries pie kaut kā jauna. Īpaši pie tik nopietna, kādi ir Satversmes grozījumi.»

Tautai ne tikai vēlēšanu laikā ir iespējas ietekmēt procesus. Pilsoņiem jābūt krietni aktīvākiem starp vēlēšanām. Tad, kad tu aizbrauc pie tautas, tad uz tikšanos atnāk septiņas kundzītes un viens onkulītis. Sadarbībai starp ievēlēto deputātu un viņa vēlētājiem jābūt aktīvai no abām pusēm. Kad pierādīsies, kad esošās iespējas ir pietiekami nepilnīgas, tad varam runāt tālāk. Bet, pirms radikāli ķerties pie Satversmes grozījumiem, jāizvērtē, kādas tam var būt sekas un kas to varētu mēģināt izmantot ļaunprātīgi.

Jānis Urbanovičs, SC priekšsēdētājs:

— Tautai jābūt iespējai izlabot savu kļūdu. Mums ir jauna demokrātija, tauta bieži ļaujas apmaksātām reklāmām, liela sabiedrības daļa nepiepūlas analizēt un skatīties saviem ievēlētajiem mīluļiem uz pirkstiem. Tāpēc, ja kļūdījušies, labāk iztērēt naudu un kļūdu labot — tas valstij būs lētāk un izdevīgāk. Protams, šādiem grozījumiem ir arī riski, bet, saliekot visu kopā, tomēr labāk, ja ir iespēja labot kļūdu nekā šī vilšanās pāriet apātijā un sabiedriskās nekārtībās.

Augusts Brigmanis, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs:

— Nē. Domāju, šis jautājums ir pārāk sensitīvs. Satversmes tēvi, šo likumu rakstot, ir visas šīs nianses rūpīgi pārdomājuši. Ne jau Saeima jāatlaiž. Ja kāds konkrēts deputāts vai politiskais spēks nepatīk, tas jāparāda vēlēšanu laikā, par viņu nebalsojot. Pretējā gadījumā situācija būs tāda, ka ik pēc mēneša, gada vai cita perioda būs Saeimas atlaišanas mēģinājumi. Mehānisms, kā iespaidot Saeimu, lai tā strādātu, jāmeklē citur. Domāju, ka ne tuvu nav izsmeltas visas iespējas. Varbūt jādomā par kādu konkrētu deputātu atsaukšanu vai spiedienu uz valdību — variantu ir daudz.