Pasūtītāja nav

2000. gada 17. februārī Rīgā, Valguma ielā, tika zvērīgi nogalināta Privatizācijas aģentūras darbiniece Ilona Skadiņa — vairāki vīrieši viņu nosita ar koka rungu. Policija drīz vien atrada slepkavības izpildītājus, kā arī nozieguma pasūtītāju — uzņēmuma «Flandrija» direktori Astrīdu Svipstu. Tiesa viņai 2003. gadā piemēroja brīvības atņemšanu uz desmit gadiem.

Citās pēdējā gadu desmita skaļajās pasūtījuma slepkavībās un slepkavību mēģinājumos nozieguma organizatori nav atrasti. 1999. gada 14. oktobrī Rīgā, Kalpaka bulvārī, ar mērķtiecīgiem šāvieniem galvā un krūtīs tika nogalināts uzņēmējs Arnis Šķesteris. Mēnesi pēc tam Rīgā tika sašauts uzņēmējs Māris Millers. Sākotnēji uz aizdomu pamata par draudu izteikšanu A. Šķesterim tika aizturēts uzņēmējs un A. Šķestera biznesa partneris Vladimirs Cadovičs. Vēlāk gan viņš tika atbrīvots, jo nebija pietiekami daudz pierādījumu. Gan A. Šķesteris, gan M. Millers bija saistīti ar spirta biznesu, un pēc A. Šķestera slepkavības policija pratināja arī M. Milleru.

Gadu pēc tam, 2000. gada 15. decembrī Talsu rajonā ar vairākiem šāvieniem tika nogalināts «Jaunpagasts plus» valdes priekšsēdētājs Dainis Peimanis. Toreizējais Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Valdis Pumpurs izteicās, ka pastāv līdzība starp D. Peimaņa un uzņēmēja A. Šķestera nogalināšanu un M. Millera slepkavības mēģinājumu. Par to liecinot visu šo triju personu bizness, kā arī atsevišķas detaļas nozieguma izdarīšanā.

Prokuratūra par M. Millera slepkavības mēģinājumu un gatavošanos uzņēmēja Arņa Šķestera slepkavībai grupā apsūdzēja četras personas. Nozieguma pasūtītāji un organizētāji uz apsūdzēto sola nenonāca. 2006. gadā Augstākā tiesa četriem apsūdzētajiem piesprieda cietumsodu no trim līdz 11 gadiem.

Daiņa Peimaņa slepkavības lietā izmeklētāji bija noskaidrojuši šāvēju — Normundu Rijkuri, bet viņš dažas dienas pēc spirta rūpnieka slepkavības arī atrasts nošauts. 2002. gadā par līdzdalību D. Peimaņa noslepkavošanā notiesāja Rinaldu Bukšu un Daini Politiko, viņiem piesprieda astoņus un piecus gadus ilgus cietumsodus. Slepkavības pasūtītājs joprojām nav noskaidrots.

Nav atklāta viena no skandalozākajām pasūtījuma slepkavībām — 2001. gada 15. oktobrī Rīgā, savas mājas pagalmā, nezināms uzbrucējs nošāva Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētāju Jāni Laukrozi, kurš bija tiesājis kreisi ekstrēmiskās nacionālboļševiku kustības pārstāvjus, piespriežot 15 gadu brīvības atņemšanu. Lai arī policija veica milzīgu darbu, organizēja 188 dažādas ekspertīzes, pārbaudīja 75 izveidotajam fotorobotam līdzīgus cilvēkus, 2400 agrāk sodītu personu, aptaujāja simtiem liecinieku un veica desmitiem kratīšanu, ne slepkavības izpildītājs, ne pasūtītāji nav atrasti. 2006. gadā Krievijā nāca klajā Zahara Priļepina romāns «Saņka», kurā autors apraksta, kā nezināms atriebējs nogalina J. Laukrozi, bet slepkavības motīvs — tiesneša bardzība pret tiesājamajiem nacionālboļševikiem.

Visās šajās slepkavību krimināllietās atsevišķi izdalītas epizodes par pasūtītāju, un tās joprojām izmeklē Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP). Policija par lietu izmeklēšanu ziņas nesniedz.

50 līdz 60 procentos gadījumu operatīvajā līmenī policijai ir norādes, kas varētu būt iespējamais slepkavības pasūtītājs, tomēr šīs ziņas neizdodas pierādīt, «Neatkarīgajai» uzsvēra bijušais Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Valdis Pumpurs. «Diemžēl policijai lielākajā daļā slepkavību pietrūkst spēju un resursu operatīvās ziņas par pasūtītāju pierādīt un virzīt uz tiesu vai apsūdzību. Turklāt pasūtītāja saikne ar izpildītāju parasti labākajā gadījumā ir viens telefona zvans, vai arī tiešā kontaktā viņi nemaz nenonāk,» skaidroja eksperts.

«Lielā daļā gadījuma pasūtījumu slepkavību veicēji paši drīz kļūst par upuriem, un tas vēl vairāk apgrūtina pasūtītāja atrašanu. Tie cilvēki, kuri pasūta slepkavības, visu rūpīgi padomā un izplāno. Viņu plāns šajos gadījumos ir bijis gudrāks un ir pārspējis policijas iespējas šo noziegumu atklāt. Ja nākamajā dienā pēc slepkavības gar zemi ir arī šāvējs, tad visi gali ir apcirsti,» policijas neveiksmes slepkavību pasūtītāju meklēšanā «Neatkarīgajai» skaidroja iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.

Vakar M. Segliņš pēc tikšanās ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti atzina, ka Kriminālpolicijas darba rezultāti ir vāji, pat ļoti slikti, tāpēc var runāt par krīzi šajā Valsts policijas struktūrvienībā. Iekšlietu ministrs uzskata, ka valsts ir parādā Kriminālpolicijai, jo tos, kas vēl tur palikuši strādāt, valsts līdz šim nav pietiekami novērtējusi.

Savukārt ģenerālprokurors J. Maizītis uzskata, ka policija nav bezspēcīga smago noziegumu izmeklēšanā, taču nopietnu lietu atklāšanā jāiesaista vislabākie kadri, kuri nedrīkst būt nodarbināti ar citām lietām. Viņaprāt, pasūtījuma slepkavību atklāšanu traucē izmeklētāju un operatīvo darbinieku kadru mainība tiesībsargājošās iestādēs.

,

UPURI

Dažreiz atrod izpildītājus, pasūtītājus nekad

- 1999. gada 14. oktobrī Rīgā, iepretim Kalpaka bulvāra 9. namam, ar mērķtiecīgiem šāvieniem galvā un krūtīs nogalina uzņēmēju Arni Šķesteri

- 1999. gada 15. novembrī bārā «Daiļā impērija» sašauj uzņēmēju Māri Milleru. Uzņēmējam izdodas izdzīvot

- 2000. gada 15. decembrī Talsu rajonā ar vairākiem šāvieniem nošauj «Jaunpagasts plus» valdes priekšsēdētāju Daini Peimani. Uzņēmējs tobrīd automašīnā bija ceļā uz Rīgu

- 2001. gada 14. jūnijā Ludzā nogalina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Ludzas pārvaldes priekšnieku Vjačeslavu Liscovu. Liscovam iepriekš bija vairākkārt draudēts, jo viņš centies sakārtot uzņēmējdarbības vidi Latgales pusē

- 2001. gada 15. oktobrī Rīgā, savas mājas pagalmā, nošauj Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētāju Jāni Laukrozi. Noziedznieks bēgot notikuma vietā pameta paštaisītu automātisku šaujamieroci, kas sākotnēji bija galvenais pierādījums lietā

- 2005. gada 8. jūlijā Rīgā, Sesku ielā, nezināmi uzbrucēji sašauj uzņēmēju Andreju Cepjolkinu. Lai arī policija aizdomās par uzbrukumu turēja recidīvistu Viktoru Bobkovu, tiesa atzina, ka viņa vaina nav pierādīta

- 2005. gada 30. augustā Rīgā nogalina uzņēmēju Mihailu Gerulu. Dažus mēnešus pirms slepkavības viņš bija uzsācis tiesāties ar bēdīgi slaveno uzņēmēju Genādiju Tovancevu

- 2005. gada 15. decembrī Rīgā savā automašīnā atrod nošautu uzņēmēju Andri Ķurbi. Arī viņš bija G. Tovanceva biznesa partneris, kurš pēc neveiksmīga darījuma sāka ar viņu tiesāties

- 2007. gada 18. janvārī Rīgā, Anniņmuižas ielā, vairāki uzbrucēji ar automātiem sašauj un smagi ievaino uzņēmēju Konstantīnu S., viņa civilsievu un abas meitas. Policija aiztur vienu no uzbrucējiem, kurš pasūtījuma slepkavības veikšanai Latvijā speciāli ieradies no Krievijas

- 2007. gada 7. februārī Rīgā, Imantā, pie daudzdzīvokļu mājas Slokas ielā, ar vairākiem šāvieniem nogalina uzņēmēju Genadiju Peredeļski. Aculiecinieki notikuma vietā manīja divus uzbrucējus, kuri pēc slepkavības aizmuka

- 2007. gada 27. septembrī Jēkabpilī netālu no savas darbavietas ar vairākiem šāvieniem nogalināts vietējais uzņēmējs Gatis Aišpurs. Slepkavība notika brīdī, kad uzņēmējs izkāpa no savas automašīnas un devās uz darbu

- 2008. gada 7. janvārī Rīgas rajona Garkalnes novada Priedkalnē savas privātmājas pagalmā nošauj zobārstniecības klīnikas «Elladent» īpašnieci Ellu Ivanovu. Policija atrod iespējamo šāvēju, bet slepkavības pasūtītājs nav zināms

- 2008. gada 10. janvāra vēlā vakarā Rīgas rajona Garkalnes novada Priedkalnē, privātmājas pagalmā, nošauj Jelgavas un Cēsu gaļas kombinātu vadītāju un vēl vairāku uzņēmumu īpašnieku Aigaru Lūsi