Paanalizēt «kreisos» melus aicināju četras savstarpēji svešas sievietes — Ingūnu, Lilitu, Ivetu un Vitu.
Kā sadzīvot ar meliem gultā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mēs visi sadzīvojam ar meliem:
– ja gribam saglabāt attiecības, cerībā, ka partneris blakus romānu pārslimos kā gripu;
– ja negribam pieņemt patiesību, ka mūs krāpj;
– lai sargātu ģimenes reputāciju;
– bailēs no vientulības.
Iveta: — Vīrietis reiz rakstīja īsziņu man, bet sajauca numurus, un to saņēma sieva. Īsziņas saturs kliedza par neuzticību, tur bija minētas intīmas lietas, konkrēts fakts. Nezinu, kā viņam tas izdevās, bet viņš tika cauri ar veselu ādu! Cik noprotu, izlocījās tik veikli, ka tas pat nemaz nebijis viņš, kas darbojies minētajā notikumā.
Vita: — Es gribētu dzirdēt tos tekstus, kā viņš izlocījās. Ja viņš momentā bija stabils, tad varbūt arī varēja noticēt, bet vajadzētu redzēt viņa acis. Nu ja! Bet tā taču bija īsziņa, tātad džekam bija laiciņš izstrādāt taktiku.
Ingūna: — Ja viņa balstījās tikai uz emocijām, ja pietrūka analītiskās domāšanas, kas visu saliek pa plauktiņiem, tad, iespējams, noticēja. Ja viņai strādā intuīcija, tad pati noķers vēl kādu pierādījumu. Ja šādu īsziņu saņemtu vīrietis, viņš redzētu tikai faktu par kreiso soli, un sieviete varētu vai no ādas līst ārā — viņš neticētu.
Lilita: — Varbūt es arī noticētu. Visādi var gadīties. Es taču arī pirms šīs sarunas palūdzu tev telefonu, jo manējais bija izlādējies, un tu man iedevi. Varbūt es aizsūtīju īsziņu tavam vīram — tu taču nezini! Tāpēc šādā situācijā nevar viennozīmīgi cirst otram galvu nost, sevišķi, ja gribi attiecības saglabāt. Atkal tas pats — ja tu to cilvēku gribēsi paturēt, izliksies, ka notici.
Iveta: — Cik nožēlojami! Vīrieši izlasīs šo rakstu žurnālā un nospriedīs: «Uz priekšu! Zinu, ka viņa mani grib paturēt, tātad noticēs jebkam — rokas brīvas!”»
Ingūna: — Nu lai taču viņi muld, acis nepamirkšķinājuši! Lai taču sūta mums citai domātas īsziņas! Tādi aktieri viņi nav, lai mēs intuitīvi nejustu, kad viņi blefo.
Vita: — Labākais, ko viņi uzzinās, ir tas, ka sieviešu intuīcija vienmēr īstajā brīdī pateiks, ka kaut kas nav kārtībā. Tā ir pareizākais indikators.
Lilita: — «Spraust batonus» jau viņi var, bet sieviete būs lēmēja — viņa piedos vai nepiedos.
Pamēģināsim kopīgi «uzzīmēt» melus?!
Ingūna: — Skaista guļamistaba. Zīds, satīns…
Lilita: — …smalkas mežģīnes, baldahīns, sveces, dūmaka…
Iveta: — …bet gultā, pašā viducī svaiga kaka, ar skaistu lenti apsieta. Virs gultas lidinās zili zaļas mēslu mušas, šur tur palaga krokās sadētas oliņas…
Vita: — …un uz naktsgaldiņa tēja, kurai piebērts sāls — ha-ha!
Iveta: — Ja tu to bildi redzēsi, tad vai nu zināsi, kā to visu novākt, vai arī aizvērsi aiz sevis durvis un nekad vairs tajā pieķēzītajā gultā neliksies. Bet, ja neredzēsi vai izliksies neredzam, vārtīsies pa to čupu ar pašu tās pielicēju tā, ka šņakst!
REZUMĒ:
Meli rodas tāpēc, ka otram acīmredzot nevar atļauties stāstīt patiesību. Ja negribi, lai tev melo:
– neizspied uzticības solījumus;
– nekasies par sīkumiem;
– neesi nepamatoti greizsirdīga;
– neuzdod dumjus jautājumus.