Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9815346t1hca32.jpg)
Iesakiet speciālistu, kas varētu noteikt, kā pagrabā rodas ūdens un kā to likvidēt. Māja ir upes krastā, kur ir daudz avotu, varbūt tie ir pie vainas?
Irēna Veinberga Limbažu rajonā
Pirms pagraba celšanas nepieciešama ģeoloģiskā izpēte vai vismaz rīkstnieka konsultācija, lai noteiktu tam piemērotāko (sausāko) vietu. Ja tas nav izdarīts, tad atliek vien labot kļūdas.
Pagraba grīdas un sienas, kas saskaras ar grunti, parasti ir pakļautas pastāvīgai mitruma iedarbībai. Ja uz sienām krājas ūdens piles, tas, iespējams, ir kondensāts, ko var likvidēt, ierīkojot ventilāciju.
Ja gruntsūdens līmenis ir augsts, izbūvēt sausu pagrabu ir ļoti problemātiski. To var ierīkot, nerokot dziļi zemē. Visi pārējie varianti ir pietiekami sarežģīti un dārgi.
Sausu pagrabu var izveidot, ierīkojot drenāžas sistēmu, kā arī veicot profilaktiskus pasākumus — radot kritumu prom no ēkas, izrokot ūdens novadgrāvi. Ja tuvumā nav zemākas vietas, ūdeni var novadīt uz speciālu drenāžas aku, ko izrok pagraba tuvumā. Drenāžas sistēmu veido perforētas azbestcementa, keramiskās vai plastmasas caurules.
Ja gruntsūdeni var novadīt uz zemāku vietu, drenāžu pagrabam uzskata par visdrošāko variantu, tomēr jārēķinās ar diezgan lielām izmaksām. Taupības apstākļos lētāk ir ierīkot labu hidroizolāciju.
Ja pagrabā pavasarī un rudenī krājas ūdens, esošās hidroizolācijas remonts vēlamo rezultātu parasti nedod, jo grūti noteikt bojājuma vietu. Bieži gadās, ka ūdens ieplūst pa tik mazu caurumiņu, kuru nevar pat saskatīt, tāpēc droša ir tikai jaunas hidroizolācijas izveidošana. Remontam piemērots sauss laiks, kad gruntsūdens ir zem pagraba grīdas līmeņa.
Darbu sāk ar sienu un grīdas izlīdzināšanu, uzklājot aptuveni trīs centimetrus biezu javas kārtu. Ar cementa javu noapaļo grīdas un sienu savienojuma vietas, lai tehnoloģiski pareizi nodrošinātu hidroizolējošā paklāja pāreju no horizontālas virsmas uz vertikālām plaknēm.
Hidroizolējošo paklāju uz sienām liek 30–50 cm augstāk par iespējamo gruntsūdens līmeni, tā augšējo malu nostiprina ar koka latām. Jāatceras, ka darbus drīkst veikt tikai uz pilnīgi sausas virsmas, jo pie mitras bitumena mastika neturēsies.
Uz hidroizolējošā paklāja uzklāj karsta bitumena kārtiņu, ko apkaisa ar rupjām smiltīm un noveltņo, lai tas labāk saistītos ar izlīdzinošo kārtu, un visbeidzot uzklāj vēl vienu 3–5 cm biezu cementa javas aizsargkārtu.
Ja gruntsūdeņi atrodas zemāk par pamatu līmeni, no ārpuses pagraba sienas un pamatus var noziest ar sakarsētu bitumenu, kas kalpo kā 2–3 cm bieza ūdensnecaurlaidīga plēve.
Ja gruntsūdens iedarbība ir ļoti stipra, var gadīties, ka arī šie pasākumi nelīdz. Mūsdienās ir pieejami arī efektīvāki hidroizolācijas materiāli. Viens no tiem ir ļoti elastīgs membrānu materiāls, kas spēj izturēt augstu ūdens spiedienu un nezaudē savas īpašības vides iedarbības rezultātā. Proti, pagraba iekšpusē sienā izurbj caurumus un, ar speciālu iekārtu radot augstu spiedienu, tajos injicē šo aizsargvielu. Tā izplūst ārpusē un aizpilda visas plaisas, veidojot ūdens necaurlaidīgu barjeru — membrānu.