Visi zinām, kas ir kakla sāpes vai vismaz neliels iekaisums. Tomēr nav daudz tādu, kuri piedzīvojuši īstas mocības — angīnu. Pat tās nosaukums latīņu valodā nozīmē — smacēt, žņaugt.
Kakls sāp? Jāskalo!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sākas dažās stundās
Par angīnu bieži vien aplami sauc jebkuru kakla iekaisumu. Tomēr šis ir akūtas infekcijas slimības nosaukums. Tai raksturīgs pēkšņs nogurums, drebuļi, galvas, kakla un locītavu sāpes, kakla mandeļu iekaisums ar pietūkumu un dzeltenbaltiem aplikumiem, kas rada asas sāpes, rīšanas un elpošanas grūtības. Temperatūra var paaugstināties līdz 40°C un turēties vairākas dienas.
Visbiežāk ar angīnu slimo pirmsskolas un skolas vecuma bērni un 35–40 gadus veci pieaugušie.
Rīkles gļotādas un kakla mandeļu iekaisumam ar apsārtumu var būt dažādi cēloņi. Ziemā un pavasarī tos izraisa respiratorie vīrusi, bet vasarā un rudenī — enterovīrusi. Angīnas ierosinātāji ir strutas radoši mikrobi: streptokoki, stafilokoki, vīrusi, sēnītes. Vainīgie baciļi visu laiku var parazitēt mutes gļotādā vai atrasties ārējā vidē līdz brīdim, kad cilvēka organisms ir novājināts. Vairojoties mikrobi rada toksīnus, kas nonāk asinīs un rada vispārēju intoksikāciju: vājumu, apetītes zudumu, augstu temperatūru.
Slimību veicina imunitātes pavājināšanās, straujas temperatūras maiņas. Infekcija organismā iekļūst, nonākot kontaktā ar slimnieku un viņa lietotiem priekšmetiem. Dažiem pietiek pat izmērcēt kājas vai apēst saldējumu. Angīnu var veicināt arī dažādas kairinošas vielas (dūmi, putekļi, alkohols u. c.).
Jābūt profesionālim, lai novērtētu kakla iekaisuma pakāpi un atšķirtu balss saišu iekaisumu (laringītu), rīkles gļotādas iekaisumu (faringītu) un kakla mandeļu iekaisumu ar apsārtumu (tonsilītu). Angīnai raksturīgi baciļu izraisīti strutaini aplikumi mandeļu virspusē. Šīs atšķirības pašam izvērtēt ir grūti.
Pāriet desmit dienās
Tiklīdz parādījušās pirmās angīnas pazīmes, jāgriežas pie ārsta. Ja tā ir angīna, tad pašārstēšanās var radīt neatgriezeniskas nelabvēlīgas sekas.
Ārstēšanā jāievēro gultas režīms. Slimnieks jāizolē, viņam jālieto vitamīniem bagāts uzturs, no ēdienkartes jāizslēdz asi, ļoti karsti un nesasmalcināti ēdieni, lai netraumētu mandeles. Vienlaikus jādzer daudz silta šķidruma (piens ar medu, tēja ar citronu, buljons). Medikamenti (antibiotikas) jālieto strikti pēc ārsta norādījuma, jo laikus neveikta ārstēšana vai ielaista slimība vēl dziļāk var bojāt blakus audus vai traheju, radot sastrutojumu.
Kakla kairinājumu palīdz mazināt skalošana vairākas reizes dienā ar siltu, dezinficējošu šķīdumu (ēdamkarote 3% ūdeņraža peroksīda šķīduma uz glāzi ūdens) vai salvijas tēju. Maziem bērniem var bieži dot dzert siltu kumelīšu tēju, kam pievienota citrona sula. Kaklam uz nakti liek sildošas kompreses, bet dienā — siltus apsējus.
Angīna parasti ilgst desmit dienas. Tomēr, ja trešajā tā manāmi nemazinās, jāmeklē nevis citas zāles, bet gan ārstam jāvērtē, vai nav cita diagnoze, uzsver otorinolaringologs, asociētais profesors Jānis Sokolovs. Neārstēta vai nepareizi ārstēta angīna var būt reimatisma, nefrīta un citu nopietnu slimību riska faktors, brīdina pediatrs, asociētais profesors Enoks Biķis.
Angīnas profilaksē liela nozīme ir deguna, mutes dobuma un zobu veselībai, regulārai un veselīgai ēšanai, elpošanai caur degunu un organisma norūdīšanai — fiziskām un sporta nodarbēm, vēsai dušai.
Tautas līdzekļi palīdz, nevis ārstē
Tautas medicīnas metodes nepaātrina izveseļošanos, bet tikai atvieglo vājinieka stāvokli, tādēļ ieteicamas kā papildu terapija.
Inhalācijām izmanto nemizotu kartupeļu novārījumu. Elpot var tvaikus, ko rada 400 mililitros ūdens izšķīdināti 10 grami propolisa un 40 grami vaska. Šādas inhalācijas ieteicamas rītos un vakaros profilakses nolūkā vai ik dienu aukstajā un drēgnajā sezonā.
No alojes apakšējām lapām izspiestā sulā izšķīdina medu, uz pieciem mililitriem sulas ņemot vienu gramu medus. Lieto svaigu pa tējkarotei trīs reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas.
Kaklu var skalot ar šķīdumu, ko pagatavo, desmit tējkarotēs ūdens iemaisot tējkaroti sarīvētu mārrutku.
Glāzē silta vārīta ūdens var iebērt pustējkaroti sāls un sodas un pievienot dažus pilienus joda šķīduma spirtā. Optimālā skalojamā līdzekļa temperatūra ir 40–50°C, efektivitātei procedūru atkārto 4–6 reizes dienā. Tomēr nevar pārspīlēt — pārāk bieža un intensīva mandeļu vibrācija var kavēt atjaunošanās procesus.
Veselīgi kaklu skalot arī ar tējas sēnes uzlējumu. Vēl piemērots liepziedu un ozola mizas, liepziedu un kumelīšu vai liepziedu novārījums ar sodu. Izmantojama arī aptiekās nopērkamā kliņģerīšu vai eikalipta tinktūra — uz 100 mililitriem ūdens pievieno 1–2 tējkarotes tinktūras.
Vakarā var bļodā ieliet apmēram 42°C karstu ūdeni, kurā izšķīdina trīs tējkarotes sāls, divas tējkarotes sinepju un vienu tējkaroti maltu piparu. Šajā vanniņā silda kājas. Apmēram pēc 15–20 minūtēm noslauka, uzvelk siltas zeķes un rūpīgi sasedzas.
Svarīgi
Lai zāļu uzlējumi nonāktu dziļāk rīklē, skalošanas laikā galvu ļoti stipri atliec un aiztur elpu, lai šķidrums nenokļūst elpceļos. Skalošanai pietiek ar 2–3 minūtēm.
Mājās angīnas slimnieks jāizolē, viņam jālieto atsevišķi trauki un dvielis.
Kopjot angīnas slimnieku, biežāk jāmazgā rokas, bet slimnieka lietotie trauki pēc rūpīgas mazgāšanas arī jānoplaucē. Gultasveļa un drēbes jāmazgā atsevišķi.