Arī gripas laikā daudzi mokās ar akūtām zarnu infekcijām. Lai gan slimību izraisītāji ir atšķirīgi, tās bieži var sajaukt.
Neīstā gripa
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Slimību, ko izraisa norovīruss, sauc arī par vēdera gripu vai ziemas vemšanas slimību. Visbiežāk vīruss izplatās tieša kontakta ceļā vai lietojot kopējus priekšmetus. Reizēm inficēšanās notiek, lietojot uzturā ūdeni vai pārtiku, ko gatavošanas laikā inficējis slims cilvēks vai tāds, kam slimība norit vieglā formā vai pat bez simptomiem.
Slimības raksturīgākās pazīmes ir slikta dūša, vemšana, caureja, vēdergraizes, kā arī galvassāpes un neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Atveseļošanās parasti notiek 1–2 dienu laikā, un saslimšana neietekmē turpmāko veselību.
Slimības laikā jāuzņem tik daudz šķidruma, lai izvadītais un uzņemtais šķidruma daudzums būtu līdzsvarā un nesāktos ķermeņa dehidrācija (atūdeņošanās), kad var būt nepieciešama medicīniskā palīdzība. Dehidrācija visbiežāk mēdz būt bērniem, gados veciem cilvēkiem un ar novājinātu imūno sistēmu.
Profilakses nolūkos bieži jāmazgā rokas, it īpaši pēc tualetes apmeklēšanas, bērnu autiņu mainīšanas, pirms un pēc ēdiena gatavošanas, pēc kontakta ar infekcijas slimnieku. Uzturam krāna ūdeni ieteicams uzvārīt, kā arī nelietot nezināmas izcelsmes ledu, nemazgātus augļus un dārzeņus un ēst tikai termiski pietiekami ilgi apstrādātu gaļu, tās produkciju un vēžveidīgos. Infekciozs cilvēks nedrīkst gatavot ēdienu pārējiem ģimenes locekļiem.
Šie drošības pasākumi jāievēro, jo norovīruss ir diezgan izturīgs un ne vienmēr iet bojā, produktus vai ūdeni sasaldējot.