Valsts atbalsts mājokļa iegādei ģimenēm apdraudēts

Pirms diviem gadiem valsts īstenotā politika noteica, ka īpašs atbalsts tiks īstenots ģimenēm ar bērniem. Latvijas Hipotēku un zemes banka izstrādāja atbalsta programmu «Altum», kas garantēja ģimenēm iespēju saņemt finansējumu pirmajai iemaksai. Turpmākais atbalsta programmas liktenis gan ir neskaidrs, jo piešķirtais valsts finansējums ir beidzies, turklāt nav skaidras valsts politikas, vai un kādos apjomos programma tiks realizēta nākotnē.

Žurnāls par jaunajiem projektiem, kur dzīvot... sadarbībā ar Rīgas Domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centru rīkoja apaļā galda diskusiju «Valsts atbalsta programmas izvērtējums mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem».

Latvijas Hipotēku un zemes banka ir noslēgusi sadarbības līgumu ar DnB Nord un Nordea banku, kuras vienīgās līdzdarbojās šajā programmā. Diskusijas gaitā tika kritiski izvērtēta «Altum» programmas līdzšinējā lietderība, kā arī eksperti izteica savas domas, kā valstij efektīvāk atbalstīt ģimenes mājokļa iegādē.

Diskusijā piedalījās:

- Kristiāns Pudāns — Nordea bankas valdes loceklis, Produktu attīstības un mārketinga nodaļas vadītājs;
 - Juris Cebulis — Hipotēku bankas Atbalstu programmas pārvaldes «Altum» vadītājs;
 - Ilmārs Vamzis — DnB Nord bankas Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs;
- Aigars Zariņš — uzņēmuma «Balsts» valdes priekšsēdētājs;
- Mārcis Eglītis — Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktora vietnieks;
- Ivars Vulis — uzņēmuma «Merks» Dzīvojamo māju celtniecības un tirdzniecības nodaļas direktors;
- Viesturs Kleinbergs — Bērnu un ģimenes ministrijas Politikas departamenta Politikas koordinācijas nodaļas vadītājs.

Lai ar praktisku piemēru apskatītu programmas efektivitāti un izprastu problēmas, pretendējot uz valsts atbalstu, diskusijā tika aicināta piedalīties arī kāda ģimene, kas vēlējās saņemt iespējamo finansiālo atbalstu.

— Šobrīd aprit divi gadi, kopš sākusies programma «Altum», kas nosaka, ka ģimenes ar bērniem var pretendēt uz valsts atbalstu mājokļa iegādē. Izvērtējot kritiski programmas mērķus, sakiet, vai tie ir veiksmīgi sasniegti?

M. Eglītis (Ekonomikas ministrija): — Izvērtējot tā brīža situāciju, secinājām, ka ir nepieciešams valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem. Bieži radās situācijas, kad ģimenes spēja paņemt kredītus, bet tām pietrūka uzkrāto līdzekļu nepieciešamajai pirmajai iemaksai. Tādēļ tika izstrādāta atbalsta programma, kas paredzēja izsniegt valsts galvojumu Hipotēku un zemes bankas izpildījumā.

Programma sāka darboties visai veiksmīgi. Tomēr, mainoties situācijai valstī, tika ieviests inflācijas apkarošanas plāns, kas nobremzēja izstrādāto atbalsta mehānismu. Jau vēlāk valdība neakceptēja papildu finansējuma piešķiršanu, turklāt kā obligātu normu ieviesa prasību pēc pirmās iemaksas 10% apmērā. Šīs izmaiņas faktiski programmas attīstību apstādināja.

— Vai esat iecerējuši kaut ko darīt, lai šo programmu atkal iedarbinātu?

M. Eglītis: — Kā zināms, patlaban notiek veiksmīga valsts ekonomikas atdzišana. Valdības līmenī sākusies diskusija, kas paredz atcelt pirmo iemaksu kā obligātu. Mēs pašlaik izstrādājam informatīvo ziņojumu, kas plāno atcelt minētos ierobežojumus. Arī Finanšu ministrija ir līdzīgās domās.

— Kad šo jautājumu varētu skatīt valdības sēdē?

M. Eglītis: — To man ir visai grūti prognozēt. Tas notiks, izvērtējot visus pārējos ekonomiskos apstākļus, un grūti ir pateikt, vai tas notiks šā, nākamā vai triju mēnešu laikā. Tomēr tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Joprojām ir aktuāls jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu programmas realizācijai. Diemžēl pagaidām šajā jautājumā valdības atbalsta nav.

— Budžets šai programmai pilnībā ir izsmelts, un jautājums par nākotni ir atklāts!

M. Eglītis: — Tieši tā, un es nevaru droši pateikt, ka šogad finansējums tiks piešķirts. Lai arī mēs uz to ceram, jo tāds atbalsts ir nepieciešams. Turklāt mēs šo programmu vēlamies paplašināt, lai uz atbalstu var pretendēt ne tikai ģimenes ar bērniem, bet arī jaunās ģimenes.

— Sākot programmu, Hipotēku banka bija tā institūcija, kas vēlāk vienojās ar komercbankām par sadarbību valsts atbalsta nodrošināšanā. Miniet statistiku, kāds finansējums tika piešķirts atbalsta realizācijai un cik ģimeņu izmantoja labvēlīgo situāciju!

Juris Cebulis (Hipotēku banka): — Kopējā summa, ko valsts piešķīra programmas realizācijai, bija 551 tūkstotis latu, savukārt galvojumi tika izsniegti par četrkārtīgu summu — aptuveni 2,2 miljoniem latu. Šobrīd esam piešķīruši galvojumus 1,8 miljonu latu apmērā. Palikuši vēl 400 tūkstoši latu.

Šo gadu laikā ir piešķirti 182 galvojumi. Skatot šos divus rādītājus, izriet, ka vidējā galvojuma summa ir 10 000 latu. Programma paredz, ka maksimālā summa ir 15 000 latu.

— Kopā tika izsniegti 182 galvojumi. Visai simbolisks rādītājs!

M. Eglītis: — Sākotnējais uzstādījums bija, ka programmai jāpiešķir apmēram trīs miljoni, taču faktiski tika piešķirti līdzekļi apmēram 550 tūkstošu latu apmērā.

— Hipotēku banka noslēdza līgumus par sadarbību ar divām komercbankām: Nordea un DnB Nord banku. Nav noslēpums, ka lielāko daļu līdzekļu apguvusi tieši Nordea banka, bet DnB bija visai pasīva šā projekta realizācijā. Kādēļ jūsu banka vēlējās piedalīties projekta realizācijā, bet vēlāk faktiski to nedarīja?

Ilmārs Vamzis (DnB Nord): — Laikā, kad programma tika ieviesta, bankas pašas spēja saviem klientiem piedāvāt finansējumu līdzīgā apjomā. Bankām bija izstrādāti produkti — pirmās iemaksas kredīti. Mums bija instrumenti, ar kuriem varēja sasniegt tādu pašu efektu. Savukārt šīs programmas īstenošana prasītu lielu papildu darbu. Piemēram, vajadzētu apmācīt visu filiāļu darbiniekus un skaidrot šādu iespēju. Tomēr tas nenozīmē, ka šī programma nav vajadzīga, it sevišķi šābrīža situācijā. Turklāt ir vēl viens jautājums, ko es vēlētos akcentēt, proti, mēneša maksājums. Manuprāt, būtu jārunā par iespējamām valsts procentu subsīdijām. Nevienam nav noslēpums, ka procentu likmes turpmāk pieaugs, kas cilvēkiem būs negaidīts papildu slogs. Valstij vajadzētu domāt par likmju kompensāciju zināmā laika periodā.

M. Eglītis: — Varu atklāt, ka pašlaik mēs apsveram iespēju noteikt kredītu maksājumu kā attaisnojošu izdevumu. Proti, iedzīvotājiem būs iespēja saņemt atpakaļ nomaksātos nodokļus līdzīgi, kā pašreiz ir ar ārstniecības izdevumiem.

— Kāda ir Nordea bankas bilance, apgūstot «Altum» programmu? Cik ģimeņu ar jūsu bankas pārstāvniecību ir izmantojušas iespēju un saņēmušas valsts garantijas?

Kristiāns Pudāns (Nordea banka): — Programma ļāvusi finansēt aptuveni 150 mājsaimniecību. Tas varbūt izklausās niecīgi, bet mēs no šā produkta realizācijas negaidījām diez cik vairāk. Viens no būtiskākajiem secinājumiem ir tāds, ka šīs mājsaimniecības nav mazturīgas, lai arī tām nav nepieciešamo uzkrājumu. Jāatzīst, ka jau pirmsākumos šo projektu realizējām un uzlūkojām no humānām pozīcijām. Lai arī tas izklausīsies mākslinieciski, tomēr mēs spējām palīdzēt 150 mājsaimniecībām jeb 150 dažādiem likteņiem. Priecē, ka valsts ir sapratusi — ir cilvēki, kuriem ir vajadzīgs atbalsts! Turklāt nevajadzētu to uzskatīt par labdarību. Programmas realizācijai netiek tērēti milzu līdzekļi, bet gan piešķirtas valsts garantijas, kas ar laiku tiek dzēstas.

— Jūs minējāt 150 ģimenes, kas saņēmušas valsts atbalstu. Miniet, cik daudz likteņu jūsu banka kopumā ir ietekmējusi, lai varētu saprast proporcionāli, cik daudz cilvēku ir izmantojuši «Altum» programmu?

K. Pudāns: — Kopā Latvijā tās ir 100 000 mājsaimniecību, kas ņēmušas kredītus.

— Šobrīd bankas sāk piedzīvot problēmas, par kurām skaļi nerunā, — arvien vairāk mājsaimniecību sāk kavēt kredītu apmaksu. Vai no šīm 150 ģimenēm ir izteikta daļa, kas nespēj segt maksājumus?

K. Pudāns: — Tās ir pilnībā maksātspējīgas ģimenes, kas pirms tam izgājušas normālu kredīta piešķiršanas procesu. Tādējādi tās neizceļas uz citu kredītņēmēju fona. Interesanti, ka mēs apzināti šā projekta realizācijā nekoncentrējāmies uz rīdziniekiem, bet gan uz cilvēkiem, kas vēlas iegādāties īpašumu reģionos. Savas aktivitātes, arī PR kampaņas, izvērsām tieši tur.

,

— Bērnu un ģimenes lietu ministrijai būtu jābūt tai atbildīgajai institūcijai, kura visaktīvāk lobē šīs programmas nākotni. Kāda bijusi jūsu iniciatīva šajā jautājumā, un vai tādas var sagaidīt arī nākotnē?

Viesturs Kleinbergs (Bērnu un ģimenes lietu ministrija): — Jāatzīst, ka līdz šim mūsu ministrija nav saņēmusi brīdinājumus, ka šī programma nestrādā vai strādā neefektīgi. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, 2006. gadā šādi bija palīdzēts 61 ģimenei, bet 2007. gadā izsniegti 90 galvojumi. Tāpat bija informācija, ka 2008. gadā plānots piešķirt 130 galvojumus. Līdz šai diskusijai mums nebija signālu, ka programmas nākotne ir apdraudēta.

— Uzskatiet, ka šobrīd mēs jums signalizējam!

V. Kleinbergs: — Paldies, ka jūs to darāt! Domājam, ka mēs ar Ekonomikas ministriju iesaistīsimies informācijas apmaiņā un noteikti atbalstīsim viņu iniciatīvas.

— Vēlētos sarunā iesaistīt arī nekustamā īpašuma cunftes pārstāvjus. Zariņa kungs, vai jūs savā praksē esat izjutis mājokļu meklētāju interesi par šīs programmas iespējām?

Aigars Zariņš («Balsts»): — Īpašas intereses par šo programmu nav bijis. Tajā pašā laikā patlaban cilvēki aizvien vairāk domā, kā vieglāk iegādāties īpašumu bez sarežģījumiem, kas radušies inflācijas apkarošanas plāna dēļ. Atzīšu, ka kopumā es neticu dažādiem pabalstiem un atbalstam. Mūsdienās brīvpusdienu politika nav efektīva. Tomēr es piekrītu, ņemot vērā kopējo situāciju, daudzām ģimenēm rodas problēmas ar mājokļa iegādi, un šis varētu būt labs risinājums.

—  Jauno projektu attīstītāji vienmēr ir uzsvēruši, ka jūsu potenciālā mērķauditorija ir jaunās ģimenes. Kā jūs raugāties uz šo programmu, vai tā jums šķiet veicinoša tirgus attīstībā?

Ivars Vulis («Merks»): Būšu atklāts — es par šo programmu neko nebiju dzirdējis. Saņēmis uzaicinājumu piedalīties diskusijā, aptaujāju uzņēmuma darbiniekus, arī viņi par to neko nezināja. Manuprāt, tas uz kaut ko norāda. Jāatzīst, ka mūsu pieredze ir bijusi līdzīga — jaunajām ģimenēm pirmās iemaksas problēma ir sāpīga. Valsts palīdzība ir nepieciešama, un šis ir brīnišķīgs veids, kā to var nodrošināt.

I. Vamzis: — Pašlaik mums būtu nepieciešams izmantot jebkuru instrumentu, kas varētu uzlabot izveidojušos situāciju.

— Esam uz diskusiju aicinājuši arī kādu meiteni  — Gunitu Zvaigzni, kas ir šīs programmas mērķauditorija. Viņas ģimene pat ir pretendējusi uz «Altum» programmas palīdzību, tomēr nesekmīgi. Gunita, pastāstiet plašāk par savu pieredzi!

Gunita Zvaigzne: — Pirms dzīvokļa iegādes es biju gan DnB Nord, gan Nordea bankā, lai uzzinātu vairāk informācijas par šo programmu. Uzkrājumi man neveidojās ļoti saprotamu iemeslu dēļ. No sākuma mums bija jānosvin kāzas, kam tikpat kā iztērējām visus iekrājumus, bet vēlāk pasaulē nāca bērniņš, kas ar prasīja papildu līdzekļus. Skumji, bet DnB Nord bankā man šo piedāvājumu vispār neizteica. Savukārt, dodoties uz Nordea banku, es pati biju izzinājusi visas iespējas. Tā nu sanāca, ka es vairāk informēju darbinieci nekā viņa mani, jo viņa par šo programmu pirmo reizi dzirdēja no manis. Pēc ilgākas sarunas un informācijas meklēšanas viņa atzina, ka tik tiešām šāda iespēja pastāv. Tad nu mēs mēģinājām kaut ko darīt lietas labā.

Rezultātā vēlāk es dabūju valsts apstiprinājumu nepieciešamajam finansējumam, tomēr es to neizmantoju. Tā nu es nekļuvu par vienu no tiem 150 laimīgajiem likteņiem. Iemesls bija formalitāšu kārtošanai vajadzīgais laiks. Viss ievilkās pārāk ilgi. Tā kā es dzīvokli vēlējos iegādāties laikā, kad tirgus kūsāja, pārdevējs nebija ieinteresēts gaidīt divas nedēļas, ko es lūdzu, jo tāds laiks bija nepieciešams, kamēr tiek noskaidrotas visas birokrātiskās nianses. Tobrīd es aizgāju uz Hansabanku un šo jautājumu nokārtoju trijās dienās. Tā nu es nopirku dzīvokli, neizmantojot valsts atbalstu!

— Šobrīd tirgus situācija ir mainījusies un darījumi var ieilgt daudz ilgāk nekā trīs dienas! Pārdevējs noteikti ir ieinteresēts katrā klientā!

A. Zariņš: — Diemžēl pārdevēji spēlēja uz emocijām, jo arī tolaik divas nedēļas nebija nekas ārkārtēji ilgs.

I. Vamzis: — Te nu mēs redzam šīs pārmaiņas — agrāk pārdevējs bija tas, kas diktēja tirgus situāciju. Šobrīd situācija ir radikāli mainījusies!

K. Pudāns: — Man gan jāatzīst, ka šis ir gadījums, kad valsts ir novērsusi visus birokrātiskos šķēršļus, lai process neieilgtu mežonīgi ilgi. Tas ir tikpat ātrs kā parasta kredīta izsniegšana.

J. Cebulis: — Ir gan jāatzīst, ka tas ieilgst nedaudz ilgāk, jo pēc tam, kad šo pieteikumu ir izskatījusi Nordea banka, savs atzinums jādod arī mums.

G. Zvaigzne: — Diemžēl šī izskatīšana nenotiek paralēli.

I. Vulis: — Domāju, ka nākotnē tas vairs nebūs tik aktuāli, jo, kā mēs teicām, situācija ir mainījusies.

M. Eglītis: — Te nu mēs redzējām arī problēmu, ar ko saskārās Gunita. Informācijas trūkums. Mēs šo problēmu apjautām, bet tajā pašā laikā apzinājāmies, ka programmas finansējums pagaidām ir visai neliels. Tādējādi mēs nevēlējāmies satracināt tautu, kas beigtos bez rezultātiem. Sākumā ar šo mazo finansējumu vēlējāmies saprast, vai programma ir pieprasīta, vai tā ir vēlama un attaisno sevi, un vēlāk grasījāmies to būtiski paplašināt.

— Sakiet, vai no citām bankām bija interese par iespēju piedalīties šajā programmā? Kādēļ beigās pieteicās tikai divas klātesošās komercbankas?

J. Cebulis: — Mēs uz diskusiju uzaicinājām visas komercbankas. Sākotnēji interese bija lielāka, tomēr vienošanos noslēdzām tikai ar divām bankām. Šo jautājumu esam apsprieduši arī Komercbanku asociācijā, un vairākas bankas izteicās, ka iesaistīšanās programmā prasa papildu administratīvās izmaksas. Vairākas bankas atzina, ka 2,2 miljoni uz visu Latvijas tirgu ir pamaz.

I. Vamzis: — Kad šī programma tiks realizēta lielākā apmērā, par to noteikti dzirdēs gan īpašumu tirgotāji un attīstītāji, gan ieinteresētās ģimenes.

— Noslēdzot sarunu, aicinātu Ekonomikas ministriju izteikt nākotnes programmas attīstības vīziju!

M. Eglītis: — Tātad tuvākajā laikā atrisināsies jautājums par pirmo iemaksu jeb šiem 10% kā obligāto valsts prasību. Paredzu, ka prasība tiks atcelta. Par finansējumu mēs turpināsim cīnīties, un cerams, ka sasniegsim dzirdīgas ausis, bet tas nu gan vairāk ir politisks lēmums jeb izšķiršanās.

Diskusiju vadīja Mārtiņš Kossovičs.