Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9832871t1h37ee.jpg)
Mūsdienīgs, moderns dārzs – tā ir personība un individualitāte, kas raksturo šodienas cilvēka sarežģītās attiecības ar dabu. Skaists dārzs ir vajadzīgs cilvēka labsajūtai, dzīvespriekam un arī veselībai, kur rodam kontaktu ar dabu un tiekam galā ar darba radīto stresu un daudzajām ikdienas problēmām. Ne jau katram ir dota šī iespēja, tādēļ – ja jūsu rīcībā ir kaut neliela daļiņa šīs zemes bagātības, tad padomāsim, kā to vislabāk un visradošāk izmantot.
Dārzi cilvēces vēsturē pastāv jau gadu tūkstošiem. Turklāt tie nemitīgi attīstās. No iepriekšējām paaudzēm mēs varam daudz ko mācīties. Bet, ja vēlaties, lai jūsu risinājums būtu maksimāli tuvs oriģinālam, ir nepieciešamas īpašas arhitektūras, kā arī vēstures zināšanas. Vēsturiskās tradīcijas atkārtojas arī dārzu kultūrā.
Ziedu audzēšana arvien ir bijusi populāra nodarbe visos gadsimtos, bet tik bagāts augu sortiments un ziedu šķirņu pārbagātība ir raksturīga tikai šim gadsimtam. XVII-XVIII gs. veidotajos dārzos krāsņas un greznas puķu dobes bija diezgan reta parādība. Ziedus audzēja galvenokārt pušķu veidošanai un interjeru dekorēšanai. Angļu stila ainavu parkos, kuriem bija jāizskatās pēc iespējas dabiskākiem, košo ziedu dobes izskatījās parāk spilgti un samāksloti. XIX gs. sākumā neviens nevarēja paredzēt, ka angļu ainavu arhitekta teorētiķa Hamfeja Reptona atturīgais ierosinājums padarīt dārzus krāsainākus radīs ekstravagances vilni ar ziedu mozaīkam un zālāju paklājiem Viktorijas laika dārzu dizainā.
Ar ziediem greznoja māju ieejas, izmantojot šim nolūkam galvenokart viengadīgos augus. Daudzgadīgie stādījumi ieguva popularitāti tikai XIX gadsimtā, un tika izmantoti galvenokārt laukos. Viens no popularākajiem ir gleznotāja impresionista Kloda Monē dārzs, kurš kalpojis par iedvesmas avotu neskaitāmām viņa gleznām.
Sava mode valda visur – ne tikai apģērbā un mēbelēs, bet arī dārzu iekārtojumā. Mūsdienu Rietumeiropas kultūrā vairāk kā jebkad iepriekš ir aktuāli «aizņemties» elementus no citu valstu un citu laikmetu arhitektūras.
Ja jūsu mājai ir kāds spilgti izteikts arhitektūras stils, tad tas diktēs arī dārza arhitektonisko risinājumu – celiņu, kāpņu veidu un terases kompozīciju. Profesionāli dizaineri parasti izvēlas vienotus motīvus visā dārza teritorijā. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai dārza celiņi, atklātie laukumi un apstādījumi būtu veidoti vienotā stilā, kas nozīmē atbilstību vienotiem arhitektūras kanoniem.
Šodien, lai pareizi ierīkotu ziedu dārzu, vislabāk būtu lūgt ainavu arhitekta palīdzību, kurš noteiks labāko ziedu izvēli, kā arī to stādīšanas izvietojumu. Ziedu kompozīcijas ir māksla, kur tāpat kā glezniecībā un mūzikā ir galvenie, otršķirīgie elementi un fons. Izvēloties augus, jāņem vērā to siluets, proporcijas, krāsa, smarža. Bieži veiksmīgi kombinē ziedus ar košumkrūmiem un mūžzaļajiem augiem – tad arī ziemā dārzā būs jaušama dzīvība. Liela nozīme ir vizuālajiem efektiem. Piemēram, košās krāsas šķiet tuvākas, bālās – tālākas. Bet tās jau ir detaļas.
Viss process sākas ar to, ka cilvēks apzina savu piemājas teritoriju, izdomā to, kas viņam tur būs. Pirmais, kas tiek darīts - ir projektēšana. Ir jābūt skaidrībai, ko katrs vēlētos redzēt savā tuvākajā apkārtnē.
Nav iespējams aprakstīt visas iespējamās kombinācijas un variācijas ziedu dārza veidošanai. Un, lai nenokļūtu mūžvecā jautājuma «ar ko sākt?» krustugunīs, vēlams būtu vispirms izlemt, vai perfekta galarezultāta sasniegšanas labā ir vērts griezties pēc palīdzības pie profesionāla speciālista. Un viņš noteikti jautās – ko jūs vēlaties? Bet, ja uzreiz konkrēta un detalizēta atbilde nav gatava, tad sāksim ar to, ka jums piedāvās savas idejas par teritorijas apzaļumošanu. Tātad – ko tas īsti nozīmē?
Apzaļumošana ir teritorijas labiekārtošana, kas ietver sevī celiņu, zāliena, stādījumu veidošanu, apakšzemes laistīšanas sistēmas ierīkošanu, dekoratīvos baseinus un to aprīkojumu (strūklakas,zemūdens apgaismojums, tiltu sistēmas), dārza apgaismojumu un arkitektūras mazās formas (pergolas, lapenes u.c.)
Tad arī sākas darbs ar ainavistiem, kuri plāno, kur un kas varētu iederēties un kā tas izskatītos. Tagad vairs nav tās tendences sastādīt visu pēc iespējas blīvāk. Ainavā visam ir jābūt pietiekami samērīgam, savstarpēji saistītam, lai tas viss būtu mijiedarbībā ar celtni un to vidi, kādā cilvēks vēlas uzturēties.
Vispirms jau apzaļumošanas darbi sākas ar teritorijas novērtēšanu, klienta vēlmju uzklausīšanu. Tad seko skices, ideju akcepts un projekts. Ja klientu apmierina cenu piedāvājums, firma sāk darbu pilnā apjomā, dažreiz arī sadala pa etapiem. Apzaļumošanas pamatelementi ir celiņi, zāliens un stādījumi, kas papildina cits citu un ir savā starpā saistīti.
Paši smagākie ir grunts sagatavošanas darbi. Tālāk seko auglīgas augsnes uzvešana, teritorijas līdzināšana, planēšana, blietēšana, zāliena sēšana. Zāliena kvalitāti lielākoties ietekmē teritorijas sagatavošana, kā arī izsējas normas.
Neaizmirsīsim arī par apgaismojumu. Izbūvējot apgaismojuma sistēmas, lai konstatētu nevēlamu viesu parādīšanos mājas tuvumā, gaismas elementus uzstāda tā, lai tie pēc iespējas labāk apgaismotu mājas teritoriju. Jācenšas, lai visas pieejas mājai būtu labi pārskatāmas, kā arī lai būtu redzami visi pagalmu norobežojošie žogi. Šajā gadījumā tos parasti uzstāda tā, lai visa gaismas plūsma tiktu virzīta prom no mājas un apžilbinātu nelūgtos ciemiņus. Ja nepieciešams papildus izvietot apgaismojuma elementus tālāk no mājas, tos uzstāda augstos stabos, lai nevarētu sadauzīt. Lai nelūgtais viesis nevarētu pārgriezt elektības vadus, tos ierok zemē. Šādu teritorijas apgaismošanas sistēmu var ieslēgt no mājas ar slēdzi, kad ir aizdomas par nepiederošu cilvēku uzturēšanos mājas teritorijā. Sistēmu var pieslēgt pie automātiskā slēdža, ko darbina dažādas iekārtas, kuras spēj konstatēt svešinieku. Šādas iekārtas ir sevišķi efektīvas, ja māja bieži tiek atstāta bez iedzīvotājiem.
Svarīga lieta ir arī dārza celiņu ierīkošana. Agrāk celiņi galvenokārt bija domāti tikai kājamgājējiem, bet tagad ir jādomā par to, lai virsmas klājums izturētu arī automašīnas svaru. Pirms sākt labiekārtošanu, ir jāpārdomā, ko vēlaties ar to panākt, un tāpēc nepieciešams veicamo pasākumu projekts.
Dārza izplānošana, izprojektēšana un ierīkošana ir tikai pats sākums. Par dārzu varētu teikt tāpat kā par Rīgu: tas nekad nebūs gatavs. Vienmēr var atrast kaut ko, ko mainīt, pārstādīt, iestādīt no jauna. Ja dārzs netiktu mainīts, tas kļūtu garlaicīgs.