Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9834136t1h0ee1.jpg)
Prognozes par to, ka desmitiem tūkstošu ģimeņu nespēs laikā nomaksāt hipotekāros kredītus, var izrādīties patiesas. Pirms vairākiem gadiem kredītu ņēmēji nevarēja paredzēt gaidāmo ekonomisko lejupslīdi un ļāvās kārdinājumam viegli iegūt nesamērīgi dārgus kredītus nesamērīgi dārgiem mājokļiem. Tagad inflācija ceļas, nekustamo īpašumu cenu burbulis ir saplacis, un arvien vairāk cilvēku stieg parādos. Diemžēl valdība izliekas, ka problēma neeksistē.
Aprīļa beigās medijus pāršalca nekustamo īpašumu firmas «Latio» valdes priekšsēdētāja Edgara Šīna satraucošais paziņojums, ka aptuveni 40 000 ģimeņu, kas ņēmušas hipotekāros kredītus, draudot bankrots. To tūdaļ noliedza Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC). Lielākās bankas steidzās vēstīt, ka cietīšot tikai nekustamā īpašuma spekulanti, nevis ģimenes, kurām iegādātais mājoklis ir vienīgā dzīvesvieta. Viņu nostāju var saprast — neviena kredītiestāde nevēlas atzīt problēmas aizdevumu atgūšanā un aizbiedēt potenciālos klientus. Citiem vārdiem, tautai tika paziņots: viss kārtībā, satraukumam nav pamata. RB konstatē, ka «miera osta» nebūt nav iestājusies un satraukums ir pamatots.
E. Šīns skaidro, ka iepriekš žurnālisti neprecīzi interpretējuši viņa teikto. Proti, viņš nesot runājis par ģimeņu bankrotu, bet gan par to, ka 40 000 mājsaimniecību varētu rasties problēmas kredītu atmaksā. «Tas jau ir pietiekami daudz, lai uztrauktos, — cilvēki stāv lielveikalos un apsver, vai nopirkt ģimenei pārtiku vai samaksāt ikmēneša rēķinu par dzīvokļa kredītu,» paskaidro «Latio» šefs.
Viņa teikto apstiprina arī parādnieku skaita pieaugums. Parādu piedziņas firmas «Paus konsults» veidotajā datu bāzē «risk.lv» ir iekļautas apmēram 200 000 lietu. Lauvas tiesa no tām gan ir nelieli parādi par patēriņa kredītiem pārsimts latu apjomā, taču mēdz būt arī nenomaksāti hipotekārie kredīti. Rodas arī loģisks jautājums — kā gan cilvēki spēs desmitiem gadu maksāt par mājokli, ja daudzi no viņiem nespēj norēķināties par televizoru vai ledusskapi (tā vērtību varētu salīdzināt ar viena vai divu mēnešu maksājumu par dzīvokli). «Paus konsults» valdes loceklis Mārcis Katajs atzīst, ka bankas pēdējā laikā arvien vairāk lūdz palīdzību hipotekāro kredītu atgūšanā. «Aizpagājušajā gadā nebija nevienas šādas lietas, pērn tādas sākām saņemt, bet šogad jau saņemam diezgan regulāri,» viņš piebilst. Parādnieku skaita samazinājumu šobrīd prognozēt nevar.
Parādu piedzinēji parasti iesaka vienoties, lai atgūtu naudu bez tiesas. Tomēr arī šis pakalpojums izmaksā krietnu naudu un iedzen nemaksātāju vēl lielākā strupceļā. Ne velti kaimiņvalstī Igaunijā (tur savulaik iegūt kredītus bija vēl vieglāk nekā Latvijā) parādu piedzinēju bizness tagad piedzīvo īstu uzplaukumu. Latvijā ir arī dučiem uzņēmumu, kuri piedāvā pārkreditēšanas pakalpojumus. Taču šīs firmas gatavas izsniegt kredītu, ņemot vērā tagadējo nekustamo īpašumu vērtību. Tā ir ievērojami zemāka par summu, kas jāatmaksā bankai atbilstoši hipotekārā kredīta līgumam. Pat tad, ja ir iespēja ieķīlāt vēl kaut ko, lai nodrošinātu visu parādu, atmaksājamās naudas apjoms kļūs arvien lielāks un termiņš — arvien garāks. Tā kredīta nomaksa, kas savulaik plānota, piemēram, 20 gadiem, var ievilkties divreiz ilgāk. Rezultātā ģimene iekļūst tādos parādos, ka nav kur sprukt. Nākas tiesāties, atdot dzīvokli un palikt parādā vēl (jo izsolē iegūtā summa būs stipri mazāka par kādreizējo cenu). Jau šobrīd tiesu izpildītāji izsolēs piedāvā 82 dzīvokļus un 51 ēku, no kurām gandrīz visas iegādātas uz kredīta. Latvijas zvērināto tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļevskis saka, ka parasti līdz izsolei nenonāk ģimeņu vienīgie īpašumi, tomēr šādi gadījumi arī mēdz būt. Ņemot vērā pieprasījuma kritumu nekustamā īpašuma tirgū, daudziem objektiem trūkst pircēju. Izsoles jārīko otro vai pat trešo reizi, samazinot sākuma cenu.
«Hansabankas» Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš uzskata, ka izmaiņas ekonomikas izaugsmes tempā neapšaubāmi atstāj ietekmi uz kredītmaksājumu veikšanas kvalitāti. Iepriekšējos gados, kad ekonomika strauji attīstījās, kavējumu skaits bija ļoti niecīgs. Tagad tas palielinās, kaut arī joprojām ir neliels, salīdzinot ar bankas kopējo kredītklientu skaitu. Iemesli kavējumiem var būt, piemēram, aizņēmēja vai tuvinieka nāve, veselības problēmas, ienākumu samazināšanās darba zaudējuma dēļ u. c.
Banka jau sākotnēji cenšas izvērtēt visus iespējamos riskus un rast ilgtermiņa risinājumu kredīta atmaksai.
Arī SEB bankas Privātpersonu apkalpošanas atbalsta pārvaldes vadītājs Arnis Škapars parādnieku skaita pieaugumu izskaidro ar kopējo ekonomisko situāciju Latvijā un nekustamā īpašuma tirgus tendencēm. Lai cilvēki varētu bez problēmām atmaksāt kredītu, būtu nepieciešams ekonomikas pieaugums par 6–7% gadā. Ja tas būs krietni zemāks, ģimenēm radīsies problēmas ar kredīta atmaksu, prognozē A. Škapars.
E. Šīns piebilst, ka nekustamo īpašumu cena šobrīd ievērojami pārsniedz cilvēku maksātspēju. Normāla, strādājoša Latvijas ģimene var atļauties maksāt par mājokli ne vairāk kā 500 latu par kvadrātmetru. Taču nesenajos «trakajos laikos» cilvēki bija spiesti maksāt 1300–1400 latu par kvadrātmetru. Līdz ar to cilvēki, kuri paņēmuši kredītus uz 30, 40 vai 50 gadiem, šobrīd ir pilnīgi neaizsargāti. Viņaprāt, valdībai vajadzētu aprēķināt, līdz kādam līmenim tautsaimniecība var atļauties turpināt īpašuma cenu krišanos. Būtu arī jāizstrādā mehānisms, lai palīdzētu parādos nokļuvušajām ģimenēm. Viens no risinājumiem varētu būt maksātnespējas prakses ieviešana privātpersonām, kas ļautu atsavināt īpašumus, bet neatstātu cilvēkus parādos uz mūžu.
Teorētiski šādu iespēju dod jaunais Maksātnespējas likums, kas stājās spēkā šogad. Diemžēl likums izstrādāts tik absurdi, ka tā nosacījumus var pildīt tikai saujiņa miljonāru, nevis parādos iestigušas ģimenes. Parādnieka līdzekļu atlikumam ir jābūt tik lielam, lai viņš spētu septiņus gadus pienācīgi algot pats savu maksātnespējas administratoru, kuram jāsaņem trīs minimālās mēnešalgas. Tātad būtu jāizdod 40 320 latu, un summa vēl augs atbilstoši inflācijas un minimālās algas kāpumam. Acīmredzami, ka praksē šāds risinājums nelīdz.
Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns (TP) teic, ka Šīnam parādnieku aizstāvības process būtu jāsāk no sevis un jāatlaiž dzīvokļu cenas. Viņa vadītais uzņēmums «Latio» pazīstams kā viena no dārgākajām nekustamā īpašuma tirdzniecības firmām. Deputāts domā, ka E. Šīns nebūt nesatraucas par «ierindas ģimenēm», kuras noslogo parādu nasta, bet gan par savu klientu skaita samazināšanos. Viņa mudinājumi valdībai apturēt īpašumu cenu krišanos saistīti tikai ar biznesa interesēm. «Normālam vidējam pilsonim nekādas krīzes nedraud. Cilvēki drīzāk mazāk izdos patēriņa precēm vai ceļojumiem uz Āziju, bet mājokli neatdos,» saka K. Leiškalns. Tāpēc viņš pagaidām nesaskata vajadzību izstrādāt kādu atbalsta programmu mājsaimniecībām. Tāda radīsies, ja valstī iestāsies smaga recesija, ekonomiskā krīze, zudīs darba vietas u.tml. Taču šobrīd nekas tāds nedraudot. Ja arī daži uzņēmumi tiek slēgti, veidojas daudzi jauni un bezdarba līmenis valstī joprojām ir mazāks par vidējo Eiropā. Protams, ja kāds nopircis piecus dzīvokļus vai milzu zemes gabalu, ko sadalījis māju būvniecībai, cerot uz cenu kāpumu, viņš cietīs. Taču tā jau ir attīstītāju, nevis iedzīvotāju problēma. Šādos gadījumos tiks piemērots minētais Maksātnespējas likums, stāsta parlamentārietis.