Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9834241t1hb081.jpg)
Sestā daļa valsts iedzīvotāju šā gada pirmajā ceturksnī strādājuši virs noteiktā oficiālās darba nedēļas stundu skaita. Virs noteiktā stundu skaita visbiežāk strādājuši vīrieši, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.
Rezultāti liecina, ka trīs piektdaļas (61,1%) nodarbināto strādāja likumā noteiktās 40 stundas nedēļā, piektā daļa (18,9%) strādāja mazāk par 40 stundām nedēļā, bet sestā daļa (15,4%) — vairāk par oficiālo darba nedēļu. Tas liecina, ka daudzi cenšas iegūt papildu ienākumus, strādājot ilgākas darba stundas pamatdarbā, norāda Centrālās statistikas pārvaldē.
Lai nodrošinātu sev iztiku, iedzīvotāji ir spiesti meklēt papildu darbu. Pētījuma rezultāti liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī 59,2 tūkstošiem cilvēku (5,2% no nodarbināto kopskaita) bija papilddarbs. Taču iespējams, ka to skaits bija lielāks, jo ne visi aptaujātie vēlējās atklāt savu papildienākumu avotu un sfēru, kurā darbojoties tie iegūti.
Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi veidojas no dažādiem ienākumu avotiem. Rezultāti liecina, ka būtiskākie no tiem bija darba samaksa — gandrīz trim piektdaļām (58,2%), ceturtajai daļai (27,2%) iedzīvotāju atbalstu (gan naudā, gan citādi) sniedza radi, draugi vai ģimenes locekļi, piektā daļa (21,8%) iedzīvotāju saņēma pensiju, septītā daļa (15,4%) saņēma kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pabalstiem (bezdarbnieka, maternitātes, slimības, apbedīšanas vai citu).
Kopumā valstī pirmajā ceturksnī bija nodarbināti 1137,8 tūkstoši cilvēku, kas ir 63,3% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Šā gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā bija 79,7 tūkstoši darba meklētāju jeb 6,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Nedaudz vairāk nekā ceturtdaļa (28,7%) darba meklētāju kā būtiskāko bezdarba iemeslu minējuši dažādus personīgos vai ģimenes apstākļus — šo iemeslu kā galveno uzrādīja 32,8% sieviešu un 24,9% vīriešu. Kā otrs svarīgākais iemesls norādīts atbrīvošana no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu (27,5% no darba meklētāju kopskaita) — to norādīja 25,2% sieviešu un 29,6% vīriešu. Trešo lielāko grupu (14,7%) veido darba meklētāji, kuriem saskaņā ar darba līgumu darbs bija paredzēts uz noteiktu laiku (14% darba meklētāju vīriešu un 15,5% sieviešu).