Brīva telpa — interjera dominante

Galvenā loma interjera veidošanā neapšaubāmi tiek atvēlēta tā arhitektoniskajam plānojumam, kas ir atkarīgs no dzīvojamās platības gabarītiem un konfigurācijas — telpu skaita un savstarpējā izvietojuma, logu, durvju, radiatoru, iebūvēto skapju u. tml. skaita un izvietojuma.

Mūsdienīgam dizainam jāatbilst diviem pat šķietami pretrunīgiem kritērijiem — funkcionalitātei un estētiskumam. Lai izpildītu abus šos nosacījumus, ir nepieciešama liela telpa, daudz brīvas platības. Vēl pirms neilga laika par dzīvokļa priekšrocību skaitījās pēc iespējas lielāks istabu skaits, tomēr starp jēdzieniem «platība» un «istaba» ir milzu atšķirības.

Tagad dizaineri un arhitekti cenšas tipisku standartdzīvokli izveidot pēc iespējas neparastāku un savdabīgāku. Telpa, kas agrāk bija sadalīta vairākās vienādās istabiņās, pēc pārplānošanas iegūst pilnīgi citu jēgu un nozīmi, tā sāk savu otro dzīvi, turklāt paveikt to ir iespējams par samērā nelieliem līdzekļiem, ar nosacījumu, ka to dara profesionāls speciālists. Mūsdienīgs un moderns dizains cenšas pēc iespējas izvairīties no mazām, ar mēbelēm aizkrautām istabiņām.

Piemēram, divistabu dzīvoklītī dizaineri iesaka, pirmkārt, nojaukt sienu starp šauro un tumšo priekšnamu un istabu. Rezultātā jaunā viesistaba sākas, jau ienākot pa ārdurvīm. Lai norobežotu to no caurvējiem un svešām acīm, durvis atdala cilindriska siena — nožogojums. Cilindra vidū — pakaramie virsdrēbēm un vieta apaviem. Paplašinātā durvju aila uz virtuvi vizuāli to palielina un savieno ar viesistabu, kas platību vēl vairāk paplašina. Pārējā dzīvokļa daļa — guļamistaba un vannas istaba ir slēgtas, intīmas telpas.

Otrs variants — pieticīgu divistabu dzīvokli, kura platība nepārsniedz 50 kv.m, var pārvērst plašā un ērtā mājoklī, likvidējot «liekās» sienas (nenesošās) un to vietā ierīkojot improvizētu sienu no plauktiem, kas abās pusēs ir atklāta — no vienas puses uz priekšnamu, no otras — uz virtuvi. Caur šo mēbeli ir redzams viss pārējais dzīvoklis, kas ir sadalīts diagonāli. Aiz kapitālām sienām ir paslēpta tikai guļamistaba un sanitārais mezgls.

Pirms plānot pārbūvi ar šķērssienu nojaukšanu, nepieciešams rūpīgi izstudēt ēkas plānu un noskaidrot, kuras sienas ir nesošās. Pat neliela nesošās sienas daļas nojaukšana var izrādīties bīstama ne tikai vienam dzīvoklim, bet pat visai mājai. Īpaši uzmanīgiem jābūt, veicot pārbūvi paneļu mājā. Tādēļ šāda veida pārbūve ir obligāti jāsaskaņo ar pašvaldības arhitektu un arī oficiāli jānoformē, ja tā ir īpaši sarežģīta. Ja šos darbus veic būvfirma, tad šādu atļauju iegūšana un dokumentu noformēšana ietilpst viņu pienākumos.

Bieži izjaukto sienu vietā drošības nolūkos ierīko kolonnas, kas interjerā ienes jaunas nianses un funkcionāli maina telpas plānojumu. Ja, sienas izjaucot, ir redzamas neglītas sijas, kas reljefi izdalās virs griestu līmeņa, veido dažādu līmeņu griestus. Tie palīdzēs noslēpt dažādus sīkus defektus, kas neizbēgami rodas, veicot remontu vecajās mājās, un interjera risinājums kļūs interesantāks.

Arī ailas, kas izveidojušās sienu izjaukšanas rezultātā, var noformēt dažādi. Ja tādas ir izveidojušās divas, turklāt pilnīgi vienādas, tad, izceļot vienu no tām, vēlams būtu notušēt otro, sapludinot to ar sienām. Tur var novietot, piemēram, lielo pusdienu galdu, un nevienam pat prātā neienāks, ka tur kādreiz ir bijusi siena.

Patlaban modē ir izjaukt starpsienu, kas atdala virtuvi no viesistabas un izdalīt ēdamistabas zonu. Bet apvienot virtuvi ar ēdamistabu un caur to arī vēl ar viesistabu, vēl nebūt nenozīmē apvienot arī to funkcijas. Attīstoties tehnikai, paveras daudz dažādu iespēju, un greznā, respektablā dzīvoklī prasības ir samērā augstas. Virtuve var būt atklāta tikai tajā gadījumā, ja ir spēcīga tvaika nosūkšanas sistēma un ventilācija.

,

Un tā — arhitekta uzdevums, pārplānojot dzīvokli, ir radīt pēc iespējas vairāk brīvas telpas un minimālu daudzumu starpsienu. Tomēr arī šajā gadījumā ir nepieciešams dzīvokļa zonālais risinājums. Kā to veidot?

Vienu zonu no otras var atdalīt dažādi grīdas segumi, piemēram, virtuvē — keramikas flīzes, ēdamistabas zonā — parkets, atpūtas zonā — mīkstais grīdas segums. Ne sliktāks risinājums ir dažādi grīdas līmeņi, tikai šajā gadījumā noteikti ir jāievēro drošības tehnika un pakāpienam jābūt labi redzamam.

Interesantu risinājumu, lai atdalītu gan ēdamistabas, gan viesistabas, gan darbistabas zonu, var iegūt ar liektu, sinusoīdveida sienu.

•Personīgo zonu, t. i., guļamistabu, ir pieņemts atdalīt no visas pārējās platības. Ja visa pārējā dzīvojamā telpa ir vienota, guļamistabu var paslēpt aiz matēta stikla durvīm, kas vienlaikus arī apvienos un radīs nobeigtu telpas kompozicionālo risinājumu.
•Virtuves, viesistabas un ēdamistabas zonu var atdalīt vienu no otras ar zemiem skapjiem vai plauktiem, kas līdzinās palodzēm. Tādējādi arī saglabājas vienotas telpas iespaids.
•Telpas iespējams atdalīt arī ar vertikālajām bīdāmajām žalūzijām.
•Pagaidu šķērssienu iespējams izveidot, izmantojot sabīdāmās durvis un šķērssienas.
•Priekšnama atdalīšanai no virtuves var izmantot iebūvētu skapi — šķērssienu.
•Telpu optiski paplašinās stikla siena starp balkonu un istabu.
•Virtuvi no viesistabas var atdalīt ar zemu balustrādi vai divām kolonnām, un to telpas daļu, kas ir virtuves pusē, noformēt kā ziemas dārzu.
•Kā barjera starp virtuvi un viesistabu kalpo arī improvizēts bārs. Darbdienās to var izmantot kā ēdamgaldu, svētkos uz tā var klāt zviedru galdu.
•Arī darba virsmu var izmantot kā barjeru starp virtuves un ēdamistabas vai viesistabas zonu. Šajā gadījumā tas atvieglo ēdienu padošanu no virtuves.

Apvienojošais elements starp virtuvi un viesistabu vai ēdamistabu var būt kubveida konstrukcija — no virtuves puses to ierobežo ledusskapis, no viesistabas puses — elektriskais kamīns. Konstrukcija ir atbīdīta no sienas un augstumā nesniedzas līdz griestiem, kas ļauj saglabāt telpas plašuma ilūziju.

Vēl viens interesants risinājums —  virtuves grīda ir pacelta virs viesistabas grīdas līmeņa, un virtuvē var nokļūt, piemēram, uzkāpjot pa trim marmora pakāpieniem. Grīdas līmeņu maiņa nozīmē arī zināmu noskaņojuma maiņu dzīvoklī — tā norāda, ka mājas viesistabas daļa ir beigusies un tālāk turpinās tās funkcionālā daļa un saimnieku privātās telpas. Šo robežu iezīmē arī marmors (plātnes, linolejs), kas šajā telpas daļā nomaina parketu.

Bet ko iesākt, ja kādu iemeslu dēļ nav iespējams veikt pārplānošanu ar nevajadzīgo šķērssienu nojaukšanu?

Pat atsakoties no pilnīgas pārplānošanas un saglabājot telpu skaitu un izvietojumu, var jau esošajām sienām piešķirt apjomu, plastiskumu, pilnīgi citu funkcionālo nozīmi. Lai to panāktu, viens izmanto dažādu faktūru virsmas, cits — nedaudz riskantu spēli ar spoguļiem, vēl kāds cits veido vēlamo efektu ar dažāda apjoma formu izcelšanu vai akcentē spilgtas, uzkrītošas detaļas. Paņēmienu ir daudz, bet to kopīgais mērķis — mūsdienīga, komfortabla, izteiksmīga interjera veidošana. Speciālisti uzskata, ka tieši šāds risinājums (bez komplicētas pārplānošanas) varētu būt optimāls veids vidējās klases dzīvokļu pārbūvei. Tātad — sava mājokļa telpisko formu un vizuālo risinājumu var mainīt ar dažādiem paņēmieniem.

Lai panāktu dažādu virsmu — sienu, pussienu, nožogojumu — saplūšanu un mazinātu aso kontrastu starp tiem, var izmantot visdažādākās mozaīkas, inkrustācijas, aplikācijas, kā arī izmantot jaukto apdares tehniku. Turklāt ornamentus ir vēlams veidot tā, lai virsma izskatītos daudzslāņaina. Spīdīgas, gludas virsmas no stikla vai metāla optiski liekas tuvākas, savukārt matēti materiāli — akmens, koks, keramika, audums vai āda vizuāli atkāpjas telpā.

Veicot remontu dzīvoklī, bieži vien rodas nepieciešamība vizuāli labot neizteiksmīgas telpas proporcijas. Šajā gadījumā, piemēram, plašu, bet seklu telpu vizuāli var padziļināt, ieklājot šķērsvirzienā dažādas kontrastējošas faktūras seguma materiālus, piemēram, plātnes un laminātu, linoleju un mīksto grīdas segumu u. tml. Garu un šauru telpu var optiski paplašināt, pārdomāti ieklājot  grīdas segumu. Tieši tādā pašā veidā, izmantojot dažādus sienu apdares materiālus, var koriģēt arī telpas augstumu — veidojot vertikālas joslas, griesti izskatīsies augstāki, bet horizontālas — zemāki.

Lai arī baltas grīdas nav pārāk praktiskas un arī ne īpaši populāras, tomēr ar tām var telpu veidot plašāku, greznāku un izcelt griestu augstumu. Ja dzīvoklī ir garš koridors, kura abās pusēs ir durvis uz istabām, to var ierīkot kā galeriju — izvietojot brīvajās vietās vitrīnveidīgus skapjus, izveidot nišas ar plauktiem un gaismas ķermeņiem u. tml. Garais koridors kļūs plašāks, interesantāks, atvērtāks. Mazu telpu var optiski palielināt, izmantojot spoguļus. Tie spēj mainīt telpas perspektīvu — izveidot no nelielas istabas plašu zāli, noslēpt asos stūrus, notušēt gara koridora monotonitāti. To var izdarīt gan ar spoguļu kompleksa izveidošanu visas telpas garumā, arī ar dažu atsevišķu spoguļu ierīkošanu vai spoguļdurvju iebūvēšanu sienasskapjos. Piemēram, spogulis iebūvētā skapja durvīs, kas atrodas tieši pretī logam, rada telpā plašuma ilūziju. Lai izveidotu šādu konstrukciju, nav obligāti jāiegulda tajā ievērojami līdzekļi — pietiks tikai ar atjautību un gaumes izjūtu.

•Liels spogulis, kas novietots tieši pretī ieejai vannas istabā, vizuāli to paplašinās gandrīz divas reizes.
•Spogulis gleznas ierāmējumā izskatīsies kā logs.
•Divi šauri un gari spoguļi no grīdas līdz griestiem pie vienas sienas padara telpu taisnstūrveida.
•Interesantu efektu rada tā novietots spogulis, lai tajā atstarotos nevis visa telpa, bet gan tikai kāds noteikts interjera elements, piemēram, kāds mākslas darbs, gaismas ķermenis, u. tml.

Šādas nianses būtu jāpārdomā un jāapspriež ar speciālistu jau pirms remonta sākšanas, lai kopīgi atrastu optimālo variantu par dzīvojamās platības reālo vai tikai vizuālo paplašināšanu.