Iedarbināta Latvijas zvejas pārņemšanas shēma

Gluži vai simboliski savu pēdējo kuģi — «Vīdāle» — jūlijā grasās sagriezt lūžņos cilvēks, kurš līdz šim tika uzskatīts par fanātiskāko zvejas nozares aizstāvi, Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits. «Visiem savējiem esmu paziņojis, ka izstājos no spēles. Neredzu vairs nekādu perspektīvu, tas ir laika jautājums... Un jo ātrāk zvejnieki izies, jo veiksmīgāk varēs iekārtoties citā biznesā.»

Latvijas zvejas nozares nāve varētu šķist brīvā tirgus noteikta likumsakarība, ja vien šīm bērēm laikus nebūtu uzrakstīts precīzs scenārijs, kas uz nelaiķa rēķina ļaus iedzīvoties pretējā Baltijas jūras pusē mītošajiem shēmotājiem.

Ar zvejas nozares uzraudzību un kontroli cieši saistītais «Neatkarīgās» avots prognozē, ka pavisam drīz zvejnieki būs spiesti pārdot firmas kopā ar visiem zvejas limitiem: «Tā nav paranoja, bet elementāra loģika.» To, ka novājinātā tirgū ienāk spēcīgāki spēlētāji, apliecina britu pieredze. Viņu ūdeņus aptuveni 60% apjomā nozvejo spāņi.

Kopš 2003. gada spāņi un portugāļi interesējoties arī par iespējām zvejot Rīgas jūras līcī un citur Latvijas tuvumā.

Tāpat Latvijas zvejniecībai aci uzlikuši zviedri, holandieši un īslandieši. Kā stāsta Inārijs Voits, pēdējie šobrīd meklē iespējas vienā paketē iegādāties divus pārstrādes uzņēmumus un kādas trīs, četras zvejas firmas, kas piegādātu izejvielas. «Savukārt dāņi pagaidām nogaida ar domu — agri vai vēlu jūsu kvotas nonāks pie mums, un mēs paņemsim jūsu resursus,» stāsta I. Voits. Dāņu pārliecību acīmredzot vairo ilgstošā Latvijas zvejniecības nozares izpēte.

Shēmu, kā notiks nozares pāriešana svešzemnieku kontrolē, «Neatkarīgajai» ieskicē avots no zvejas nozares uzraudzības un kontroles sektora:

1) Ārzemnieks, piemēram, dānis, iegādājas puslīdz sekmīgi Latvijā strādājošu četru kuģu uzņēmumu kopā ar tam piešķirtajām zvejas tiesībām un kvotu.

2) Vecie kuģi tiek iznīcināti nekavējoties un nepieprasot ES subsīdijas par kuģu griešanu.

3) To vietā zvejā tiek izmantots viens daudz jaudīgāks kuģis ar mazu apkalpi.

4) Degviela tiek iegādāta otrpus jūrai.

5) Vietējie ostas un pārējie infrastruktūras pakalpojumi izmantoti netiek.

6) 2 mēnešu laikā kvota tiek izsmelta.

7) No darba atlaistie latviešu zvejnieki dzer un vairs nespēj apgādāt savas ģimenes.

8) Latvijas valstij un iedzīvotājiem no ārzemnieku invāzijas kopumā nav nekāda labuma.

To, ka pavisam drīz pie apvāršņa parādīsies «importēts glābējs baltā zirgā» vai vairāki, prognozē arī zvejnieku kompānijas Grifs izpilddirektors Igors Albertiņš. Ne velti šobrīd pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma Eiropas institūcijās tiek aktīvi virzīta un pētīta ideja par brīvu tirdzniecību ar zvejas tiesībām un kvotām.

Protams, pilnībā atbrīvojot šo tirgu, vietējiem zvejniekiem pavērtos pieeja kredītiem, jo kvotas atšķirībā no kuģiem ir daudz tīkamāks ķīlas objekts bankām. Taču neesot šaubu, ka galvenie kvotu uzpircēji būs turīgas ārzemju kompānijas. «No Latvijas interešu viedokļa, tas laikam gan būtu nepareizi,» spriež zvejnieks.

Sabiedrībā arvien intensīvāk kultivējot negatīvu zvejnieka tēlu un proporcionāli izvēršot arvien skarbākas administratīvās sankcijas, vēlme izstāties no savu tēvutēvu koptā biznesa vēršas plašumā. Nozares eksperti atzīst, ka kuģu flote Baltijas jūras resursiem ir par lielu un no šāda viedokļa Latvijas valsts atbalstītā un Eiropas Savienības finansētā kuģu griešana ir atbalstāma. Samazinoties konkurencei, teorētiski pieaug peļņa palikušajiem. Taču saņemt naudu par nekā nedarīšanu pašreizējos apstākļos ir vilinoši vai ikvienam.

«Diemžēl zvejnieks līdz ar to zaudē arī motivāciju cīnīties par sevi. Viņš gatavs ciest jebko, lai tikai varētu sagriezt savu kuģi. Tā ir būtiska problēma, kas izraisa Latvijas zvejniecības nozares degradāciju. Bet kad kvotas pārņems ārzemnieki un naudas vairs nebūs, cīnīties būs par vēlu,» atzīst «Neatkarīgās» avots, velkot paralēles ar iznīcināto Latvijas cukurrūpniecību un cūkkopību, ko strauji pārņem dāņi.