Kredīts bankā — ikdienas nepieciešamība vai nākotnes problēmas

Ne velti mēdz teikt — aizņemsies svešu naudu, bet jāatdod būs savējā. Šo skaisto iespēju virpulī bieži vien cilvēki neapzinās, ka lielu pirkumu iegāde parasti ir arī milzīgu saistību uzņemšanās. Jā, varam jau teikt, ka esam nonākuši banku atkarībā, darba devēju atkarībā, bet varbūt tomēr tā ir atkarība no savām vēlmēm — no tieksmes pēc naudas, komforta ērtībām. Bet varbūt tomēr pirms nonākt parādu jūgā būtu pēdējais laiks pajautāt sev — ko es šai dzīvē vēlos?

Šo izdevumu segšanai parasti piemēroti ir hipotekārie kredīti, ņemti uz ilgu laika periodu — parasti tie ir 15–20 gadi. Cilvēki mēdz ziedot daudz laika, lai atrastu sev piemērotu mājokli vēlamā rajonā un turklāt nopirktu to par iespējami labāko cenu. Taču mēdz gadīties, ka pēc visiem šiem pūliņiem tiek neveiksmīgi izvēlēts hipotekārais kredīts, un tas emocionālo un finansiālo gandarījumu krietni vien sabojā. Tā vietā, lai rezultāts sniegtu apmierinājumu, cilvēks var justies vīlies. Jāapzinās, ka hipotekārais kredīts iespaido dzīves kvalitāti. No tā ir atkarīgs, cik daudz naudas paliks dzīvošanai, cik — mājokļa labiekārtošanai, un cik — visiem pārējiem izdevumiem un tēriņiem. Citiem vārdiem sakot — no izvēlētā hipotekārā kredīta atkarīgs, cik apmierināts jūs būsit ar savu iegādāto īpašumu.

Vairākumam eiropiešu hipotekārais kredīts ir dzīves lielākais finanšu ieguldījums. Hipotekāro kredītu tirgi veido būtisku daļu Eiropas ekonomikā, un maksājamā mājokļu hipotekārā kredīta bilance veido gandrīz 47% no ES IKP[1]. Tādējādi ES ekonomikai kopumā un ES finanšu sistēmas efektīvākai darbībai (gan korporatīvo klientu, gan privātklientu apkalpošanā) ES hipotekāro kredītu tirgu integrācija ir ļoti nozīmīga.

Pēdējā laikā arvien biežāk runājam par to, ka, pieaugot inflācijai un notiekot ekonomikas lejupslīdei, arvien biežāk rodas finansiālas problēmas ar kredītu atmaksu. Aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā saskārušies ar situāciju, ka pietrūkst naudas līdz nākamajiem regulārajiem ienākumiem. Iedzīvotāji labprātāk izvēlas aizņemties no kredītiestādēm, nevis no draugiem un radiem, lai arī kredītiestādēm jāmaksā procenti. Eksperti domā, ka ļaudis nevēlas apgrūtinājumus attiecībās ar draugiem. Ir noskaidrots, ka pārmērīgas kredītsaistības vairāk uzņemas cilvēki, kuri dzīvo vieni vai divatā, bet aptaujātie no lielākām ģimenēm aizņemas atbildīgāk. Pagājušā gada laikā ir divkāršojies parādnieku skaits. Tas skaidrojams ar to, ka pēdējā gada laikā pieaudzis patēriņu kredītu skaits un šos kredītus cilvēki uztver vieglprātīgāk nekā hipotekāros, jo cilvēku apziņā pastāv mīts, ka patēriņa kredīts ir «vieglāks» kredīts. Tai pašā laikā, ja kādreiz mums nebija parādu piedziņas lietas hipotekārajiem kredītiem, tad pašlaik to skaits sāk pieaugt. Lielas bažas par nākotni rada arī ASV hipotekāro kredītu krīze, kas faktiski sākās pagājušā gada beigās, kad aizvien vairāk augsta riska kredītu ņēmēji nespēja atmaksāt aizdevumus. Plašāk par krīzi sāka runāt šā gada marta sākumā.

Latvijas hipotekārās kreditēšanas sistēma ievērojami atšķiras no ASV, tāpēc analoga krīze mums nedraud — Latvijā kredītus piešķir bankas, un tie arī atrodas banku bilancēs, nevis tiek pārdoti investoriem. Jāņem vērā arī fakts, ka valdības dikti varonīgās cīņas pret inflāciju ietvaros bankas vairs nevar piešķirt kredītus, balstoties tikai uz apgalvojumiem, ka nauda ir, tikai tā tiek maksāta aploksnē. 

Arī pašreizējā krīze ASV Latvijas bankas īpaši neskar, jo runa ir par tirgu, kurā tiek pirkti un pārdoti vērtspapīri ar dzēšanas termiņu līdz gadam, bet Latvija ar to saistīta minimāli, kas gan nenozīmē, ka bankas nesagribēs pie izdevības palielināt procentu likmes esošajiem kredītiem. Ja jau to iespējams izdarīt, atsaucoties pat uz zemu rīsu ražu Vjetnamā, tad hipotekāro kredītu krīze ir vērā ņemams iemesls, lai izspiestu no vietējiem kredītu ņēmējiem liekus latus un eiro. Lai gan nekustamo īpašumu tirgus mūsmājās patlaban ir jūtami piebremzējies, nemaksāšanas gadījumos atsavinātos īpašumus bankas, tautas valodā izsakoties, iesālīt negribēs, bet iztirgos par cenām, kuras segs viņu izdevumus. Pārpalikums nekāds dižais nebūs.

Latvijas variantā daudz vairāk problēmu var radīt fakts, ka vairākums hipotekāro kredītu ir ņemts eiro, bet inflācija un valdības apsolītā algu iesaldēšana jūtami mazinās cilvēku iespējas iegādāties šos eiro. Tā kā prāva daļa īpašumu pirkti uz kredīta laikā, kad mājokļu cenas bija augstākas nekā patlaban, bet iedzīvotāju maksātspēja — lielāka, var rasties situācija, kad Latvijā nav iespējams nopelnīt pietiekami, lai segtu kredītus un vēl savilktu kopā galus.

,

Ko darīt, lai neieslīgtu parādu jūgā un nesabojātu sev prieku par jauno mājokli vai auto? Arī banku speciālisti neskopojas ar ieteikumiem, lai klienta un kredītiestādes savstarpējā sadarbība būtu abpusēji izdevīga un patīkama?

Par to informē A/S Hansabanka privātpersonu kreditēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš:

Jāizplāno pirkuma nepieciešamība. Ja aizņēmums pārsniedz trešdaļu ienākumu, tad var iekļūt nopietnos parādos. Hipotekārais kredīts ir izteikts mērķa kredīts. Hipotekāro kredītu var saņemt šādiem mērķiem – mājokļa iegāde, mājokļa iegāde un remonts, mājokļa remonts, zemes iegāde, mājas celtniecība. Šobrīd daudzi šaubās par nekustamā īpašuma iegādes lietderību, jo ir radusies visai nestabila situācija tirgū. Tomēr jāatceras, ka neviens no mums nav gaišreģis un nākotnes prognozes neviens mums nesniegs.

Kredīts ir naudas vai preču aizdevums, kas jāatmaksā ar noteiktu procentu un noteiktā laikā, un pilnā apjomā, savukārt hipotekārais kredīts ir ilgtermiņa aizdevums pret ķīlu, kas pašlaik Latvijā ir ļoti izplatīts privātpersonu vidū. Vispirms nepieciešams novētēt savas finansiālās iespējas. Turklāt noteikti jāizvērtē ne tikai pašreizējā situācija, bet arī nākotnes perspektīvas, paturot prātā to, ka turpmākos 15 – 20 gadus jāveic būs ikmēneša maksājumi.

Runājot par konkrētiem skaitļiem – šobrīd aptuveni 16 procentiem mājsaimniecību ir kredīti bankās, kas salīdzinot ar attīstītajām Eiropas valstīm ir samērā mazs. Jāatzīst, ka tiešām pieaudzis ir to kreditoru skats, kuri kavē maksājumus,  un varētu prognozēt, ka ekonomikai attīstoties šajā virzienā, šis skaitlis arī turpinās pieaugt, bet nekādā gadījumā to nevar saukt par kritisku. Jā, mēs varētu analizēt konkrētas situācijas konkrētiem cilvēkiem. Varētu teikt, ka galvenais iemesls, kādēļ šobrīd tiek pacelta šāda problēma, ir tas diskomforts, kas radies ekonomikas lejupslīdes rezultātā, jo nākas atteikties no kādiem ikdienā jau pierastiem labumiem.

Vēl ļoti traucē mīts, ka bankas ir ieinteresētas atsavināt īpašumu, ja par to netiek segti ikmēneša maksājumi. Tieši otrādi – bankas ir ieinteresētas sadarboties un  izstrādāt pasākumu plānu kā, savstarpēji vienojoties, panākt kompromisu. Šādi pasākumi var būt sākot no t.s. «maksājumu brīvdienām» līdz pat maksājumu grafika izmaiņām. Risinājumu var atrast vienmēr – galvenais ir apzināties to, ka radušās finaniālas problēmas un pēc iespējas ātrāk par tām izrunāties ar bankas pārstāvi. Ir bieži gadījumi, kad cilvēki gaida, ka viņu problēmas atrisināsies pašas, bet tā parasti nenotiek. Tādēļ – galvenais ir dialogs ar banku. Ja kopīgi vienosieties, ka šīs ir pārejošas grūtības pārskatāmā laika periodā, t.i., aptuveni 6 līdz 8 mēneši, tad banka noteikti nāks pretī ar atbilstošiem atvieglojumiem. Noteikti jāsaprot ir tas, ka pozitīvā iznākumā ir ieinteresētas abas puses».

Plānojot ģimenes budžetu un izvērtējot iespēju ņemt kredītu vai ne, ir  dažas lietas, kas noteikti būtu jāņem vērā:

- Viena vai otra partnera finansiālā situācija profesionālā vai personīgā ziņā šajā laikā var būtiski mainīties. Kaut arī tādus nelaimes gadījumus kā smaga slimība, nelaimes gadījums vai nāve, sedz apdrošināšana, tādi gadījumi kā laulības šķiršana vai ilgstošs bezdarbs netiek apdrošināti. Ar to noteikti jārēķinās!
- Pārāk daudz nevajadzētu paļauties uz tādiem nākotnes ienākumiem kā akciju dividendes vai mantojums.
- Arī bērnu audzināšanai un izglītošanai ir nepieciešami finansu resursi.
- Pastāv arī vairāki papildu izdevumi, kuri būs jāsedz – dažādi nodokļi, nodevas, novērtēšanas maksa, zīmoga nodeva, u.tml. 
- Ja jums ir jebkādi ietaupījumi, tos varēs izmantot kā depozītu. Tie tiks izmantoti,lai aizstātu jums nepieciešmo naudas summu un samazinātu ikmēneša maksājumus.

,

Ne visiem klientiem ir zināmas dažādas šī kreditēšanas veida nianses. Katram klientam ir jāapzinās, ka hipotekārajā kreditēšanā bieži vien liela nozīme var būt pat šķietami nebūtiskām lietām.

Pievērsiet uzmanību maksājumu grafikam!

Banka klientam var piedāvāt divu veidu maksājumu grafikus:
-  Pirmā veida maksājumu grafiks paredz vienādu kopējā maksājumu summu katru mēnesi. Profesionāļi šo grafiku sauc par ANNUITĀRO atmaksas grafiku (pēc angļu valodas vārda – annuity). Šajā gadījumā sākotnēji atmaksājamā pamatsummas daļa ir salīdzinoši neliela un pakāpeniski pieaug, savukārt procentu maksājumi sākotnēji ir lieli un pakāpeniski sarūk. Procentu un pamatsummas maksājumu apjoms katram mēnesim tiek sarēķināts tā, lai to kopējā summa pa mēnešiem būtu nemainīga. 

- Otra veida maksājumu grafikā katru mēnesi tiek maksāti vienādi pamatsummas maksājumi, savukārt procenti tiek aprēķināti attiecīgi no aizdevuma atlikuma. Tādējādi, ikmēneša maksājumu summa sākumā ir lielāka, bet vēlāk pakāpeniski sarūk. Šis grafiks tiek saukts par LINEĀRO atmaksas grafiku.

Bieži vien klienti īpaši neiedziļinās šajos maksājumu grafikos, izvēloties maksājumu grafiku, kas paredz stabilus ikmēneša maksājumus, jo tas var šķist pievilcīgāk. Tomēr pirms šādas izvēles izdarīšanas klientam vēlams rūpīgi izskatīt abu veidu maksājumu grafikus, jo, izvēloties pirmo maksājumu grafiku, procentos nāksies samaksāt vairāk.

Pievērsiet uzmanību pirmās iemaksas nozīmīgumam!

Bieži vien klientu uzmanību piesaista gan zemas procentu likmes (piemēram 3%), gan arī minimāls nepieciešamais finansējums, kāds tiek prasīts no klienta. Tomēr, izdarot savu izvēli, jāņem vērā, ka bankas šos patīkamos nosacījumus var arī nepiedāvāt vienlaikus – piemēram, jo lielāku daļu no pirkuma summas jūs varat finansēt pats, jo uz izdevīgākām procentu likmēm varat pretendēt. Savukārt, ja kredīts veido lielāku daļu no ķīlas vērtības, attiecīgi kredītam var tikt piemērotas lielākas procentu likmes. Šī iemesla dēļ ieteicams apsvērt, vai labāk kādu laiku vēl pakrāt, vai arī ņemt kredītu lielākā apjomā no ķīlas vērtības, jo ilgtermiņā neapšaubāmi izdevīgāk ir ņemt salīdzinoši mazāku kredītu un lielāku daļu nepieciešamās summas finansēt pašam.

Pievērsiet uzmanību banku solījumiem dot iespēju atmaksāt kredītu pirms termiņa bez soda procentiem!

Šobrīd daudzas bankas piedāvā iespēju kredītu atmaksāt priekšlaicīgi bez jebkādām soda sankcijām. Tomēr, rūpīgāk iepazīstoties ar kreditēšanas nosacījumiem, atklājas interesantas nianses. Ir bankas, kuras dod iespēju atmaksāt kredītu priekšlaicīgi bez soda sankcijām tikai laikā, kad tiek pārrēķinātas kredītu likmes – tātad tikai reizi vairākos mēnešos. Savukārt citas bankas gan iekasē soda procentus, bet tie var būt pavisam nelieli un bez tam atmaksāt kredītu ir iespējams jebkurā laikā! Šī iemesla dēļ ne vienmēr iespēja atmaksāt kredītu bez sankcijām ir tā izdevīgākā.

Pats galvenais, kas klientam ir jāņem vērā, izvēloties banku hipotekārā kredīta saņemšanai, ir tas, ka hipotekārais kredīts ir ilgtermiņa sadarbība ar banku. Ne vienmēr procentu likme vai kāds cits bankas nosacījums (piemēram, iespēja atmaksāt pirms termiņa bez soda procentiem) ir izšķirošais faktors, lai nolemtu izmantot vienas vai citas bankas piedāvāto hipotekāro kredītu. Ir svarīgi novērtēt vairākus citus nosacījumus, kā arī apkalpošanas līmeņa kvalitāti.

Daži fakti

2007. gads Latvijai bija pārmaiņu pilns, ekonomikā iezīmējoties jaunajām tendencēm. Konservatīvāka banku politika attiecībā uz hipotekāro kreditēšanu un mājokļu nepieņemami augsts cenu līmenis veicināja cenu korekciju un aktivitātes samazinājumu atsevišķos nekustama īpašuma segmentos. Latvijas ekonomika turpināja uzrādīt augstu pieaugumu tempu, kaut arī atsevišķos ekonomikas sektoros jau ir manāms attīstības tempu palēninājums, tai skaitā arī tādos svarīgos ekonomikas dzinējos, kā mazumtirdzniecībā un būvniecībā. Kopā ar importa mērenāko pieaugumu, visas šīs tendences norāda uz iekšējā patēriņa samazinājumu. Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomika par 70% ir atkarīga no iedzīvotāju patēriņa, šādas tendences nevar neatspoguļoties IKP ciparos. Visdrīzāk jau gada pēdējā ceturksnī ekonomikas attīstības rādītājiem jāsamazinās.

Šai sakarā vēl lielākas bažas izraisa stagnācija apstrādes rūpniecībā. Šogad apstrādes rūpniecības īpatsvars Latvijas ekonomikā turpināja samazinājies un 2007. gada 3. ceturksnī bija tikai 10.7%, ko sekmēja gan joprojām strauji pakalpojamu sektoru pieauguma tempi, gan arī lejupslīde pašā apstrādes rūpniecības nozarē. Ņemot vērā, ka rūpniecība ir galvenā eksportējošā nozare Latvijā, nākotnes eksporta perspektīvas ir vēl pesimistiskākas. Jau tagad eksporta rādītāji nav īpaši iepriecinoši, jo vairākas nozarēs eksporta pieaugums ir novērots tikai eksportētās preces sadārdzināšanas dēļ, nevis pateicoties apjomu pieaugumam.