Vai tirdzniecības platību segments atkārto mājokļu tirgus scenāriju?

Īpaši, kad inflācijas ietekmē masveida pirkšanas eiforija beigusies un iedzīvotāji pat spiesti mainīt iepirkšanās paradumus. Kompānijas «Factum» veiktās Rīgas iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka no iedzīvotājiem, kas ekonomisku apsvērumu dēļ bijuši spiesti mainīt iepirkšanās vietu, 71,9% iepērkas citā lielveikalā, 37,5% iepērkas piemājas mazajos veikalos, savukārt 15,6% sākuši iepirkties tirgū (BNS). Lielveikalu ietekme uz iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem joprojām ir ļoti liela, tomēr inflācija un tirdzniecības platību (turpmāk t/pl) piesātinājums būtiski saasina konkurenci tirgotāju un arī t/pl īpašnieku starpā.

Runājot par aptauju — «Factum» maijā veiktā pētījuma dati liek aizdomāties, vai tirdzniecības nozare turpinās iepriekš plānoto attīstību — 97,2% Latvijas iedzīvotāju pēdējā pusgada laikā izjutuši cenu pieauguma sekas, bet 81,4% ir mainījuši savus iepirkšanās ieradumus — gan atsakoties no atsevišķu preču iegādes (57,1%), gan mainot iepirkšanās vietas (50%), kā arī rūpīgāk plānojot un samazinot pirkumus (44,8%). Turklāt cenu kāpumu vienlīdz spēcīgi izjutuši gan cilvēki ar augstākiem, gan zemākiem ienākumiem.

Izvērtējot dažādas preču kategorijas, pētījumā secināts, ka iedzīvotājus visvairāk satrauc cenu pieaugums pārtikas produktiem (88%), degvielai (39,1%), cigaretēm (24,1%) un apģērbam (23,7%).

Starp citu, Rīgā uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir 497 m2 t/pl. Savukārt Latvijā kopējās tirdzniecības nomas platības (GLA) ir lielākas nekā, piemēram, tādās iepirkšanās lielvalstīs kā Vācijā un Polijā, liecina starptautiskās kompānijas «Jones Lang LaSalle» dati. Šajā ziņā mēs esam ļoti tuvu Eiropas vidējam līmenim, atpaliekot vienīgi no Itālijas un Lietuvas. Tiesa, Igaunijā t/pl apjoms ir aptuveni divas reizes lielāks.

Kopējā daudzfunkcionālo tirdzniecības centru (t/c) platība pašlaik pārsniedz 300 000 kv.m, bet atbilstoši iepriekš izziņotajiem plāniem tuvāko trīs četru gadu laikā Rīgā un tās apkārtnē plānots nodot ekspluatācijā vēl papildus 425 000 kv.m. Ja vien kāds no attīstītājiem neveiks korekcijas makroekonomisku apsvērumu dēļ. Pieplusojot vēl pāris jaunus t/c reģionos, piemēram, Liepājā aptuveni pēc pusgada plānots atklāt jaunu divstāvu tirdzniecības centru «Baata» aptuveni 9000 kv.m platībā, Latvija t/pl apjomu ziņā pietuvojas Eiropas līderiem.

Ne velti «Jones Lang LaSalle» pētījumā par t/c attīstību Eiropā «Shopping Centre Development: Eastern Europe Leads the Boom» uzsvērts, ka tieši Austrumeiropā vērojama visstraujākā attīstība — 2007. gadā t/c platību pieaugums bija rekordliels — vairāk par sešiem miljoniem kv.m. Turklāt visvairāk tieši Krievijā — kopumā miljons kv.m 40 dažādos projektos, galvenokārt Maskavā un Pēterburgā un to apkārtnē. Seko Itālija (0,8 miljoni kv.m), Polija (0,7 miljoni kv.m), kā arī Vācija, Turcija un Spānija. Starp citu, tuvāko divu trīs gadu laikā Krievijā plānots nodot ekspluatācijā vēl vismaz 6,5 miljonus kv.m t/pl, arī reģionos. Piemēram, 2008. gadā plānots nodot ekspluatācijā 90 000 kv.m lielu t/c «Planeta».

,

Šajā kontekstā Latvijas plānotā t/pl dubultošanās tāds nieks vien ir, jo nesasniegsim pat miljonu kv.m (aptuveni 750 000 kv.m). Tiesa, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu un pirktspēju, arī šis skaitlis ir iespaidīgs. Savukārt nozares eksperts Māris Jānis Oga uzsver pilsētplānošanas nozīmi, lai  t/c attīstība notiktu nevis koncentrēti, bet tiktu racionāli izkliedēta pa rajoniem.

Rezultātā t/pl segmentā veidojas jaunas tendences. Būtiskākās — nomas maksas krišanās un piedāvājuma paplašināšanās, līdzīgi kā mājokļu tirgū. Arī jaunu t/c būvniecība ārpus galvaspilsētas vietās, kur ir pietiekami liela iedzīvotāju koncentrācija un salīdzinoši augsti ieņēmumi, kā arī sakārtota infrastruktūra.

Ja 2007. gadā t/pl nomas maksai bija tendence pieaugt par 30–50% atkarībā no atrašanās vietas, šogad Rīgas centrā iezīmējusies jauna tendence — sāk samazināties veikalu nomas maksa, liecina «Ober-Haus» dati. Tiesa, tas nav attiecināms uz populārākajiem tirdzniecības rajoniem. Tomēr jāatzīst, ka Rīgas centra populārākajā tirdzniecības kvartālā jau slēgti aptuveni 20 veikali. Biežāk minētais iemesls — augstā nomas maksa. Turklāt «Ober-Haus» atzīmē, ka nomas maksas Rīgā dažviet pat divkārt pārsniedz līdzīgu t/pl nomu Tallinā.

Savukārt «Rent In Riga» norāda, ka pašlaik, salīdzinot ar gada sākumu, t/pl piedāvājums palielinājies par 40%, bet cenas kritušās vidēji par 10–30%. Piedāvājuma pieaugumu nodrošina gan jauni komercprojekti, gan iepriekšējo nomnieku atbrīvotās platības. Turpmāka cenu samazināšanās gan netiek prognozēta. Iespējams, t/pl nomas maksas kritums ietekmēs arī mazumtirdzniecības preču cenu kritumu, daudzās atlaides jau par to liecina.

«Ober-Haus» maija tirgus pārskatā minēts, ka pieprasītākajās un ekskluzīvākajās vietās Rīgas centrā nomas maksas saglabājušās iepriekšējā līmenī, t. i., vidēji 70–100 eiro/kv.m, atbilstoši «Re&Solution» datiem — 60–80 eiro/kv.m. Mazāk pieprasītās vietās novērojams cenu pazeminājums, un nomas maksa ir robežās 30–60 eiro/kv.m. Telpu pārdošanas cenas nav būtiski mainījušās, saglabājot iepriekšējā līmenī, kas ir 5000–7000 eiro/kv.m Rīgas centrā un 7000–10 000 eiro/kv.m Vecrīgā.

Vienlaikus jāatzīst, ka uzņēmēji dod priekšroku nomāt telpas t/c, kur ir garantēts pircēju pieplūdums. Tomēr, ja t/c paaugstinās nomas maksas, bet ekonomikas attīstības tendence saglabāsies negatīva, daļa tirdzniecības uzņēmumu būs spiesti veikalus slēgt, kā dēļ brīvo platību īpatsvars varētu pieaugt.

Starp citu, pagājušajā nedēļā mazumtirdzniecības īpašumu uzņēmums «Apex Investments» nopircis no «Linstow Center Development» tirdzniecības centru «Minska» Rīgā. Pašlaik «Apex Investments» Latvijā pieder 10 lielveikali, DYI («Dari pats») saimniecības veikali un t/c.

Citi ievērojami pēdējo gadu t/c pārdošanas darījumi ir «Barona centra» pārdošana, darījuma summa — aptuveni 10 miljoni eiro, «Domina Shopping» — par aptuveni 150 miljoniem eiro un «Palazzo Italia» — darījuma summa aptuveni 14,2 miljoni eiro.