Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9841129t1h1558.jpg)
Tas notika pirms pāris gadiem, mūsu ceļojuma pa Šrilanku laikā. Nonākot, pirmajā apmešanās vietā pulksten piecos no rīta, pārgurušas no lidojuma, mēs ar draudzeni viesnīcas zēna pavadībā, dodamies iekārtoties savā numuriņā. Atveroties istabiņas durvīm, ieraugam, ka pa sienu, pie kuras atrodas gultas, skrien ķirzaka. Izbīlis ir milzīgs un lūdzam viesnīcas zēnu, lai viņš ķirzaku noķer un iznes ārā no istabiņas, bet viņš tikai nosmaida un, nosakot „No dangerous” („nav bīstami”), aiziet.
Aizveroties istabiņas durvīm, metamies atstumt gultas no sienas, pa kuru skraida ķirzaka, bet, nejauši pieskaroties sienas dekoram, no tā izskrien vēl viena! Nu mūsu mērs ir pilns un nolemjam nervu nomierināšanai atkorķēt „Tax free” veikalā iegādāto pudeli un iztukšojam katra pa līdzi paņemtajai vienreizējās lietošanas glāzītei. Tas tomēr ļauj mazliet nomierināties un piemirst par nevēlamajām istabiņas biedrenēm. Taču vakarā, gatavojoties vakariņām, pēkšņi atklājam, ka viena no mūsu kaimiņienēm ir saritinājusies glāzītē un iesnaudusies, acīmredzot pirms aizmigšanas, iztukšojot tur palikušo alkoholu. Nekas cits neatliek, kā glāzīti ar visu alkohola cienītāju, iznest no istabiņas.
Jau pēc pāris dienām, turpinot ceļojumu pa Šrilanku, tādiem sīkumiem kā - ķirzakas viesnīcā, burunduki uz galda restorānā un lielāki vai mazāki varāni uz gājēju celiņiem, nepievēršam vairs uzmanību. Un šobrīd lielākā vēlēšanās ir atgriezties pārsteigumu un piedzīvojumu pilnajā zemē vēl kādu reizi!
Šis ir konkursa stāsts, kura autore Anda ir viena no pretendentiem uz galveno balvu - ceļojumu divām personām uz Parīzi!