Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9842170t1he336.jpg)
Dzemdes spirāles ir viens no senākajiem un joprojām ērtākajiem kontracepcijas veidiem, taču tām piemīt arī daudzi trūkumi. Ginekoloģe Astrīda Tirāne pirms pretapaugļošanās līdzekļa izvēles iesaka sievietei padomāt vispirms par savām, nevis partnera vajadzībām, izvērtējot visus par un pret.
Padomju gados, kad nebija prezervatīvu un hormonālo tablešu, spirāles lietoja ļoti plaši, taču kādu laiku pastāvēja uzskats, ka šis kontracepcijas veids izmantojams tikai pēc pēdējā bērna dzemdēšanas. Pašlaik ārsti uz spirālēm raugās iecietīgāk, tomēr daktere Astrīda Tirāne tās iesaka tikai dzemdējušām sievietēm, kuras vairāk bērniņus neplāno.
Spirāle ir piemērota veselām sievietēm, kurām ir regulāras dzimumattiecības ar vienu uzticīgu partneri. Šis kontracepcijas līdzeklis paaugstina inficēšanās risku – tā kā dzemdes kakliņš ir mazliet pavērts, pa spirāles pavedieniem jeb ūsiņām dzemdē vieglāk iekļūst infekcija. Savukārt, ja infekcija pa olvadu galiem nonāk vēdera dobumā, var rasties vēdera plēves iekaisums. Ja sievietei, kura no grūtniecības izsargājas ar spirāli, pēkšņi gadās neplānots sekss ar mazpazīstamu partneri, ieteicams lietot prezervatīvu, taču arī tas nebūs pavisam droši, jo spirāles pavedieni, kas atrodas makstī, var to sabojāt.
Kura vispiemērotākā?
Spirāles satur vai nu metālu – varu, platīnu, zeltu, sudrabu –, vai hormonus.
Latvijā visbiežāk izmanto T veida spirāles ar varu. Cipari to apzīmējumā liecina, cik daudz vara kontracepcijas līdzeklis satur un cik ilgai lietošanai (5 vai 7 gadiem) tas paredzēts. Varš laika gaitā kļūst nelīdzens un sāk traumēt dzemdes gļotādu.
Zelta un sudraba spirāles ir saudzējošākas un mazāk pastiprina menstruālo asiņošanu, taču pret sudraba, retāk – zelta spirālēm mēdz būt alerģija.
Kādreiz iecienīto Multiloyd spirāli, kas atgādina zobratiņu, pēdējā laikā izmanto retāk. Tai ir lielāka saskares vieta ar dzemdi nekā citām spirālēm, tāpēc tā izraisa stiprākas menstruācijas.
Lippes spirāle ir maiga, tāpēc to izmanto, piemēram, pēc ķeizargrieziena, kad uz dzemdes palikušas rētas, taču tā mēdz izkrist vieglāk nekā citas.
Spirāles Flexy ieliektie galiņi nekairina olvadus un tāpēc neizraisa spēcīgu asiņošanu, taču tā Latvijā pagaidām nav pieejama.
Hormonālās spirāles izmanto samērā plaši, taču daktere Astrīda Tirāne tās iesaka galvenokārt kā ārstniecības, nevis kontracepcijas līdzekli, jo ”kāpēc gan jaunai, veselai sievietei vajadzētu nomākt menstruālo ciklu?”
Kad ievadīt
Pirms kontraceptīvās spirāles ievadīšanas nepieciešama rūpīga veselības pārbaude, jo tā var veicināt neizārstētas infekcijas uzliesmojumu.
Lai novērstu infekcijas veidošanās iespēju, daži ārsti stundu pirms spirāles ielikšanas iesaka lietot antibiotikas.
Vislabāk spirāli ievadīt menstruāciju trešajā vai ceturtajā dienā, kad dzemdes kakliņš vēl pavēries, taču asiņošana mazinājusies. Manipulācijas brīdī ir neliela diskomforta sajūta. Nedzemdējušām sievietēm procedūra ir sāpīgāka, jo dzemdes kakla kanāla atvere ir šaura un dzemde – maza.
Spirāli nav ieteicams izmantot ātrāk nekā sešas nedēļas pēc dzemdībām, jo, kamēr dzemdes gļotāda nav atjaunojusies, vieglāk var attīstīties infekcija. Pastāv arī lielāka kontracepcijas līdzekļa izkrišanas iespēja. Daži ārsti gan uzskata, ka hormonālo spirāli vēlams ielikt tūlīt pēc dzemdībām, jo tā veicina dzemdes gļotādas atjaunošanos.
Pēc aborta spirāli var ievadīt pirmajās menstruācijās, taču labāk – otrajās.
Ārsts sākumā nedaudz apgriež tās kaprona pavedienus, taču ne pilnībā, lai vēlāk kontracepcijas līdzekli varētu izņemt. Ja vīrietim spirāles ūsiņas dzimumakta laikā traucē, ginekologs tās saīsina.
Apmēram 20 dienas var būt smaguma sajūta, sāpes vēdera lejasdaļā, neliela asiņošana. Tiesa, dažas sievietes spirāli visu laiku izjūt kā svešķermeni, un tad jāizvēlas cita pretapaugļošanās metode.
Spirāli nedrīkst izmantot, ja ir:
• spēcīga asiņošana menstruācijās;
• cistas olnīcās;
• lieli miomas mezgli;
• seksuāli transmisīvās slimības;
• iekaisums makstī, dzemdē, olvados vai olnīcās;
• dzemdes vai olnīcu audzējs.
Kā ietekmē
Dzemdes jeb intrauterīnas spirāles darbības mehānisms vēl joprojām nav izpētīts pilnībā.
Pastāv hipotēze, ka organisms, reaģējot uz svešķermeni, cenšas to izgrūst, izraisot aseptisku iekaisumu. Iekaisuma vietā veidojas daudz bioloģiski aktīvu vielu prostaglandīnu, kas izšķīdina spermatozoīdus un paaugstina dzemdes tonusu, tāpēc olšūna nevar tajā novietoties.
Ja sieviete no grūtniecības izsargājas ar spirāli, nereti (sevišķi pirmajos divos gados) nākas samierināties ar pastiprinātu menstruālo asiņošanu, jo tā rada dzemdē brūci.
Veselai sievietei ar stipru imūnsistēmu spirāle nelabvēlīgas blaknes neizraisa, taču, ja ir nosliece uz endometriozi (dzemdes gļotādas šūnas izvietojas ārpus tās), tā var veicināt šīs slimības attīstību. Savukārt, ja makstī iekļuvusi infekcija, spirāle mēdz saasināt iekaisīga rakstura komplikācijas.
Reizēm spirāles ietekmē olnīcās veidojas funkcionāla jeb hormonāla cista, taču tas nenozīmē, ka kontracepcijas līdzeklis noteikti jāizņem – cistu var nomākt ar hormonu preparātiem.
Dažām spirālēm iepretim olvadiem atrodas nevis vara stieplīte, kurai piemīt dezinficējoša iedarbība, bet plastmasas galiņš, kas ilgstošas berzes rezultātā var izraisīt olvadu saaugumu, tātad – neauglību.
Ja ievadīta spirāle
• Jārūpējas, lai makstī nerastos infekcija. Piemēram, dzerot antibiotikas, ieteicams lietot pienskābo baktēriju vaginālās kapsulas, kas novērš sēnītes attīstību.
• Pirmos divus mēnešus, kamēr spirāle vēl nav īsti iesēdusies dzemdē, menstruāciju laikā nav ieteicams lietot tamponus, jo, nejauši aizķerot aiz ūsiņām, spirāli var viegli izraut.
• Var izdarīt magnētisko rezonansi, taču pirms fizikālās terapijas procedūrām gan noteikti jābrīdina ārsts.
• Spirāli nedrīkst atstāt dzemdes dobumā ilgāk par noteikto laiku. Kad izdalījies tās sastāvā esošais metāls, un samazinās pretiekaisuma iedarbība, var sākties sepse – asins saindēšanās.
Sargā un ārstē
Hormonālā spirāle Mirena satur kapsulu, kas pildīta ar progesteronu, precīzāk, tā paveidu – levonorgestrelu. Katru dienu no tās dzemdes gļotādā izdalās nedaudz hormona, pastiprinot spirāles pretapaugļošanās efektu. Levonorgestrels sabiezina dzemdes kakla gļotas, tāpēc spermatozoīdiem ir grūtāk izkļūt tām cauri, lai apaugļotu olšūnu. Gļotu korķis mazina arī infekcijas iespēju.
Tā kā levonorgestrels nomāc dzemdes gļotādas veidošanos, saīsinās mēnešreizes. Pirmajā gadā menstruālā asiņošana ir neregulāra, pēc tam – niecīga vai arī nav vispār.
Šī spirāle maksā apmēram 128 latus, taču, ja sievietei to vajadzētu lietot ārstniecisku iemeslu dēļ (jo ir regulāra stipra menstruālā asiņošana un sabiezināta dzemdes gļotāda, ko pierāda, izdarot dzemdes dobuma abrāziju), ģimenes ārstam tā jāizraksta ar 75 % atlaidi.
Hormonālo spirāli ievada uz pieciem gadiem.
Tā var izraisīt vairākas blaknes, piemēram, krūšu piebriešanu; cistas un fibrozes veidošanos krūšu dziedzeros; funkcionālas jeb hormonālas cistas olnīcās; biezāku un raupjāku ādu, jo levonorgestrelam piemīt androgēna iedarbība; depresiju menstruāciju un estrogēnu trūkuma dēļ.
Hormonālo spirāli iesaka, ja:
• endometrija hiperplāzijas dēļ veidojas bieza dzemdes gļotāda un ir spēcīgas mēnešreizes, kas var veicināt mazasinību;
• ir dzemdes endometrioze (adenomioze), kad dzemdes gļotāda ieaug starp tās slāņiem, un ir sāpīgas, ilgas menstruācijas. Šajā gadījumā iekšķīgi lietojamās hormonālās kontracepcijas tabletes palīdz maz. Hormonālā spirāle nomāc endometrija augšanu, tādējādi samazinot risku saslimt ar dzemdes vēzi;
• sieviete sirgst ar miomu, kuru nav nepieciešams operēt, it īpaši pirms menopauzes. Tad, iestājoties menopauzei, lieto hormonaizstājterapiju, kas satur tikai estrogēnus, jo progesteronu dzemdes gļotādas bloķēšanai izdala spirāle;
• pēc krūts vēža operācijas jālieto specifiski medikamenti.
Ja spirāle pievīlusi
2– 8% gadījumu spirāle no grūtniecības tomēr nepasargā, taču nav pamata uzskatam, ka tā veicina ārpusdzemdes grūtniecību.
Lai izvairītos no spirāles izslīdēšanas, pirmajā mēnesī pēc tās ievadīšanas nav ieteicams celt lielus smagumus. Tā var izkrist, ja ir ļoti intensīvi treniņi, bieži vēdera aizcietējumi, īpaši intensīvs sekss vai arī ārsts ir ievadījis to pārāk zemu. Spirāles izslīdēšanu var just partneris dzimumakta laikā, taču pašai sievietei nekādu simptomu nav.
Ja radušās šaubas, vai spirāle ir savā vietā, to var pārbaudīt ultrasonoskopijā.
Ko darīt, ja iestājusies grūtniecība un sieviete nolēmusi dzemdēt? Uzskata, ka tā augļa attīstībai netraucē, taču dakteres Astrīdas Tirānes pieredze liecina, ka 20.–25. grūtniecības nedēļā spirāle var pārplēst augļa ūdens pūsli, izraisot spontānu abortu vai priekšlaicīgas dzemdības.
Parasti septītajā vai astotajā grūtniecības nedēļā spirāli izņem. Šī manipulācija bērniņam parasti nekaitē. Taču 3 – 5 % gadījumu pēc tās notiek spontāns aborts.
Ja tiek nolemts, ka grūtniecība tomēr nav vēlama, par tās pārtraukšanu šajā gadījumā nav jāmaksā.
Dzemdei vajadzīga atpūta
Visvieglāk spirāli izņemt menstruāciju laikā, kad dzemdes kakliņš ir nedaudz pavērts. Ja sieviete šo kontracepcijas veidu vēlas izmantot arī turpmāk, uzreiz var ievadīt citu spirāli, taču labāk ļaut dzemdei atpūsties un pāris mēnešus no grūtniecības izsargāties ar citu metodi.
Ja pēc spirāles izņemšanas ir vēlme palikt stāvoklī, ieteicams vismaz vienu mēnesi lietot citu kontracepcijas līdzekli, lai dzemde attīrītos un sadzītu.
36,6°C konsultante Astrīda Tirāne, ginekoloģe