Vai labas lēdijas gultā kustas?

Sāksim ar cilvēka dabu un ar labi zināmo patiesību, ka vīriešu seksualitāte krietni atšķiras no sieviešu seksualitātes. Sievietēm ir nepieciešams ārējs stimuls, lai sajustu uzbudinājumu, vīrieša rīcība, uz kuru reaģēt. Līdz ar to tā sieviešu paaudze, kuras iepazīstas pirmās, dod skūpstu pirmās un grib pirmās, ir… nepareiza.

Protams, dažiem vīriešiem patīk sievietes, kas pirmās izrāda iniciatīvu, taču ne jau vienmēr! Jā, arī patīkamai pārmaiņai noder, ka sieviete ir tā, kas iepazīstas. Taču no sievietēm, kas skūpsta pirmās, izaug sieviešu paaudze, kas apvainojas, ja viņām atver durvis vai palīdz atnest iepirkuma maisiņu. Viņas visu var pašas!

Tas nav sieviešu dabā un tā nav paredzēts! Jāatceras gan, ka tas, ka sieviete pirmā neizrāda iniciatīvu, nenozīmē, ka viņa pēc vīrieša pirmā gājiena turpinās būt auksta zivs un viss vienmēr būs jādara vīrietim.

Vienmēr gan pastāv iespēja, ka izvēlētā sieviete pieturas pie principa «labas lēdijas gultā nekustas», un nav nozīmes tam, vai tu spersi pirmo soli vai nē, viņa nedarīs neko, un tādā gadījumā labāk piespraud viņas fotogrāfiju pie sienas, bet par oriģināla aplidošanu aizmirsti.

Kā īsti ir ar vīriešiem? Viņu dabā kā reiz ir gribēt pirmajiem, gribēt mazliet, ieraugot īsus svārkus uz ielas, gribēt mazliet vairāk, ieraugot apakšveļas reklāmu, un gribēt ļoti, ieraugot savu draudzeni dejojam striptīzu viņam vien. Vīriešu dabā ir gribēt un dabūt!

No kurienes rodas šī gribēšana? Hormoni, pie visa, gandrīz visa, var vainot hormonus!!! Jā, jau ap trīsdesmit gadu vecumu testosterona (vīrišķā hormona) līmenis asinīs sāk samazināties un ap astoņdesmit gadu vecumu tas sasniedz vien vienu trešdaļu no tā, kas ir divdesmit gados.

Taču hormoni tomēr nenosaka visu. Liela nozīme gribēšanai (un ar gribēšanu es domāju — ļoti, ļoti lielu gribēšanu, redzot savu draudzeni dejojam viņam vien) ir arī partnerei, pieredzei un arī psiholoģiskai līdzsvarotībai.