Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9844335t1ha1f4.jpg)
Pirmie ilgtspējīgu jeb ekoloģiski draudzīgu un energoefektīvu ēku celtniecību aizsāka lieli starptautiski uzņēmumi Ziemeļamerikā, tikai pēc tam šo tendenci sāka ieviest arī Eiropā un citur pasaulē. Tagad videi un cilvēkiem draudzīgas ēkas — gan biroju centrus, gan daudzdzīvokļu mājas un jaukta tipa ēkas — visā pasaulē būvē arvien vairāk. Tiesa, Eiropā «zaļo» projektu tirgus vēl atrodas veidošanās stadijā, bet Latvijā par ilgtspējīgu būvniecību sāk runāt tikai pēdējos gados.
«Zaļā» būvniecība ir balstīta uz dabu maksimāli saudzējošas dzīves vides radīšanu. Tajā pašā laikā tas ir veids, kā, izmantojot mūsdienu tehnoloģiskos risinājumus un celtniecības materiālus, apmierināt mūsdienu prasības pēc ierastajām ērtībām un kvalitātes standartiem, vienlaikus dzīvojot dabiskāk. Ilgtspējīgās ēkās tiek efektīvāk patērēta enerģija, gudrāk izlietoti resursi, zemāki ēku uzturēšanas izdevumi, kas ir izdevīgi gan šodien, gan domājot par nākotni.
1. «The Bahrain World Trade Center Towers», Bahreina
Kaut gan biroju komplekss celts, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, Bahreinas iedzīvotāji nav gluži pārliecināti par šā projekta ilgstspējību — tiek uzskatīts, ka debesskrāpja vēja turbīnu radītie elektromagnētiskie viļņi negatīvi ietekmē apkārtnes ekoloģisko sistēmu. Plānots, ka biroju kompleksa trīs gigantiskās turbīnas ražos 1100 megavatus gadā — pilnībā nodrošinot birojus ar visu nepieciešamo elektroenerģiju. Jāatzīmē, ka ēkas jau uzceltas, bet turbīnas pagaidām darbinātas netiek.
2. «The Pearl River Tower», Guaņdžou, Ķīna
Tabaka un ekoloģija ir visai grūti savienojamas lietas, tomēr fakts paliek fakts, ka pasaulē pirmā «CO2 emisijas neitrālā» ēka ir būvniecības stadijā esošā «Pearl River Tower», kurā atradīsies Ķīnas Nacionālās tabakas kompānijas (CNTC Guangdong Tobacco Company) galvenais birojs. Ēkas energoapgādes sistēmas projektētāji norāda, ka vēja un saules enerģijas izmantošana nodrošinās 300 m augstās ēkas lokālās elektroapgādes sistēmas drošu un nepārtrauktu funkcionēšanu, līdz minimumam samazinot tās atkarību no ārējiem enerģijas avotiem un centralizētās elektroapgādes sistēmas.
3. «Bank of America Tower», Ņujorka
Amerikas Ekoloģiskās būvniecības padome uzskata, ka arhitekta Roberta Foksa projektētā «Bank of America Tower» ēka pēc pabeigšanas varētu iegūt augstāko novērtējumu no ilgtspējības viedokļa. Ēkai paredzēti milzīgi logi un stikla sienas, kam jānodrošina maksimāla dienas gaismas izmantošana. Uz jumta tiks izvietoti rezervuāri lietus ūdens savākšanai, kas pēc tam tiks sajaukts ar jau izmantoto ūdeni un kondensātu. Ēkas apkurei plānots izmantot karsto gaisu zem grīdām. Interesanti, ka ēkā nav paredzēta vieta auto novietošanai, bet tikai velosipēdu novietnes.
4. «The Lighthouse Tower», Dubaija
Jāatzīmē, ka Dubaijā celtās jaunbūves atrodas līderpozīcijās gandrīz vai visos reitingos — vai tā būtu augstākā ēka, vanšu tilts vai dārgākā viesnīca pasaulē, nu arī «zaļākais» debesskrāpis. Dubaijas Starptautiskā Finanšu centra biroja ēkā tiks uzstādīti 4000 fotogalvāniski paneļi, kas kopā ar trīs megaturbīnām pilnībā nodrošinās 400 m augsto luksusa biroju centru ar elektroenerģiju.
5. «The CIS Tower», Mančestera, Anglija
Kad pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā tika uzcelts apdrošināšanas kompānijas «CIS» birojs, būve tika uzskatīta par augstāko ēku Eiropā. Līdz pat 2006. gadam, kad Birmingemā tika uzcelts «Holloway Circus Tower», tā bija augstākā celtne Lielbritānijā ārpus Londonas. 2004. gada decembrī tika sākta vērienīga ēkas renovācija, kurā, ieguldot 5,5 miljonus mārciņu, 25 stāvus augstais debesskrāpis no trīs pusēm tika noklāts ar 7000 saules bateriju paneļu. Tādā veidā gadā tiek saražota 181 megavatstunda elektrības, kas atbilst 55 mājokļu vai 1000 datoru enerģijas patēriņam gadā. Starp citu, briti aprēķinājuši ietaupīto enerģiju arī atbilstoši savai mentalitātei — «The CIS Tower» saules baterijas gadā dod tik daudz enerģijas, cik nepieciešams, lai pagatavotu deviņus miljonus tasīšu tējas.
6. «The Hearst Tower», Ņujorka
Ņujorkas pirmais «zaļais» debesskrāpis, kas, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, būvēts galvenokārt no otrreizējās pārstrādes materiāliem, ir būvēts uz 1928. gadā celtas biroju ēkas pamata. Lielās depresijas dēļ sākotnējais «Hearst Corporation» (mediju konglomerāts, izdod arī «Cosmopolitan», «Harper’s Bazar», «Good Housekeeping») birojs netika pilnībā pabeigts. Jaunais tornis uz vecās ēkas pamata tika uzcelts 80 gadus vēlāk — 2004. gada maijā. Turklāt šajā ēkā uzstādītajā rezervuārā savāktais lietus ūdens nodrošina aptuveni 50% no ēkas kopējā patēriņa — lietus ūdens tiek izmantots dzesēšanas iekārtās, telpaugu laistīšanai, kā arī ūdens skulptūrām galvenajā hallē.
7. «The Burj al-Taqa (Energy Tower)», Dubaija
Līdzīgi kā «CIS Tower» šī augstceltne pati spēs sevi nodrošināt ar visu nepieciešamo enerģiju. Tiks izmantoti gan saules paneļi 15 tūkstošu kvadrātmetru platībā, gan 61 m liela vēju turbīna. Interesanti, ka ēkas kondicionēšanai gaiss tiks dzenāts no apakšas uz augšu, turklāt tiks izmantots jūras ūdens un īpaši pazemes dzesēšanas moduļi, nodrošinot ēkā 18 grādu temperatūru.
8. «Waugh Thistleton Residential Tower», Londona
Pirmā ekoloģisko debesskrāpju sarakstā iekļautā dzīvojamā ēka — «Waugh Thistleton» projektētais nams Ramsgeitas ielā Dalstonā, Londona. Tā gan būs jaukta tipa ēka — 1117 kv.m biroju telpu un 66 dzīvokļi. Ēkas aizmugurē paredzēts izvietot hēliskas vēja turbīnas, kas ražos 40 000 kilovatstundas gadā — par 15% vairāk, nekā nepieciešams pašai ēkai. Rezultāts — dabā nenonāks septiņas tonnas oglekļa dioksīda izmešu.
9. «340 on the Park», Čikāga
Pirmā daudzstāvu dzīvojamā ēka Čikāgā, kas īpaši projektēta, lai atbilstu visiem ilgtspējības kritērijiem. Būtiski — atšķirībā no lielas daļas «zaļo» augstceltņu šajā 25 stāvus augstajā ēkā lietus ūdens tiek ne tikai savākts, bet arī attīrīts tā, lai to varētu izmantot arī utilitārām vajadzībām. Respektīvi, nepieciešamības gadījumā iespējams pilnībā apgādāt visu ēku ar ūdeni no iekšējām rezervēm, neizmantojot pilsētas ūdensapgādes tīklu. Starp citu, tā ir arī komunālo maksājumu ekonomija. Pateicoties termoizolācijai un absolūti hermētiskiem logiem, apkures izdevumi samazināti līdz minimumam. 150 kv.m liels dzīvoklis projektā maksā USD 700 000 (LVL 337 400).
10. «Urban Cactus», Roterdama
Arhitektoniski viens no interesantākajiem «zaļajiem» projektiem ir 19 stāvu dzīvojamā māja ar gaisa dārziem Roterdamas ostas rajonā Vuurplatt. Nīderlandes arhitektu kompānija «UCX Architects» plāno maksimāli nodrošināt visu 98 dzīvokļu iemītniekus ar dabīgo gaismu, kā arī radīt iespaidu, ka viņi dzīvo ārpus pilsētas. Turklāt uz apzaļumotajām terasēm atradīsies arī nelieli baseini. Attēlos projekts izskatās ļoti iespaidīgs.