Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9844946t1h572e.jpg)
Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz stingrākus sodus par būvniecību bez tehniskajiem noteikumiem un kāpu izbraukāšanu. Par grozījumu atbalstīšanu vēl jālemj Saeimai, taču jau tagad ir skaidrs — tā vairs turpināties nedrīkst. Bieži vien likuma pārkāpēji labprātāk samaksā nelielo sodu nekā aptur būvniecību.
RB jau rakstīja par to, kā nesaskaņota būvniecība rada draudus pilsētvidei. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem bija rajona applūdināšana Dārziņos. Patvaļīgas celtniecības rezultātā Dārziņos palielinājās piesārņojums, jo tika apbūvēta vide, kurā nav pietiekami attīstīta infrastruktūra. Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības departamentā pastāstīja, ka amatpersonas Dārziņos jau sauktas pie atbildības. Cerams, ka sodu palielināšana šādu gadījumu skaitu samazinās.
Sods par būvniecību bez tehniskajiem noteikumiem fiziskām personām varētu būt no 100 līdz 5000 latu pašreizējo 50–250 latu vietā, bet juridiskām personām — no 300 līdz 10 000 latu pašreizējo 100–700 latu vietā. Līdz šim samaksāt sodu bija lētāk nekā ievērot vides aizsardzības prasības, būvniecība ļaunprātīgi tiek sākta bez tehnisko noteikumu saņemšanas un vēlāk legalizēta.
Visi pārkāpumi, uz kuriem tiks attiecināts jaunais sods, iedalās trijās grupās:
- kad projekta attīstītājs nav saskaņojis projektu un darbu veikšanai nav saņemta būvatļauja;
- kad pilsētas būvvaldē ir saskaņots projekts, bet darbu veikšanai nav saņemta būvatļauja;
- vai arī kad būvniecības ieceres projekts ir ticis saskaņots un ir saņemtas arī nepieciešamās būvatļaujas darbu veikšanai, bet ir konstatētas būtiskas atkāpes no saskaņotā projekta. Par būtiskām atkāpēm tiek uzskatītas izmaiņas, kuru veikšana ir jāsaskaņo ar Būvvaldi, tas ir, jaunbūves kubatūras, kvadratūras, stāvu skaita, labiekārtošanas daļas un fasāžu izmaiņas.
Iespējams, vairāk būs jāmaksā arī kāpu zonu izbraukātājiem. Saskaņā ar grozījumiem sods par mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpumiem Baltijas jūras kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā teritorijā būs robežās no 50 līdz 100 latiem iepriekšējo 20–50 latu vietā. Ja autovadītājs pārkāpumu gada laikā izdarīs atkārtoti, sods būs no 100 līdz 250 latiem. Līdzšinējais naudas soda apmērs daudzus neattur no kāpu izbraukāšanas — gada laikā konstatēti 352 šādi pārkāpumi.
Trūkst kontrolieru
Vairumā gadījumu nelikumības būvniecībā notiek tāpēc, ka nav laikus sakārtoti nepieciešamie dokumenti vai arī pārkāpējs nav pietiekami iepazinies ar būvniecības noteikumiem, informē RD Pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Pētersone. Gadījumos, kad par būvniecības noteikumu neievērošanu tiek sodītas juridiskās personas, visbiežāk finansiālu iemeslu dēļ projekta attīstītājs nav iekļāvies noteiktajos termiņos un nav noformējis nepieciešamos dokumentus būvatļaujas saņemšanai. Visvairāk pārkāpumu tiek konstatēti Ziemeļu, Zemgales un Vidzemes rajonā.
Nav noslēpums, ka Rīgā trūkst kontrolieru, kuri šīs nelikumības varētu atklāt. Patlaban Rīgas pilsētas būvinspekcijā strādā tikai 16 būvinspektori, proti, katru rajonu uzrauga divi inspektori. Pilsētas attīstības departamentā atzīst, ka kontroles darbam būtu nepieciešami vēl papildu inspektori. Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš pieļauj, ka būvinspektoriem pietrūkst laika konstatēt pārkāpumus, jo «jālasa neskaitāmās vēstules, kas katru dienu pienāk no iedzīvotājiem». Viņš uzskata, ka būvinspektoru ir pārāk maz un iecerētie sodi joprojām pārāk zemi, lai varētu izskaust nelikumīgu apbūvi.
Tomēr paredzētajiem sodiem ir arī ēnas puse, atzīst RD Administratīvās komisijas priekšsēdētājs Jānis Liniņš. Ja sodi ir lieli, pārkāpēji bieži vien tos pārsūdz, lai iegūtu laiku un naudai vairs nebūtu sākotnējās vērtības. «Esmu dzirdējis pilnīgi atklātas runas par to, ka tiesvedība tiek uzsākta tāpēc, ka samaksāt sodu pēc pāris gadiem būs izdevīgāk,» atklāj J. Liniņš. «Taču kopumā sodu palielināšana ir vērtējama pozitīvi, jo sodiem ir jāaug līdz ar labklājību un inflāciju,» viņš piebilst.
Uzziņai
2007. gada laikā Administratīvā komisija par būvniecības noteikumu neievērošanu pārkāpējus ir sodījusi 271 gadījumā. Par izdarītajiem pārkāpumiem kopējā pieprasītā soda nauda ir 152 tūkstoši latu. Visbiežāk grēko privātpersonas, taču ik pa laikam atklājas, ka nepieciešamie dokumenti nav nokārtoti, arī būvējot daudzstāvu biroju ēkas.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš:
— Uzskatu, ka sodi par būvniecības noteikumu neievērošanu ir jāpalielina vēl vairāk. Piemēram, ja tiek uzsākta būvniecība bez būvatļaujas, tad par šādu pārkāpumu būtu jāpiemēro pat desmit tūkstošu liels sods. Ja tas nepalīdz, tad — 50 tūkstoši. Singapūrā par izsmēķa nomešanu jāmaksā 300 dolāru liels sods, tāpēc pie viņiem sētnieki nav vajadzīgi. Ja pie mums šī summa būtu adekvāta, arī būvinspektoriem nevajadzētu kontrolēt nelikumības. Ir tik daudz gadījumu, kad nelikumīga būvniecība tiek atklāta, bet process ievelkas gadiem ilgi, jo nevar pieņemt tālākus lēmumus — kas un kā šo ēku nojauks. Vajadzētu arī skatīties, vai pārkāpums tiek izdarīts pirmo, otro vai desmito reizi.