Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9845866t1h5f8c.jpg)
Mežaparkā nepieciešams būvēt jaunu Lielo estrādi, otrdien atskatoties uz aizvadītajiem Dziesmu un deju svētkiem, sacīja kultūras ministre Helēna Demakova (TP).
«Aizvadīti vieni no skaistākajiem Dziesmu un deju svētkiem, un svētku noskaņojums radīts īstajā brīdī, sniedzot papildus stimulu darbam. Tomēr, neskatoties uz to, nepieciešams būvēt jaunu Mežaparka estrādi ar tādu pašu skaistumu kā nule dziesmu svētkos izskanējušās dziesmas,» preses konferencē sacīja Demakova.
Kā ziņots, pirms Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta «Latvija — Saules zeme» nolija spēcīgs lietus, notekūdeņu sistēma ar tādu ūdens daudzumu netika galā un koncertu nācās par pusstundu atlikt. Tāpat ir izskanējušas šaubas par akustikas kvalitāti estrādē.
Runājot par citu aktualizētu problēmu — ielūgumu lielo skaitu, Demakova pieļāva iespēju, ka Dziesmu un deju svētku likumā varētu noteikt ielūgumu sadalījumu uz koncertiem. Primāri ielūgumi pienāktos svētku dalībniekiem. «Jo vairāk no pašvaldības piedalīsies, jo vairāk ielūgumu tiks saņemti,» uzsvēra Demakova.
Dziesmu svētku Mākslinieciskās padomes vadītājs profesors Juris Karlsons pauda viedokli, ka, iespējams, nākamajos svētkos nebūtu lietderīgi televīzijā rādīt visu gājienu, bet gan primārais būtu radīt šo svētku sajūtu, lai vecāka gadagājuma cilvēkiem ilgās gaidīšanas dēļ šie svētki nebūtu tik smagnēji.
«Būtiski būtu samazināt šo birokrātisko papīru kalnu, kas nepieciešams, lai svētki notiktu. Piemēram, svētku gājiena atskaite ir 2400 lapaspušu gara,» piebilda Karlsons.
Karlsona skatījumā, pašlaik arī trūkst zinātniski fundamentālas izpētes par Dziesmu un deju svētkiem, bet kopumā komponists ir apmierināts ar svētkiem.
Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais pateicās visiem koru kolektīvu diriģentiem par ieguldījumu un «nerviem, kuri patērēti četru gadu sagatavošanās procesā». «Ja sākotnēji bija šaubas par Tautas sadziedāšanos pēc noslēguma koncerta, tad varu teikt, ka tā ir sevi attaisnojusi par 100%,» uzsvēra Sirmais.
Dziesmu un deju svētku biroja vadītāja vietniece, Rīgas domes Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle informēja, ka rudenī ir plānota konference par godu Dziesmu un deju svētkiem, lai iezīmētu jau nākamo svētku aprises un izanalizētu padarīto.
Čivle uzskata, ka svētku budžets tika tērēts saprātīgi un taupīgi.
Dziesmu un deju svētku biroja vadītāja vietniece Brigita Rozenbrika informēja, ka gājiena laikā Rīgā bija 973 autobusi, kas ir divas reizes vairāk nekā ikdienā. Kopumā uz svētkiem tika izdalīts 3000 transporta caurlaižu.
Latvijas Televīzijas reitingi liecinot, ka svētku gājienu skatījušies 39,8% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, noslēguma koncertu — 35,6%, bet tautas sadziedāšanos pēc noslēguma koncerta skatījušies 59% no skatītājiem.
Kā ziņots, uz XXIV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkiem Rīgā ieradās 38 601 svētku dalībnieks, kas bija līdz šim vislielākais šo svētku dalībnieku skaits.