Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9848383t1h6397.jpg)
Pabaži Sējas novadā var lepoties ar skaistām lauku ainavām un interesantām leģendām. Pabažos ir pat sava Baltā dāma un teiksmainā Vilku grava. Rīgas rajonā atrodas divi Pabaži, kurus laiks sagriezis divās daļās, — šodien Pabažu ciemi atrodas gan Saulkrastos, gan Sējas novadā.
Bada ciema pirmsākumi
1880. gadā Pabažu muižas zemi piešķīra Katrīnbādei jeb Saulkrastiem, un tā izveidojās Pabažu ciems, tautā dēvēts par bada ciemu, un Katrīnbādes peldvieta, bagāto vācu baronu atpūtas vieta, izpētījusi Pabažu kultūras nama vadītāja Rita Celma. Padomju okupācijas gados Pabažu ciems sadalīts divās daļās, taču nosaukums palicis abām apdzīvotajām vietām.
Pierīgas lauku labumi
Tikai 20 minūtes pie auto stūres Pabažus šķir no Rīgas robežas, lielās vietējie iedzīvotāji. Jaunākie pabažnieki, kas studē vai veido karjeru, strādā Rīgā, bet daudzi strādā Saulkrastos, kaimiņu Lēdurgas pagastā Limbažu rajonā, vietējos nodarbina arī pašu zemnieku saimniecības. Te atrodas doktorāts, bibliotēka, divi veikali, pamatskola, vietējais komunālais dienests, noteiktās dienās te ierodas Sējas novada administrācijas darbinieki, lai vecāka gadagājuma pabažniekiem nebūtu jākuļas uz novada centru Loju.
Pabažu bibliotēkas vadītāja Inta Petrova kā ievērojamākās Pabažu vietas uzskaita Austras Skujiņas dzimtās mājas, Sērenes senkapus, Vilku gravu, senās Brankšu dzirnavas, kuras ir darba kārtībā, skaisto Pabažu ezeru. «Skaista daba pati par sevi,» smejas bibliotēkas vadītāja, kuru bērni iedēvējuši cits par Intas tanti, cits sauc vienkārši par Intu.
Iedzīvotāju skaits Pabažos ik gadu pieaug. Nule uzcelts un gandrīz izpārdots daudzdzīvokļu nams «Saulstari» Pabažu centrā. Drīzumā plānots izveidot pansionātu «Graudi» turīgākiem Latvijas senioriem. Iecerēts celt 16 vienģimenes mājas. Plānots attīstīt arī ražošanu. Pabažos ir ievērojamas zemnieku saimniecības — «Veģi», kas lepojas ar sakoptu apkaimi, arī «Mežateteri» un citas.
Ciemos pie Intas tantes
«Mani lasītāji izvēlas romānus vai arī laikrakstus un žurnālus, trešais populārākais bibliotēkas pakalpojums ir internets,» stāsta Intas tante. Bibliotēkā pieejamais bezmaksas internets un seši datori piesaista kā lielus, tā mazus. Lielie veic maksājumus un kārto saimnieciskās lietas, kamēr bērni te kavē brīvo laiku. «Ja bibliotēka strādātu visu diennakti, apmeklētāji nāktu pat nakts vidū,» viņa smejas. Šogad bibliotēkā pabijuši jau teju 1400 apmeklētāju, bet iepriekš gada laikā knapi 700 sanākuši — tas viss, pateicoties bezmaksas internetam, projektam «Trešais Tēva dēls». Jaunākajam bibliotēkas apmeklētājam ir tikai četri gadi. Pabažu bibliotēka ievērojama ar to, ka te izveidots bērnu stūrītis, lai jaunās māmiņas, kuru Pabažos nav mazums, varētu ērtāk izmantot bibliotēkas pakalpojumus. Savā ziņā bibliotēka ir Pabažu sabiedriskais centrs, kā nekā papildus bibliotēkas vadītājas pienākumiem Inta Petrova ir arī Sējas novada domes sociālā darbiniece. «Smejoties jāsaka, ka bibliotēka pilda gan bērnudārza funkcijas, gan ir pulcēšanās vieta, kur iegūt jaunāko informāciju, ne vien paņemt un atdot grāmatas,» saka Intas tante.
Pētera I piedzīvojums Vilkugravā
Pabaži ietilpst kādreizējā Ādažu kolhoza teritorijā, te joprojām daudzi piemin «Ādažu laiku». Savulaik skolēni apkopojuši nostāstus par savu dzimto pusi. Kāda leģenda vēsta par Pēterupītes vārda došanu, kurš radies tieši Pabažos, kad no Krievzemes cauri Pabažiem braucis Pēteris I. Vilku gravā, braucot pāri Pēterupei, cara ratiem nolūzis ritenis — šāda aina lielu prieku sniegusi Pabažu zemniekiem. Cars pats ratus salabojis un, projām braucot, Pabažus nolādējis. Tālāk cara ceļš vedis caur Saulkrastiem, kur nolūzis otrs ritenis. Pēteris I salabojis i riteni, i vēl cauru laivu kādam vietējam zvejniekam, kurš lūdzis pēc padoma. Dodoties prom, cars zvejniekiem labvēlīgi novēlējis, lomus velkot, pieminēt viņa vārdu. Cara vēlējums ir dzīvs vēl šodien.
Vilku grava iemantojusi arī nostāstus par gravā apslēpto zeltu, vietējie ļaudis novērojuši, ka gravā koki neaug taisni, bet izlokas, veidojos dažādu burtu aprises. Grūti Vilku gravā atrast egli bez divām galotnēm. Šī esot vieta ar bagātu enerģētiku — arī iecienīta Līgo svinēšanas vieta. Ādažu kolhoza laikā gravā bijusi estrāde, bet šodien var skatīt tikai asfaltētu laukumu, iztrupējušus soliņus un savu laiku nokalpojušu tiltiņu. Nesakoptības dēļ Pēterupīte Vilku gravas biežņā aizaugusi un pat mainījusi savu tecējumu, apiedama pulcēšanās vietu, kas agrāk atradusies uz salas.
Vēlēšanu balsis skaita Baltā dāma