Zviedrija nomās cietuma kameras Igaunijā

Līgums spēkā stāsies, kad to būs ratificējuši abu valstu parlamenti, informēja Igaunijas Tieslietu un digitālo lietu ministrijā.

Uz pieciem gadiem noslēgtais līgums ļauj Zviedrijai izmantot Igaunijas cietumu infrastruktūru kā pagaidu risinājumu situācijā, kad Zviedrijas cietumu sistēma ir pārpildīta. Līgums paredz, ka Zviedrijai tiks nodrošinātas 400 kameras līdz 600 ieslodzītajiem.

Savukārt Igaunijai tiek nodrošināta svarīgas stratēģiskas infrastruktūras ilgtspējīga izmantošana, tiek saglabāta nodarbinātība reģionā un radītas jaunas darbavietas. Tas palielinās speciālistu skaitu, kas nodrošina iekšējo drošību Igaunijas dienvidos, norādīja atbildīgā ministrija.

Ministre Pakosta raksturoja līgumu kā svarīgu soli abu valstu uzticības pilnajā sadarbībā.

"Igaunijai un Zviedrijai ir līdzīga izpratne par tiesiskumu un cilvēktiesībām. Mums ir kopīgas vērtības un savstarpēja uzticēšanās. Vienošanās tika panākta konstruktīvas sadarbības ceļā, un tā palīdz abām valstīm sasniegt savus mērķus. Zviedrija saņem drošu risinājumu turpmākajiem gadiem. Igaunijā mēs saglabājam stratēģiski svarīgu cietumu infrastruktūru, nodrošinām nodarbinātību un uzlabojam mūsu cietumu dienesta profesionālās spējas. Šis ir līdzsvarots līgums, kas kalpo abu valstu interesēm un vēl vairāk stiprina mūsu partnerību," sacīja Pakosta.

Zviedrijas tieslietu ministrs Stremmers norādīja, ka līgums būtiski atvieglos Zviedrijas cietumu sistēmas noslodzi.

"Mēs esam ļoti gandarīti, ka sadarbojamies tieši ar Igauniju - valsti, kas ir ļoti tuva Zviedrijai un kuras cietumu dienests ir augsta līmeņa un starptautiski cienīts," sacīja Zviedrijas tieslietu ministrs.

Pēc līguma parakstīšanas tas tiks iesniegts abu valstu parlamentiem ratificēšanai. Igaunijas parlamentā tam ir nepieciešami divi lasījumi. Pēc tam dokuments tiks iesniegts prezidentam izsludināšanai.

Saskaņā ar vienošanos ieslodzītos, kas tiks nogādāti Tartu cietumā, kopīgi atlasīs Igaunijas un Zviedrijas drošības iestādes. Uz Igauniju netiks vestas personas ar augstu riska līmeni vai personas, kas nav piemērotas drošības apdraudējuma dēļ.

Ārvalstu ieslodzītajiem netiks piešķirtas tiesības doties uz pilsētu, un neviens ieslodzītais netiks atbrīvots Igaunijā, bet atgriezīsies Zviedrijā vismaz mēnesi pirms soda termiņa beigām. Iespējamie drošības riski saistībā ar cietuma nomu ir apzināti sadarbībā ar Policijas un robežsardzes pārvaldi un Igaunijas Drošības policiju, un to mazināšana notiks ciešā sadarbībā ar Zviedrijas drošības iestādēm visā līguma darbības laikā.

Visas uzturēšanas izmaksas, kas saistītas ar ārvalstu ieslodzītajiem, piemēram, veselības aprūpes izmaksas, segs Zviedrijas valsts.

Igaunijas un Zviedrijas līgums atbilst Eiropas cilvēktiesību sistēmai.

Igaunijā ir trīs cietumi. Tallinā, Tartu un Jehvi bāzētais Viru cietums, taču pakāpeniski ieslodzīto skaits ir samazinājies un cietumos ir daudz brīvu kameru.