Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9864317t1hff04.jpg)
Latvijā kuņģa samazināšanas operācijas tiek veiktas stingrā ārstu uzraudzībā un tikai tiem pacientiem, kam aptaukošanās ir patoloģiska un uzskatāma par slimību, norāda P. Stradiņa slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Jānis Gardovskis.
Tāpēc, visticamāk, Latvijā nevarētu izveidoties tāda situācija kā Amerikā vai Lielbritānijā, kur kuņģa samazināšanas operācijas ir modes lieta un cilvēki ar lieko svaru meklē jebkuru iespēju sev «izgriezt gabaliņu kuņģa».
Latvijā aptaukojušos cilvēku skaitu precīzi pateikt nav iespējams, taču pētījumi liecina, ka ap 150 000 cilvēku varētu būt liekais svars. P. Stradiņa slimnīcas 23. ķirurģijas nodaļas vadītājs Māris Pavārs norāda, ka 13 procentu Latvijas iedzīvotāju ir aptaukojušies. Kas tad ir aptaukošanās? To var noteikt pēc ķermeņa masas indeksa (svars attiecībā pret auguma garumu) — ja šis indekss ir 35 un vairāk, var runāt par smagu aptaukošanos, bet ja 40 un vairāk — jau par aptaukošanās slimību.
Latvijā šāgada laikā veiktas divdesmit operācijas — regulējamās kuņģa saites uzlikšana. Dakteris M. Pavārs uzsver, ka bariatriskā ķirurģija nav kosmētiskās ķirurģijas paveids, bet aptaukošanās slimības ķirurģiska ārstēšana, tāpēc te nedarbojas «man nepatīk, kā es izskatos». Šo metodi izmanto tikai tad, kad visas citas svara samazināšanas metodes ir bijušas neveiksmīgas. To veic pacientiem, kuru ķermeņa masas indekss ir 35–40 un ir blakus saslimšanas, piemēram, 2. tipa cukura diabēts. Savukārt tiem, kam šis indekss ir lielāks par 40, var veikt operāciju arī, ja nav papildu saslimšanu. Tikai no šā gada operācijas apmaksā valsts (vienas operācijas izmaksas ir 1280 latu).
Latvijā ir iespējams veikt divu veidu operācijas, taču valsts apmaksā tikai šo kuņģa regulējamās saites uzlikšanu jeb tā saukto kuņģa nosiešanu. Otra veida operācijās lieto kuņģa nosiešanu un zarnu saīsināšanu. M. Pavārs norāda, ka abām operācijām ir savas priekšrocības un savi trūkumi.
Kuņģa saites uzlikšanas galvenā priekšrocība ir tā, ka šīs operācijas laikā netiek pārtraukts anatomiskais veselums, nekas nav jāgriež, nekas nav jāšuj. Operācija tiek veikta laparoskopiski, un tās laikā tiek uzlikta tāda kā josta kuņģa augšdaļā, izveidojot kabatiņu ar 20 mililitru tilpumu. Tas nozīmē, ka vienā ēdienreizē cilvēks spēj apēst pavisam maz, bet ar šo mazumiņu viņam pietiek — vairāk nevar ieēst. Turklāt, kā norāda M. Pavārs, cilvēkam rodas sāta sajūta, kas ir svarīgākais, lai cilvēks neturpinātu ēst un ēst. Šī operācija ir atgriezeniska — uzlikto jostu var noņemt. Šādas operācijas rezultātā cilvēks pirmā gada laikā zaudē līdz 30 procentiem svara, piecu gadu laikā — ap 60 procentiem. «Tomēr tā nav ieteicama izteiktiem saldummīļiem, jo cilvēks varbūt arī nevarēs ieēst, bet viņš sāks pastiprināti dzert saldinātos dzērienus, turpinot uzņemt kalorijas, un svaru nezaudēs,» ārstēšanas nianses raksturo dakteris. Kombinēto operāciju rezultātā jau gada laikā var zaudēt 77 procentus svara, taču šī operācija jau ir pamatīga iejaukšanās, proti, tās laikā tiek izveidots mazs kuņģītis, kas tieši savienots ar tievās zarnas vidējo daļu. Šī operācija praktiski ir neatgriezeniska.
«Mēs nerunājam par vienkārši apaļiem cilvēkiem, bet par patoloģiju, kad liekais svars jau apdraud cilvēka dzīvību,» uzsver J. Gardovskis, «līdzšinējie pacienti visi bijuši ar ķermeņa masas indeksu virs 35.» Kad pacients atnāk pie ārsta, viņš tiek rūpīgi izmeklēts, viņu konsultē arī psihologs un diētas ārsts. Pacientam jāvēlas samazināt svaru un jāievēro veselīgs dzīvesveids. «Pirms operācijas mēs dodam cilvēkam mājasdarbu — noteiktā laikā nomest 10 procentus svara, tā apliecinot gatavību un spēku līdzdarboties. Diemžēl daudzi to nevar,» saka profesors. Viņaprāt, Latvijai pagaidām šādas operācijas nedraud pārvērsties par savdabīgu modes kliedzienu, jo noteikumi, kā un kam veikt šādas operācijas, ir ļoti stingri.