Aiz priekškara: Putina mērķis joprojām ir pārvērst Ukrainu par "draudzīgu" valsti

Vienlaikus Kremļa saimnieks Vladimirs Putins paziņoja, ka gatavs tiešām sarunām ar Ukrainu par ilglaicīgu mieru, "novēršot konflikta cēloņus". Tajā pašā laikā Maskava ne brīdi nerunā par pamieru un uguns pārtraukšanu sarunu laikā. Putins savā uzrunā meloja, ka Kijiva nekad nav ievērojusi pamieru, tādēļ tagad Krievija piedāvājot sarunas par ilglaicīgu mieru, kuras Rietumu eksperti jau nodēvējuši par "kapitulācijas sarunām". Tieši to paredz Putina daudz piesauktā "konflikta cēloņu novēršana".

Ogres muzejs ienāk krievu propagandā

Vēstot par 8.maija, Otrā pasaules kara beigu dienas, pieminēšanu Eiropā un 9.maiju, izkristalizējas divi galvenie uzstādījumi. Pirmais, 8.maija pieminēšana Eiropā krievu ieskatā patiesībā esot pārvērtusies par "ukranacistu" slavināšanu, jo daudzos atceres pasākumos piedalījās arī Ukrainas pārstāvji.

Propagandisti garos vēstures ekskursos nepatiesi centās teju visas Eiropas valstis iztēlot kā Hitlera sabiedrotās un atkārtoti klāstīja, ka pašlaik, atbalstot Ukrainu, eiropieši cenšas "revanšēties" par zaudējumu Otrajā pasaules karā. Proti, Otro pasaules karu uzvarēja tikai un vienīgi Krievija, pārējā Eiropa tikai traucēja. Tādējādi krievi paši nodarbojas ar vēstures pārrakstīšanu, ko tik aktīvi pārmet citiem.

Tāpat nav pārsteidzoši, ka vēsturi tik ļoti mīlošie propagandisti ne ar vārdu nepieminēja Molotova-Ribentrova paktu, kas faktiski iezvanīja Otro pasaules karu. Turklāt vēl kāda interesanta nianse - krievu ieskatā nacisms ir vienādojams ar nepatiku pret Krieviju jeb "rusofobiju".

Proti, ja kādam ir pārmetumi Krievijai, tad tāpēc tas ir nacists. Pirms 80 gadiem izcīnītā uzvara pār hitlerisko Vāciju Maskavas ieskatā dod tai "carte blanche" uz mūžīgiem laikiem, un tā var darīt, ko vien tā vēlas. Ja kāds iebilst pret Kremļa veiktajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, tad tā ir "rusofobija" un nacisma izpausme.

Savukārt 9.maija kontekstā Krievijas TV bija sižeti par to, kā Eiropas galvaspilsētās, īpaši, protams, Kijivā, Rīgā, Viļņā un Tallinā, policisti brutāli aiztur vecāka gadagājuma cilvēkus, kas tikai vēlējušies nolikt ziedus. Sižeti nepārprotami bija safabricēti, un tajos atskanēja gaudas, ka Baltijas valstis ir aizliegušas padomju simboliku, ziedu nolikšanu 9.maijā utt. Patiesībā Latvijā individuāla ziedu nolikšana apbedījuma vietās nebija aizliegta, tikai netika pieļauta ne cilvēku pulcēšanās šajās vietās, nedz militārās agresijas slavināšana un kara, agresora attaisnošana.

Propagandisti, tostarp bēdīgi slavenais viltus ziņu par Latviju izplatītājs un bijušais Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins, klāstīja, ka baltieši padomju simbolu un 9.maija svinēšanu aizlieguši tādēļ, ka ir nacistiski noskaņoti, izliekoties nesaprotam, ka aizliegums padomju simbolikai noteikts tādēļ, ka tā ir totalitāru varu slavinoša.

Līdztekus Mamikins stāstīja par Ogres muzejā atklāto ekspozīciju "Brīvības ceļš", kas vēstīja par karu Ukrainā un pašlaik jau ir slēgta. Mamikins minēja, ka muzejnieki ņirgājušies par asinīm piesūcināto kritušā karavīra uniformu, kas izstādīta ekspozīcijā. Agresīvais propagandists Vladimirs Solovjovs jau steidza norādīt, ka no atbildes par šādu rīcību izvairīties neizdosies.

No "nekad vairs" uz "varam atkārtot"

Krievu vēstījumos par 9.maiju dominējošais naratīvs bija par to, ka cīņa ar nacismu vēl nav beigusies un Krievija atkal cēlusies cīņai pret to. Pirms kāda laika Solovjovs pauda, ka "mēs piespiedu kārtā izārstēsim Eiropu no nacisma sērgas". Putins savā uzrunā 9.maijā Sarkanajā laukumā teica, ka notiekošā parāde ir apņēmības demonstrēšana Krievijas gatavībai aizstāvēt savas nacionālās intereses.

"Patiesība un taisnīgums ir mūsu pusē. Visa Krievija, mūsu sabiedrība un visi cilvēki atbalsta īpašās militārās operācijas dalībniekus. Mēs lepojamies ar viņu drosmi un garu, kā arī tēraudcieto apņēmību, kas vienmēr ir nesusi mums uzvaru," pauda Putins.

Tikmēr Solovjovs savā uzrunu šovā, neraugoties uz Putina centieniem Krieviju iztēlot kā miera balodi, kliedza, ka vīrietis ir radīts karam, bet krievu vīrietis - karavīrs - uzvarai.

Par 9.maijā notikušo parādi BBC raksta, ka "Krievijas varas iestādes attēlo karu Ukrainā kā Otrā pasaules kara turpinājumu. Oficiālais naratīvs šeit rada paralēlu realitāti, kurā Krievija atkal cīnās pret nacismu un fašismu gan Ukrainā, gan visā Eiropā. Krievija, valsts, kas iebruka Ukrainā, sevi pasniedz kā ārējas agresijas upuri".

Kā norāda "Novaya Gazeta" komentētājs Andrejs Koļesņikovs, "vēsturiski un socioloģiski uzvara Lielajā Tēvijas karā vienmēr ir bijusi Krievijas vienotās apziņas stūrakmens, jo tautai nav nekādas citas saistvielas: tikai šis notikums. Tā tas vienmēr bija, sākot no Brežņeva laikiem līdz pat mūsdienām. (...) Bet tas, kas notiek tagad, ir kaut kas īpašs. Tagad Lielais Tēvijas karš tiek attēlots tikai kā pirmais solis mūsu pastāvīgajā karā ar Rietumiem, karā pret "eirofašismu". Īpašā militārā operācija kā Lielā Tēvijas kara turpinājums: tas ir kaut kas jauns".

Kremļa ideologi arī klāstīja, ka 9.maijā Maskavu apmeklēja ietekmīgi ārvalstu līderi, ar to, primāri, domājot, Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, Brazīlijas prezidentu Luisu Inasio Lulu da Silvu, Ēģiptes prezidentu Abdelfatahu al Sisi, Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču, Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro un palestīniešu pašpārvaldes prezidentu Mahmudu Abasu. Īpašs gods tika izrādīts Ziemeļkorejas pārstāvjiem. Tikmēr ASV domnīca "Kara pētījumu institūts" (ISW) uzskata, ka parāde nebija diplomātisks panākums, bet gan mēģinājums slēpt Krievijas starptautisko izolāciju, militārās neveiksmes un iekšpolitiskās problēmas. Kremlis pārliecināja parādi apmeklēt tikai zināmos Krievijas sabiedrotos, savukārt lielākā daļa pasaules līderu atturējās no došanās uz Maskavu.

Kremļa uzsvars uz Sji dalību, kā raksta ISW, liecina, ka Krievija joprojām ir atkarīga no savām attiecībām ar Ķīnu un Putinam ir nepieciešamas lielvaras, lai apliecinātu savu reputāciju, kā arī atbalstītu viņa kara centienus.

"Kremlis projicē naratīvu par varenu Krieviju un varenu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai slēptu Krievijas spēju patiesos trūkumus un ierobežojumus un novērstu uzmanību no Krievijas neveiksmēm kaujas laukā. Putins jau sen ir uzskatījis, ka vājuma uztvere var būt letāla sistēmā, kas balstīta uz spēka principu - principu, kas attiecas gan uz viņa režīma stabilitāti, gan uz Krievijas pozīciju pasaulē. Pasaulei nevajadzētu uztvert Kremļa izrādīšanos burtiski, bet gan raudzīties pāri Krievijas un šī kara realitātei," vēsta ISW.

Domnīca rezumējot vēsta, ka Kremļa ažiotāža ap Uzvaras dienas parādēm 9.maijā ir daļa no Kremļa ilgstošajiem centieniem slēpt un novērst uzmanību no Putina un Krievijas vājajām pusēm. Kremlis kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī ir koncentrējies uz Putina un Krievijas vājību slēpšanu, attēlojot Putinu kā efektīvu un gādīgu kara laika līderi, mazinot Krievijas neveiksmes un Ukrainas panākumus, vienlaikus pārspīlējot Krievijas panākumus.

Kapitulācijas, nevis miera sarunas

Putins aicina Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski šonedēļ tikties sarunās par "ilglaicīgu mieru", kas notiks Stambulā. Vienlaikus Kremlis nav atbalstījis pamieru un uguns pārtraukšanu sarunu laikā.

Lai gan Putins pauda, ka miera sarunas notiks bez jebkādiem priekšnosacījumiem, tomēr to laikā esot svarīgi "novērst konflikta cēloņus". Tas nozīmē, ka Kremļa ieskatā miers iespējams tikai tad, ja Ukrainā nomainās "nacistiskais režīms", kas de facto nozīmē Maskavas ieceltu prezidentu un valdību, Ukrainas nepievienošanos NATO un krievu okupēto teritoriju atzīšanu par Krievijas sastāvdaļu.

Tieši šī prasība par "cēloņu novēršanu" vairākiem starptautiskās politikas analītiķiem liek domāt, ka Putins prasa nevis sarunas par mieru, bet Ukrainas de facto kapitulāciju.

"Maskavai ir aizdomas, ka tai ir maz ieguvumu no 30 dienu beznosacījumu pamiera, jo īpaši tāpēc, ka krievi uzskata, ka viņiem pašlaik ir iniciatīva kaujas laukā Ukrainā. Taču Krievija nevēlas, lai to uzskatītu par šķērsli mieram. Tā vēlas uzturēt labas attiecības ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju, ar kuru Kremlis ir cītīgi strādājis, lai uzlabotu attiecības. Ja ASV un Krievijas tuvināšanās turpināsies, Kremlis cer uz ātru sankciju atcelšanu un stimulu ekonomikai. Ierosinot tiešas sarunas Stambulā, prezidents Putins sūta signālu Baltajam namam: "Esmu miera cilvēks." Taču, neapņemoties nekavējoties panākt 30 dienu pamieru, pastāv liela iespēja, ka Krievija turpinās karu un centīsies ieņemt un okupēt vēl vairāk Ukrainas teritorijas," raksta BBC.

Vienlaikus medijs, uzskata, ka Kremlis, iespējams, izrēķinājis, ka tā piedāvājums rīkot tiešas sarunas Stambulā iedzīs ķīli starp ASV administrāciju un Eiropas līderiem.

Savukārt domnīcas "Carnegie Endowment for International Peace" vecākā zinātniskā līdzstrādniece Tatjana Stanovaja ir pārliecināta, ka Putina mērķis joprojām ir pārvērst Ukrainu par "draudzīgu" valsti, un, kamēr viņš paliks pie varas, viņš turpinās vai nu karot, vai citādāk piespiest to padoties.

Pētnieces noskaņojums par miera sarunām ir ļoti pesimistisks. Viņa domā, ka "realitāte ir tāda, ka ne Maskava, ne Kijiva nav gatavas piekrist ilgstošam mieram, jo to nostājas ir principiāli nesavienojamas. Lai panāktu praktiski īstenojamu vienošanos, ir nepieciešamas vai nu iekšpolitiskas pārmaiņas (Krievijā vai Ukrainā), vai militārs izrāviens - Maskavai maz ticams, Ukrainai praktiski neiespējams. Ilgtspējīga pamiera noslēgšana pašlaik objektīvi nav sasniedzama. Amerikāņu iniciatīva būt vienošanās starpniekam ir lemta neveiksmei - vismaz šajā posmā".

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2024