Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9868757t1h8d5b.jpg)
Sešdesmit procenti bezdarbnieku pēc nodarbinātības pārkvalifikācijas kursiem iekārtojas darbā, savukārt pēc neformālās izglītības programmu apgūšanas – tikai 40 procenti.
Lai gan Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzskata, ka šie rādītāji ir ļoti labi, Saeimas deputātiem radušās bažas, vai nauda, kas tiek tērēta bezdarbnieku pārkvalifikācijai, tiek tērēta lietderīgi.
Satraucošs rādītājs, ka vislielākais bezdarbnieku skaits ir cilvēki ar profesionālo izglītību, nevis tādi, kuriem nav izglītības vai ir tikai pamata vai vidējā vispārējā un nekādu profesionālu iemaņu. Šāgada deviņos mēnešos profesionālajā apmācībā iesaistīts 1191 bezdarbnieks, no tiem lielākā daļa bijuši jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, savukārt neformālajā apmācībā – 4282 cilvēki. Visvairāk cilvēku iesaistīti tādās aktivitātēs kā «pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai» – 10 944 cilvēki (visvairāk arī ilgstošie bezdarbnieki). Karjeras konsultācijas sniegtas 26 367 bezdarbniekiem. Nākamgad aktīvajos nodarbinātības pasākumos plānots iesaistīt vismaz 31 820 bezdarbnieku. Tiesa, kā liecina Labklājības ministrijas dati, nodarbinātības nozare ir viena no tām, kurā tiek samazināti līdzekļi, proti, nākamā gada budžetā aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem noņemti 2,06 miljoni latu. Tajā pašā laikā ierēdņi mierina – faktiski naudas nodarbinātībai nebūšot mazāk, jo visus šos ieplānotos pasākumus finansēs Eiropas struktūrfondi. Pēc NVA datiem, viena bezdarbnieka pārkvalifikācijai tiek tērēts 21 lats.
«Man tomēr ir jautājums, kāpēc tik vien bezdarbnieku nokļūst atpakaļ darba tirgū... Vai tur ir problēma ar pārkvalifikācijas metodēm, programmām. Domāju, mēs pie tā vēl Saeimā atgriezīsimies,» saka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Taču NVA sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Kancēna iebilst: «Eiropas Savienībā labs rādītājs attiecībā uz bezdarbnieku iesaisti darba tirgū ir, sākot no 40 procentiem, tas ir, ja 40 procenti pārkvalificēto bezdarbnieku atsāk strādāt.» Citās ES valstīs darbiekārtošanās līmenis bezdarbniekiem pēc apmācību programmu apguves ir zemāks.
Darba devēji arvien mazāk un mazāk reģistrē brīvās darba vietas – šo darba vietu skaits ir divas reizes mazāks, tas nozīmē, ka bezdarbnieki jaunā profesijā tiek apmācīti, bet viņiem nav, kur strādāt. Tiesa, vakanču saraksts rāda, ka visvairāk prasa pārdevējus, kuģa remontstrādniekus, metinātājus, pavārus, arī šuvējus un celtniekus. Tajā pašā laikā pārdevēji un celtnieki ir bezdarbnieku saraksta augšgalā. «Ne vienmēr darba tirgū darba meklētāju un darba devēju prasības sakrīt attiecībā uz algu, darba laiku, attieksmi. Augsta kadru mainība raksturīga tieši tirdzniecības nozarē. Arī par celtniekiem to var teikt, tomēr atsevišķi darbi ir specifiski, un augsti kvalificētus celtniekus un amatniekus Latvijā ir grūti atrast, tāpēc darba devēji izvēlas piesaistīt darbaspēku no trešajām valstīm,» teic NVA direktore Baiba Paševica. Neatkarīgajai viņa norāda, ka aģentūra ir ņēmusi vērā valstī notiekošos ekonomiskos procesus un rēķinājusies ar bezdarbnieku skaita palielinājumu. «Liekam vislielāko uzsvaru, lai bezdarbnieks pēc iespējas ātrāk iekārtotos darbā, tāpēc aktīvāk piesaistīsim darba devēju vakances. Tomēr katra bezdarbnieka nepieciešamība pēc kursiem tiek un turpmāk tiks rūpīgi izvērtēta atbilstoši darba tirgus situācijai. Apmācības tiks piedāvātas tikai tajās profesijās, kurās darba devējiem nepieciešami speciālisti, nevis atbilstoši katra vēlmēm.
ATBILD LABKLĀJĪBAS MINISTRIJA
Kā rīkoties, ja ar darba devēju radušās nesaskaņas par darba līguma saturu?
Šādā gadījumā tomēr ir jāmēģina ar darba devēju pārrunāt visas neskaidrības. Ja tas neizdodas, jākonsultējas ar juristiem vai jāvēršas tuvākajā Valsts darba inspekcijas nodaļā (VDI) pēc padoma. Atgādinām: lai izvairītos no strīdiem par darba līguma saturu, darbiniekam pirms darba uzsākšanas pie attiecīgā darba devēja līgums ir kārtīgi jāizlasa un tikai pēc tam jāparaksta.
Ja vadītājs neslēdz ar darbinieku darba līgumu, vai par darbinieku tiek maksāts sociālais nodoklis?
Lai uzsāktu darba tiesiskās attiecības, ir jābūt darba līgumam. Ja tā nav, tas nozīmē, ka šis cilvēks šajā darbavietā oficiāli nestrādā. Tas savukārt nozīmē, ka par viņu darbavieta nesniedz atskaites Valsts ieņēmumu dienestam, viņa nav algu sarakstos, bet algu acīmredzot maksā uz rokas. Ja cilvēka vārda nav algu sarakstos, no darbavietas arī nekas netiek maksāts – ne nodokļi no viņa algas, ne sociālās iemaksas.
Ko darīt, ja cilvēkiem jāstrādā firmās, kas neizsniedz ne algas lapas, ne līgumu kopijas?
Valsts ieņēmumu dienests un Valsts darba inspekcija ir valsts iestādes, kuras cīnās ar šiem pārkāpumiem, un to konstatēšanas gadījumā tiek noteikti bargi sodi. Jebkuru darba tiesisko attiecību jomā konstatēto pārkāpumu gadījumā jāvēršas tuvākajā VDI pēc padoma.
Saskaņā ar Darba likumu, izmaksājot darba samaksu, darba devējam ir jāizsniedz darbiniekam rakstveidā sagatavots darba samaksas aprēķins. Turklāt pēc darbinieka pieprasījuma tas ir arī jāpaskaidro. Arī darba līgums ir jāslēdz rakstiski, sagatavojot to divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs – pie darba devēja.
Kā darbiniekam rīkoties, ja viņš uzskata, ka ir nepamatoti atlaists?
Mēneša laikā no darba uzteikuma saņemšanas dienas darbinieks var iesniegt prasību tiesā par to, ka darba devēja uzteikums ir atzīstams par spēkā neesošu. Šajā gadījumā darba devējam būs jāpierāda, ka darba līguma uzteikums ir pamatots un atbilst darba līguma uzteikšanas kārtībai.