Par dziņu apmierināšanu

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Jānis Knāķis

Ir skaidrs, ka instinkts ir tā organisma vajadzība, kas jāapmierina.

Vajadzība ir kaut kā trūkums, kas nepieciešams organisma homeostāzei (organisma savdabības un to daudzo funkcionālo sistēmu vienotības saglabāšana un pilnvērtīga funkcionēšana). Tāpēc amerikāņu pētnieks Volless Kregs (1876–1954) savā darbā «Dziņas un antipātijas kā instinkta sastāvdaļas» 1918. gadā ieteica instinktu sadalīt trīs galvenajos komponentos:

• tieksme jeb dziņa (drive), kas pieprasa apmierinājumu;
• meklēšanas uzvedība (appetitive behaviour);
• noslēdzošā darbība (consummatory act), kas notiek pēc meklēšanas uzvedības pārtraukšanas, t. i., kad dziņu apmierinošais kairinātājs ir atrasts.
(A. Utināns. «Cilvēka psihe».)

Homeostāze

Cilvēkam piemīt daudzi instinkti, un to apmierināšanai mēs visi bez izņēmuma veicam visas trīs iepriekš minētās darbības.

Gribam ēst. Mūsu vēders sāk saukt pēc apmierinājuma, pēc pārtikas. Mēs sākam meklēt pārtiku ledusskapī. Dziņu apmierinošais kairinātājs, piemēram, desa, ir atrasts. Un nu Dr. Krega iedalījums pārstāj darboties. Ja līdz desas atrašanai ledusskapī mēs darbojamies instinkta dzīti, tagad mums jāpieslēdz savas smadzenes, lai izdomātu, vai to desu uzreiz bāzt mutē un aprīt, vai tomēr to glīti sagriezt šķēlītēs, izkārtot uz šķīvja un notiesāt, lēnā garā baudot. Vēl mēs varam izdomāt desas garšas uzlabošanai paņemt sinepes. Bet varbūt to desu uzcept?

Kas notiek, kad mūsos sāk runāt dziņa pēc seksa? Sākuma stadija ir tieši tāda pati. Tieksme pieprasa apmierinājumu. Galvā dzimst dažādi plāni, kā tikt pie vajadzības apmierinājuma objekta. Tiesa, šis objekts ne vienmēr būs pretējais dzimums. Slinkākiem vai nedrošākiem, īpaši vīriešu kārtas indivīdiem, sāks veidoties vienkāršāks plāns. Piespiest, piemēram, TV pults pogu un palūrēt porņuku vai parakāties interneta pornosaitu dzīlēs.

Aktīvākie sāks gudrot, kurp doties, lai iepazītos ar pretējo dzimumu. Pāros dzīvojošie savukārt piedomās, kādi vārdi pasakāmi vai kādas darbības veicamas, lai partneris adekvāti reaģētu. Kādu nu kurš lēmumu pieņems.

Kad dziņas apmierinošais kairinātājs ilgākā vai īsākā laikā atrasts, meklēšanas darbības tiks pārtrauktas. Toties nu būs jāpagudro, vai tūlīt pat ātri un steidzīgi «aprīt» vai pagudrot, kā paildzināt baudu. Tas, kas pieņēmis lēmumu masturbēt, to var izdarīt fiksāk vai arī paildzināt spēlēšanās priekus ar rafinētiem paņēmieniem un ejakulācijas atlikšanu.

Tie, kas devās, piemēram, uz klubu un būs ieguldījuši daudz pūļu, laika un izdomas, lai nonāktu intīmā divvientulībā, var TO ātri «nodarīt», pagriezties uz sāniem un aizmigt. Var arī baudīt mīlas priekus, līdz rīta gaisma aust rūtīs. Kopā dzīvojošie pārīši tieši tāpat var pa fikso apmierināt instinktu, «kas liek meklēt» vai ilgi rotaļāties ar otru.

Bez pieminētajiem veidiem, kā ļaudis tiek pie dzimumdziņas apmierināšanas, protams, ir arī daudzi citi paņēmieni. Bet visus tos apvieno meklēšanas posms un tas, ka jāpieņem lēmums, KĀ apmierināt dziņu. Jo vairāk ieguldīsim izdomas, kā meklēt un kā apmierināt, jo vairāk būsim apmierināti gan ar meklēšanas procesu, gan ar rezultātu.

Bet apmierinātam cilvēkam taču daudz biežāk uzsmaida veiksme! Vai ne?!

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu