Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9878271t1h8ef3.jpg)
Akmens cilvēkus pavadījis kopš senatnes. Attīstoties cilvēce arvien vairāk izmantoja akmeņus — izgatavoja no tiem pirmos darbarīkus, ieročus, vēlāk laika gaitā no šā unikālā materiāla sāka būvēt mitekļus, pilis un cietokšņus — par šo būvju izturību varam pārliecināties arī mūsdienās. Viens no unikālākajiem cilvēces praktiskajiem atklājumiem — plēstu (šķeltu, skaldītu) akmeņu klājums — bruģis, kura praktiskais izmantojums variējas no mājokļu grīdām līdz pilsētu ielām un laukumiem.
Akmens ir unikāls savas izturības, dabīgās krāsu daudzveidības, skaistuma, bet — galvenais — ilgmūžīguma dēļ. Akmeni plēšot atbilstoši noteiktiem izmēriem, cilvēki ir iemācījušies no tā izveidot gabalus, ko mūsdienās saucam par granīta bruģi. Bruģis saglabā visas augstāk minētās akmens īpašības, vēl vairāk — tās izceļ. Granīta bruģa izmantošanas iespējas ir ļoti plašas, jo bruģi var likt jebkurā vietā, neatkarīgi no konkrētā zemes seguma un reljefa īpatnībām. Taču ir vēl arī citi bruģa veidi, kuriem kopīgs viens — bruģēt varam piknika vietu dārzā, autostāvvietas, pagalmus, ceļus, ietves, kāpnes, lieveņus, kā arī izmantot to kā lielisku apdares materiālu sienām, pamatiem, stabiem, baseiniem un citiem veidojumiem.
Bruģakmeņu veidi
Agrāk bruģa klāšanā galvenokārt izmantoja visai rupji apstrādātus dabiskos akmeņus, bet tagad pieejami dažādi bruģa veidi. Attīstītā betona bruģakmeņu ražošanas tehnoloģija piedāvā dažādu formu un krāsu bruģakmeņus, kuru izmaksas ir demokrātiskas un krāsu izvēle — vislielākā. Var likt granīta bruģakmeņus, kas ir mūžīgi, bet arī — visdārgākie. Pieejami arī māla bruģakmeņi jeb klinkers, arī koka bruģakmeņi, kas tiek gatavoti no ripās zāģētiem apaļkokiem. Tāpat ir parādījušies dažādi plastikāta bruģakmeņi, kuru ražošanā izmanto otrreizējās pārstrādes PET pudeles. Kā īpašu bruģa veidu var atzīmēt ekobruģi, kas tiek veidots, bruģakmeņos ražošanas laikā izveidojot caurumus, kuros pēc bruģa uzklāšanas ieber zemi un iesēj zāli. Šo bruģa veidu dažkārt izmanto vietās, uz kurām attiecināmi apbūves ierobežojumi, lai nepārkāptu apbūves noteikumus.
Bruģa kopšana ir vienkārša — pārslaukot ar slotu. Vienīgi palaikam būtu vēlams starp bruģakmeņiem iekaisīt smiltis, jo tās laika gaitā mēdz izskaloties. Parasti pietiek to veikt reizi divos gados, taču reizēm to var nākties darīt biežāk, atkarībā no tā, cik konkrētajā vietā gada griezumā liels kopējais nokrišņu daudzums un cik daudz smilšu tiek izskalots lietavās, kūstot sniegam vai bruģi tīrot.
Ekspertu viedokļi
Bruģi izmanto ceļu būvniecībā (trotuāri, ietves, braucamā daļa), privātmāju pagalmos, iebraucamajos ceļos, stāvvietās, benzīntankos, autoostās u. c. vietās. Daudzos ciematos ceļi tiek bruģēti, un arī citviet bruģis bieži tiek izmantots kā alternatīva asfaltam.
Ieklāšanas tehnoloģijā galvenā nozīme ir pamatnes sagatavošanai. Obligāti jānorok visa melnzeme un māls (ja tāds konkrētajā vietā ir). Ja ir paaugstināts mitrums, rodas nepieciešamība pēc drenāžas slāņa. Tālāk — smilts (ja ir iespēja, smilts vietā labāk izmantot sīkšķembas), šķembas (dolomīta vai granīta) un atkal smilts. Būtiski katru slāni atsevišķi labi noblietēt ar vibroplati vai lielos laukumos ar lielo tehniku (t.s. ceļa rulli). Līdz šai vietai nav būtiskas atšķirības, vai virsū būs asfalts, vai bruģis.
Pamatnes sagatavošanas izmaksas dažādās vietās var būtiski atšķirties. Nav iespējams interesentam pa telefonu pateikt precīzas izmaksas, kamēr nav apskatīta konkrētā vieta. Tā kā dažviet Latvijā māls sniedzas līdz pat divu metru dziļumam un dziļāk, tas noteikti jāņem laukā un tā vietā attiecīgi jāpilda kaut kas cits — šķembas, smilts, kas sadārdzina izmaksas. Ja bruģis paredzēts smagām slodzēm, apakšslānim jābūt ap vienu metru biezam, ja vidējām — tad ap 50 cm biezam. Tālāk uzklāj bruģa slāni. Bruģa biezums parasti ir 6–12 cm atkarībā no slodzes. Noteikti jāievēro celiņu slīpums, lai ūdens uz tiem nekrātos, bet tecētu prom no ēkām, nebojājot pamatus.
Bruģa veidi ir dažādi — ir betona bruģakmens, dabīgā akmens bruģis, koka bruģakmens, plastikāta bruģakmens, dedzināts māls jeb klinkers. Izmantošana ir katra paša ziņā, šos veidus veiksmīgi var kombinēt. Mēs gan nodarbojamies tikai ar betona bruģakmens ražošanu, taču dažkārt mūsu bruģis tiek kombinēts, piemēram, ar akmens bruģi, kā, piemēram, Ogrē, Brīvības ielā (darbus veic SIA «UNI RL»).
Krāsu izvēle ir pietiekami liela. Pie mums sastopams pelēks, melns, brūns, sarkans, zaļš, dzeltens, oranžs tonis, citiem ir vēl arī balts un zils. Pieļauju, ka mūsu krāsvielu piegādātāji var nodrošināt arī citu krāsu pigmentus, bet šie ir populārākie.
Kalpošanas ilgumam vajadzētu būt vismaz 20–30 gadi, izturot vismaz 250–300 sala ciklus. Betona bruģakmens ar vibropresi tiek saspiests tik blīvi, ka ūdens netiek iekšā, līdz ar to sals nevar to pārplēst. Ja turpināsies tādas ziemas kā 2007.–2008. gadā, bruģa mūžs varētu būt pat virs 30 gadiem. Protams, jāņem vērā arī slodze uz bruģi (smagā tehnika utt.).
Cenu amplitūda: 6–12 cm bruģim pašlaik atkarībā no kvalitātes cena svārstās 6–13 latu robežās. Celiņiem pilnīgi pietiks ar 6 cm bruģi. Ja paredzētas lielākas slodzes, vajadzīgs 8, 10 vai pat 12 cm bruģis.
Tipiskas kļūdas bruģa likšanā parādās, kad tiek grēkots ar pamatnes sagatavošanu. Ekonomisku apsvērumu dēļ apakšslānis bieži vien tiek sagatavots tikai 20–30 cm biezumā, tādēļ pēc laiciņa viss klājums sāk staigāt. Lai nerastos nepatīkami pārdzīvojumi, iesaku izvēlēties bruģētājus ar pieredzi, nevis tos, kas tagad no celtniecības pārmetušies uz bruģēšanu. Nākamā kļūda — vāja noblietēšana; pārāk maza svara vibroplate vai vienkārši pavirši izpildīts darbs. Bieži vien tiek aizmirsts drenējošais slānis. Turklāt dažkārt bruģē nepiemērotos laikapstākļos — sniegs, sasalusi grunts nav piemēroti kvalitatīvu darbu veikšanai.
Klucīšus uzlikt uz sagatavota slāņa var visi, būtiskākais darbs jāizdara zem bruģa. Brīžos, kad pamats nav ideāli sagatavots, parādās bruģakmens priekšrocība pret asfaltu. Ja pamatne staigā, slodze asfaltu plēš pušu (tajā parādās plaisas), bet bruģakmens kompensējas šķirbās starp klucīšiem. Ja rodas bedres, bruģakmeni viegli var salabot, bet asfalta segumā ielāps būs labi pamanāms. Kalpošanas ilgums šiem segumiem ir vienāds, atšķirība tikai tāda, ka bruģakmens klājums sastāv no atsevišķiem segmentiem, tāpēc tam ir mazāka iespēja plaisāt.
Vispār asfaltnieki saka: asfalts labāks, bruģētāji — bruģis. Es piederu pie bruģētājiem, tāpēc mans viedoklis ir skaidrs.
Mēs ražojam ne tikai granīta bruģi, bet arī dažādu izmēru dekoratīvos apdares materiālus, skulptūras, strūklakas un citus jau gatavus veidojumus, kā arī varam mūsu materiālus iestrādāt vidē un ainavā. Mūsu produkcija tiek ražota no laukakmeņiem, kas atvesti no dažādām Latvijas vietām. Cilvēki nepieciešamības gadījumā ar ķīļiem akmeņus dala mazākās daļās un ar speciālām presēm tie tiek plēsti pa noteiktiem izmēriem un šķiroti. Katrs akmens izstrādājums tiek pārcilāts ar rokām, jo tiek pārbaudīta tā kvalitāte un nepieciešamības gadījumā tos atkārtoti apstrādā.
Klājot bruģi, jāievēro šādi nosacījumi: vispirms ir obligāti jānorok augsne (precīzāk, tās sasalstošā daļa, apmēram viena metra dziļumā). Noraktā daļa tiek aizstāta ar granti vai smiltīm, virs kurām tiek uzbērtas šķembas, virs tām savukārt nāk smilts vai grants. Kad iepriekš minētais izdarīts, tiek likts bruģis. Grants, šķembu un smilšu slāņu biezums katrā vietā var būt atšķirīgs, tas atkarīgs no augsnes, mitruma un citiem apstākļiem. Braucamajai daļai vēlams vismaz 25 cm biezs šķembu slānis, ko pārklāj ar 5–7 cm biezu grants vai smilts slāni. Braucamajai daļai bruģi ieteicams likt perpendikulāri paredzētajam braukšanas virzienam, tādējādi samazināsies iesēdumu un rišu veidošanās.
Bruģa biezums ir dažāds. Visbiežāk izmanto 6, 8 un 12 cm biezus bruģakmeņus. Teritorijās, kur slodze ir mazāka (gājēju celiņi, privātmāju pagalmi, lapenes, lieveņi), parasti izmanto 6 cm biezuma bruģi. Celiņu klāšanā šķembu slānis ir plānāks, tur parasti pietiek ar 10–15 cm biezu šķembu klājumu, vienīgi smilts kā izlīdzinošais slānis ir līdzīgs kā braucamajai daļai 5–7 cm. Klāšanas gaitā katra materiāla kārta (smilts, šķembas, grants, bruģis) tiek blietēta, bet darbu noslēgumā smilts atlikumi tiek ieslaucīti bruģakmeņu spraugās, lai bruģakmeņi savstarpēji saķertos vēl spēcīgāk. Lai izvairītos no zāles augšanas bruģa spraugās, zem grants slāņa (šķembu slāņa virspusē) ieteicams klāt ģeotekstilu. Granīta bruģa likšana prasa laiku, katrs bruģakmens atsevišķi ar speciālu āmurīti tiek iestrādāts smiltī. Šis process prasa lielu precizitāti, turklāt ir dārgāks un krietni laikietilpīgāks, tomēr šāds bruģis, lai arī ievērojami dārgāks, ir ļoti izturīgs un apveltīts ar īpašu dabiskumu.
Krāsu izvēle mūsdienās ir ļoti plaša, it sevišķi Latvijas laukakmens plēstajam bruģim — tas ir krāsains. Ja klientiem nepieciešams vienas krāsas bruģis — sarkans, melns vai pelēks —, to ieved no Ķīnas, Ukrainas vai citām ražotājvalstīm. Betona bruģis var būt visās krāsās, to krāsvielu daudzveidība mūsdienās atļauj.
Cenu amplitūda betona bruģim ir 5–12 lati/kv.m. Granīta bruģim — 15–60 latu/kv.m.
Tipiskākās kļūdas — nepareiza un pavirša pamatnes sagatavošana, līmeņu nepareiza izvēle (ūdens novadīšanai), kā arī bruģa klāšana ziemā.