Nekādu satriecošu noslēpumu neatklāšu, teikdama, ka pasaules ekonomiskā krīze skārusi arī mūs. Turklāt varas kungi apgalvo, ka ir slikti un būs vēl sliktāk. Ko nu?
Gultā var tikt galā pat ar krīzi!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bēdāties, baidīties vai paslēpties kādā klusā vietā ar cerību, ka tad jau sliktie laiki paies garām, nepamanījuši bēgļus, līdzīgi Bokačo «Dekamerona» varoņiem, kas no mēra pamuka kādā attālā pilī? Var jau arī tādā vīzē pārlaist tos sliktos laikus. Tiesa, tas ir stipri grūti, jo domas «kas nu būs, kas nu būs» tik un tā paliek un neko labu nedod ne fiziskai, ne psihiskai veselībai.
Kā izvairīties no esošā un gaidāmā stresa? Tāpat kā «Dekamerona» varoņi — stāstot par seksīgiem atgadījumiem. Un, protams, nodarbojoties ar to, par ko bija runa stāstos, — mīlējoties. Tā ir tā nodarbe, kas neprasa pārāk lielus materiālus ieguldījumus. Protams, šeit nav runa par maksas seksuāliem pakalpojumiem vai pārlieku prasīgām sievām un mīļākajām. Kaut gan tās prasīgās sanāk stipri dārgākas nekā tās, kas godīgi nosaka maksu par saviem pakalpojumiem... (Atvainojiet par novazātu secinājumu lietošanu!)
Ja partneriem ir pilnvērtīga seksuālā dzīve, protams, viņiem ir arī saskanīgas attiecības un viedoklis, kā tikt galā ar sadzīves lietām. Ja sadzīve pasliktinās, divas galvas taču ātrāk un efektīvāk izdomā, kā atrisināt problēmas. Turklāt mīlējoties cilvēku organisms izstrādā bioķīmiju, kas uzlabo garastāvokli un ļauj smadzenēm efektīvāk darboties un tās ātrāk atrod risinājumus.
Ja partneri ekonomisko problēmu dēļ katrs ieraujas savā stūrī un rūc viens uz otru no savas puses, viņu sadzīviskās problēmas pašas nerisinās. Pat attīstās, tāpēc bagātās valstīs ļaudis paši risina savus jautājumus, nevis gaida risinājumu no valsts.
Dažs labs vēl līdz šim sapņo par to, lai «labie padomju laiki» atgrieztos un pašiem atkal nebūtu jādomā. Iespējams, ka atsevišķiem indivīdiem tā ir ērti dzīvot. Tiesa, padomju valsts seksu gan neizsniedza ne pa tējkarotei, ne kādā citā veidā. Seksa vienkārši nebija, bet reizēm gadījās kāds dzimumakts ar neprognozējamām sekām; vai nu neplānotu grūtniecību vai ...khm, khm... atvainojiet, kādu nelāgu slimību. Nu, reizēm jau arī nenotika ne viens, ne otrs. Tad varēja mest krustus un pie sevis purpināt — labi, ka tā, labi, ka tā...
Bet lai nu paliek bijušie laiki, jādzīvo taču ir šodienā. Un šodien, «nevis slinkojot un pūstot», bet gan čakli mīlējoties, mēs spēsim izdomāt, kā tikt galā ar visām krīzēm.
Pie darba, pilsoņi!