Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9879170t1he980.jpg)
13. novembrī klajā nāca Eiropas Savienības ikgadējais pētījums par veselības aprūpes stāvokli un pieejamību Eiropā. Latvija tajā novērtēta ar pēdējo — 31. — vietu.
Pētījumā, kas veikts zviedru speciālista Arnes Bjornberga un čehu profesora Mareka Ulriha vadībā, analizēta veselības aprūpes sistēma Eiropas Savienībā, datus vācot no dažādām aptaujām, intervijām, interneta mājaslapām, statistikas, žurnālu rakstiem, datu bāzēm un nacionālajiem reģistriem. Šis pētījums tiek veikts katru gadu. Jau 2007. gadā Vineta Veldres viedā vadībā Latvija apsteidza Lietuvu, Bulgāriju un Rumāniju un nonāca pēdējā — 29. — vietā. Šogad pētījumā papildus analizēta Horvātija un Maķedonija, tāpēc, paliekot joprojām pēdējā vietā, esam jau 31. pēc skaita, turklāt skaitļu izteiksmē arvien tālāk atpaliekot no priekšpēdējās vietas. Lietuva un Igaunija gadu no gada šajā aprēķinā vietas uzlabo un ieņem attiecīgi 20. un 11. vietu.
Vienlaikus vēlos norādīt, ka Latvijas ārstu zināšanas un kvalifikācija vērtēta kā ļoti atzīstamas, Latvijas ārsta diploms un sertifikāts tiek vērtēts kā viens no spēcīgākajiem Viduseiropā. Ārstu un vidējo speciālistu skaits Latvijā ir līdzīgs kā citās Austrumeiropas valstīs. Pat finansiāli Latvijā uz vienu iedzīvotāju veselības aprūpei līdzekļi tiek izdalīti aptuveni tikpat cik Bulgārijā, Rumānijā, Polijā un Maķedonijā. Tātad pēdējo vietu Latvija ieņem tikai un vienīgi veselības organizācijas problēmu dēļ.
Eiropas Savienībā tautas veselību analizē pēc tādiem rādītājiem kā ģimenes ārsta pieejamības tajā pašā dienā, tiešas pieejas pie speciālista, operācijas pieejamības 90 dienu laikā, vēža terapijas pieejamības trīs nedēļu laikā, kataraktas operāciju pieejamības, ielaistiem vēža gadījumiem, sirds infarkta biežuma dažādās vecuma grupās, jaundzimušo mirstības, mamogrāfijas pieejamības, zaudētiem dzīves gadiem un citiem. Latvijā visus šos rādītājus pasliktina mākslīgi radīti birokrātiskie šķēršļi.
Latvijas nacionālā īpatnība ir tā, ka veselības politiku (ar Ministru kabineta noteikumiem) nosaka atsevišķas aģentūras, vislielākā mērā Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA), kas ne tika nosaka politiku, bet arī sadala finansējumu un veic finansējuma kontroli. Gadu no gada šī organizācija radījusi birokrātisku dokumentu plūdus. Latvijā veselības aprūpe gadiem vērtēta nevis no reālās iespējamās palīdzības apjoma vai iedzīvotāju veselības rādītājiem, bet bezgala daudz nejēdzīgu dokumentu aizpildes. Savukārt ar finanšu pārdales funkcijām, ko vēl deviņdesmito gadu vidū veica pēc skaita padsmit cilvēku, patlaban nodarbojas tuvu pie 300 VOAVA darbinieku.
Maksu par veselības pakalpojumu veido sarežģīta sistēma, kuras pamatā ir 900 lapaspušu biezie, pretrunīgie, sarežģītie un apzināti samudžinātie Ministru kabineta 1046. noteikumi. Lai spētu sakārtot dokumentus ar VOAVA, katrai klīnikai jāuztur desmitiem ekonomistu un juristu. Lielākās Latvijas slimnīcas gadā izmanto vairākas tonnas (saskaitīts!) papīra, lai aizpildītu visas VOAVA un citu aģentūru dokumentālās prasības.
Es negribu pārmest jums, ka šāda sistēma radīta. Birokratizāciju Latvijas veselības aprūpē ieviesa Vladimirs Makārovs, kas kā labklājības ministrs labi pārzināja sociālo aprūpi, bet baidījās no medicīnas profesionāļiem, tāpēc centās izveidot struktūru starp ministriju un ārstiem/pacientiem. Labu gribēdama, taču savas partijas aizdomīguma ēnā Ingrīda Circene atbrīvojās no cilvēkiem, kas spēja lemt un pieņemt lēmumus, padarot VOAVA par bailīgu «ka tik kas nu nenotiek» organizāciju. Beigu beigās Gundars Bērziņš par VOAVA vadītāju ielika grāmatvedi Lūciju Akermani, būdams pārliecināts, ka «treknie gadi» turpināsies mūžīgi, bet viņš spēs visas problēmas noregulēt ar nelielām finanšu injekcijām katrai struktūrai, kurā radīsies problēmas.
Rezultātā izveidota organizācija, kas uz ziņu par kāda pacienta vēlīnu pieņemšanu reaģē, radot obligāti izpildāmu veidlapu, kuru ārstiem jāaizpilda, lai pierādītu, ka viņi laikus pieņēmuši pacientu. Kad parādījās ziņas, ka atsevišķās vietās ārsti nelietderīgi tērē medikamentus (izsniedz pa brīvu, kad vajadzētu prasīt pacientam naudu), tika radīta uzskaites sistēma, kas visām slimnīcām, iestādēm un ārstu praksēm liek obligāti uzskaitīt gandrīz katru ampulu vai tableti. Lielākās klīnikās tam tiek speciāli algoti darbinieki, savukārt prakses ārsts šim nolūkam spiests tērēt stundām laika, kuru viņš varētu izmantot pacientu pieņemšanai. VOAVA radītā birokrātiskā sistēma ir tāda, ka ārstam ambulatoriskajā praksē par katru pacientu vidēji jāaizpilda dokumenti astoņas ar pusi minūtes, bet kopumā darbam ar pacientu viņam paredzētas astoņas minūtes.
Manā rīcībā ir informācija, kā VOAVA kontrolieri un kontrolārsti skaita tabletes un halātus, pārlasa desmitiem pacientu kartīšu, lai atrastu gramatikas vai faktu kļūdas un sodītu ārstu. Visas VOAVA pārbaudes nozīmē dienām veltīgi iztērētu ārsta darba dienu, kad pacienti veltīgi gaida aiz durvīm un netiek pie sava ārsta. Patiesībā VOAVA kontroles paredzētas galvenokārt, lai ieturētos līdzekļus VOAVA ierēdņi sev izmaksātu prēmijās.
VOAVA vadībā nav ārstu, kuri mīlētu un cienītu savu profesiju, kuri cienītu laiku, ko ārsti pavada diagnosticējot, ārstējot pacientu, nevis aizpildot nevienam nevajadzīgu dokumentu kalnus.
VOAVA vadībā nav speciālistu, kas saprastu profilakses un primārās veselības aprūpes lomu, tāpēc sistēma ir veidota, lai ārstam vai iestādei maksātu par labi aizpildītu dokumentu, nevis laikus diagnosticētu vēža pacientu.
Es negribu teikt, ka Lūcijas Akermanes kundze būtu ar kaunu padzenama. Viņu ar prieku par galveno grāmatvedi izraudzītos jebkurš lielas iestādes vadītājs. Taču cilvēks, kas aiz veselības aprūpes redz tikai skaitļus vai papīriņus, nevar vadīt galveno veselības sistēmas aģentūru.
Atgriezīšos pie Eiropas Savienības pētījuma. Tas liecina, ka pēdējos gados Latvijas veselības aprūpe tai noteikto birokrātisko šķēršļu dēļ gadu no gada ir pasliktinājusies, nevis uzlabojusies, kā visās citās Eiropas Savienības valstīs. Pēc salīdzināmiem rādītājiem Latvijas veselības aprūpe ir noslīdējusi arī aiz Krievijas un Baltkrievijas, pavisam nedaudz apsteidzot tikai Ukrainu un Moldovu. Ir pienācis laiks paraudzīties uz veselības aprūpi ne tikai caur finansiālo, bet arī vispārcilvēcīgu un medicīnisku skatpunktu. Veselības profesionāļu izspiešana no Veselības ministrijas pārvaldes struktūrām novedusi pie Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa dramatiska pasliktinājuma.
Godātie Ivar Godmani un Ivar Eglīti!
Esmu strādājis kopā ar katru no Jums, augstu vērtēju Jūsu kompetenci, zināšanas, darbspējas un pieredzi. Domāju, arī Jums no mūsu sadarbības ir radusies pārliecība, ka nesvaidos ar tukšiem paziņojumiem. Latvijas pacientu veselības vārdā es Jūs aicinu mēneša laikā reorganizēt VOAVA, atstājot tai tikai finanšu norēķinu funkcijas, pieckārt samazinot štatus, likvidējot birokrātiskās pārbaudes un nomainot vadību. Šis nav aicinājums, bet brīdinājums.
Šo dokumentu vēstules veidā nosūtu Valsts prezidentam ārstam Valdim Zatleram, Saeimas priekšsēdētājam ārstam Gundaram Daudzem un visiem Saeimas deputātiem ārstiem, Rīgas pilsētas Domes priekšsēdētājam ārstam Jānim Birkam, Tiesībsargam Romānam Apsītim, Valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai, Eiropas Parlamenta Veselības komisijas priekšsēdētāja biedram ārstam Georgam Andrejevam.
Šo atklāto vēstuli elektroniskā formā nosūtu visiem Saeimas deputātiem, Veselības ministrijas valsts sekretāram Armandam Ploriņam, 80 laikrakstu, žurnālu, elektronisko masu informācijas līdzekļu redakcijām, 5500 Latvijas ārstiem.