Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9881108t1h7db4.jpg)
Noteikti nevaram izpildīt valdības uzdevumu samazināt darbinieku skaitu sociālās aprūpes centros, jo, ja mēs to darītu, nebūtu vairs kam aprūpēt šo centru iemītniekus, norāda Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks. Kopumā 33 šādās iestādēs strādā apmēram 3000 darbinieku visā Latvijā, un tā, no ministrijas skatu punktu, nav vis valsts pārvalde, bet gan sociālā aprūpe.
Citās valsts iestādēs gan gaidāms pamatīgs štatu samazinājums. Tiesa, visur sola, ka apmeklētāji no tā necietīs. Sociālajā jomā samazinājums gaidāms visās valsts iestādēs. Tāpat darbinieki tiek «samazināti» arī veselības naudas kūrētājiem — Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai (VOAVA).
LM vadība uzsver, ka «ministrijā samazināti vairāk nekā desmit procenti no darbinieku štata», proti, ja pašlaik vēl ministrijā strādā 177 darbinieki, tad no nākamā gada sākuma likvidētas 23 štata vietas, atbrīvojot 15 darbinieku, arī augstus ierēdņus, piemēram, vienu valsts sekretāra vietnieku (kopā ir trīs). Kopumā LM sistēmā strādā 6812 cilvēku, no kuriem puse ir jau minēto pansionātu darbinieki. Lai nevajadzētu samazināt šo darbinieku skaitu, LM sagatavojusi īpašu ziņojumu valdībai. Pārējās sociālās jomas iestādēs — Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), Valsts darba inspekcijā (VDI), Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), Sociālo pakalpojumu pārvaldē (SPP), Tehnisko palīglīdzekļu centrā un citās — reorganizācija jau izplānota, un visas institūcijas sagatavojušas plānu par darbinieku skaita samazināšanu par pieciem procentiem.
Sociālo iestāžu darbinieku skaita samazinājums tiek uztverts ar lielām bažām, jo līdz šim jau ne viena vien iestāde sūdzējusies par nepietiekamo darbinieku skaitu, lai laikus un bez gaidīšanas sniegtu palīdzību cilvēkiem. Taču tagad darbinieku samazināšana var atsaukties vēl dramatiskāk, jo strauji pieaug cilvēku skaits, piemēram, bez darba palikušo, kas stāv rindās, lai saņemtu pabalstu vai uzsāktu mācības.
«Samazinājums neskar nodaļu inspektorus, kuri reāli apkalpo cilvēkus,» «Neatkarīgajai» norāda VSAA sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Caune. To nemaz nevarētu samazināt pie labākās gribas — jo darba apjoms nodaļās katastrofāli pieaug un pieaugs vēl vairāk, kaut vai saistībā ar bezdarbnieku pabalstu piešķiršanas pieaugumu vien.
Samazinājums skar tikai VSAA darbiniekus, kuri veic saimnieciski administratīvās funkcijas. 2008. gada sākumā bija 1273 štata vienības, bet līdz 2009. gada 1. jūlijam kopumā tiks likvidētas 127. Tiek likvidēts arī viens klientu apkalpošanas punkts — Daugavpilī.
VDI reorganizācijas rezultātā līdzšinējo septiņu reģionālo struktūrvienību vietā ir izveidotas piecas — Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Rīgas reģionālās valsts darba inspekcijas un ir apvienoti vairāki biroji. Reorganizācija pieejamību pakalpojumiem un konsultācijām neietekmēs, jo pilsētās, kurās biroji slēgti, noteiktās nedēļas dienās apmeklētājiem ir iespēja saņemt konsultācijas un satikt inspektoru, skaidro VDI preses sekretāre Sarmīte Bunka-Briljonka, piebilstot, ka «veicām izpēti un secinājām, ka potenciāli slēdzamajos birojos apmeklētāju daudzums nebija tik intensīvs, lai reorganizācijas rezultātā radītu neērtības iedzīvotājiem». Reorganizācija nekādā veidā neietekmē nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu, jo konkrētā reģiona inspektori strādā pa visu reģionu. VDI salīdzinājumā ar šā gada 1. janvāri darbinieku skaits samazināts par 24 amata vietām — no 238 uz 214.
NVA samazinājums šogad un arī 2009. gadā skars filiāles, taču NVA pārstāve Iveta Kancēna norāda, ka štatu samazināšana neattiecas uz tiem darbiniekiem, kas strādā ar klientiem — viņiem ir ļoti daudz darba, nevienu nevar atlaist. Kopumā paredzēts piecus procentus darbinieku atbrīvot šogad, tikpat nākamgad — 46 darbiniekus, no tiem 14, kas strādā pārvaldē, kas ir 6,4 procenti no pārvaldē strādājošajiem.
VOAVA jau slēgusi birojus vairākās pilsētās — Talsos, Ventspilī, Ludzā, Preiļos, Krāslavā, Cēsīs un citur. Iedzīvotājiem ar jautājumiem par pacientu iemaksām, par kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtību, ar iesniegumiem endoprotezēšanai un citiem jāvēršas atlikušajos centros.