Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9886272t1hf36b.jpg)
Ekonomiskā krīze, kuras sekas nākamgad Latvijā tikai pieņemsies spēkā un, visticamāk, būs smagi jūtamas vēl aiznākamajā — vēlēšanu — gadā, sev līdzi nesīs arī lielus politiskus satricinājumus, prognozē politikā iesaistīti vai tai tuvi cilvēki. Tas attiecas gan uz pārmaiņām sabiedrības noskaņojumā, kas varētu radikalizēties, līdz ar to radot atbalsta augsni radikāliem politiskiem spēkiem, gan labējo partiju krīzē, kas jau šobrīd izpaužas katastrofāli zemos reitingos un nespējā piedāvāt spēcīgus līderus, kam būtu autoritāte. Izskan arī, ka premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) autoritātes rezerves drīz varētu būt izsmeltas, bet partijas nevar piedāvāt tikpat spēcīgu, bet «svaigāku, publiski pieejamāku» valdības vadītāju, kurš sabiedrībā varētu radīt cerību un atgriezt uzticību valdībai.
«Labējiem nav līdera, no turienes rodas tā sašķeltība,» «Neatkarīgajai» saka pirmais atjaunotās Latvijas Republikas prezidents Guntis Ulmanis. «Godmaņa resursi lielā mērā ir pagātnes resursi,» uzskata G. Ulmanis. Viņaprāt, šobrīd «Godmanim jābūt ugunsdzēsējam, kas tagad apdzēš krīzi», bet relatīvi drīz būs vajadzīgs jauns premjers. Eksprezidents nav vienīgais, kurš pauž šādu viedokli. Arī bijušais valdības vadītājs Aigars Kalvītis (TP) no vienas puses uzteic, ka «Godmanis grūtās situācijās nezaudē prātu, nepaniko», bet vienlaikus atzīst: «skaidrs, ka Godmanis cilvēkos optimismu neiedveš».
Arī Rīgas pilī un pat I. Godmaņa apkārtnē vairs nav dzirdama vēl vasarā jūtamā pārliecība, ka, pat šai valdībai krītot, prezidents atkal nominētu I. Godmani kā premjeru. «Valsts prezidents ir ieinteresēts atrast tādu ļoti spēcīgu cilvēku, viņš katrā ziņā var ļoti iedrošināt kādu ieiet politikā,» «Neatkarīgajai» teica kāds politikas vērotājs, kuram šad tad ir iespēja apspriesties ar V. Zatleru. Nav gan skaidrs, vai šī nostāja atspoguļo prezidenta aktivitātes, vai tikai konkrētās personas viedokli, ka politikā jāienāk jaunam līderim un V. Zatleram tas jāpasteidzina. No prezidentam tuviem cilvēkiem nenāk apstiprinājums, ka V. Zatlers šobrīd lūkotos, lai gadījumā, ja krīt valdība, viņam būtu savs premjera kandidāts kā alternatīva partiju piedāvātajiem. Vienlaikus arī no prezidentam pietuvinātajiem dzirdētas bažas, ka «labējā politiskajā spektrā nav jauna spēcīga varoņa».
Vēl viena no ekonomiskās krīzes izraisītām sekām varētu būt 10. Saeimas, kuru vēlēs aiznākamgad, sadrumstalotība, un tā rezultātā varētu rasties grūtības izveidot valdību. Tieši ar šīm bažām informēti cilvēki skaidro V. Zatlera saasināto uzmanību Satversmes grozījumu izstrādei, kurus prezidents saredzot nevis kā instrumentu Saeimas atlaišanai, bet mehānismu ārkārtas vēlēšanu sarīkošanai, ja 2010. gadā pēc parlamenta vēlēšanām iestātos krīze. «Satversmes grozījumi sabiedrībai šobrīd nav aktuāli, bet tie var kļūt ļoti būtiski politiskas krīzes situācijā,» prezidenta nostāju skaidroja kāds no viņa komandas.
Pēcvēlēšanu politiskā krīze tiek pareģota, ņemot vērā bažas, ka ekonomiskā krīze nesīs zināmas sabiedrības daļas apātiju, bet citos varētu izraisīt agresivitāti. «Cilvēki ir sajutuši, ka var dzīvot labi un, ja tagad viņiem ņem nost to, kas viņiem šķiet pienākas pēc definīcijas, tas var izraisīt radikālus noskaņojumus,» saka kāds politiskajam procesam tuvu stāvošs cilvēks. Turklāt tas notiekot uz labējo partiju sašķeltības fona, situācijā, kad par ietekmīgāko uzskatītā Tautas partija «ir novājināta, tur pat nav skaidrs, ar ko runāt, kas ir līderis».
«Ja ekonomiskā situācija ir tāda, kāda tā ir, tad visādas sēnes aug — gan ēdamās, gan indīgās,» «Neatkarīgajai» saka eksprezidents G. Ulmanis, arī viņu bažīgu dara jaunu radikālu spēku rašanās. Nacionāli konservatīvās TB/LNNK līderis Roberts Zīle šajā sakarā brīdina par valstij nelojālu «piekto kolonnu», kas gan esot ļaunākais scenārijs. Turpretī žurnāls «The Economist» pēdējos mēnešos atkārtoti rakstījis par iespējamiem scenārijiem, kā Krievija varētu mēģināt destabilizēt situāciju Latvijā un Igaunijā, piemēram, atbalstot radikālas nacionālas organizācijas. Tika aprakstīts iedomāts scenārijs, kā Krievija ķeras pie tautiešu aizstāvības pēc tam, kad «Maskavas rokas bīdītas nacionālistisku huligānu bandas zem patriotisma lozungiem pieprasītu krievvalodīgo etnisko tīrīšanu».
Šajā valstij sarežģītajā posmā daudzi skatās uz V. Zatleru, kurš, kāda pieredzējuša politiķa vārdiem runājot, «pamazām ir sācis kaut ko saprast no politikas», tomēr kā valsts galva nostiprinās ļoti lēnām. «Mēs visi no prezidenta gaidām valsts attīstības vīzijas. Domāju, ka tās prezidenta galvā tikai top, vismaz es skaidri no viņa šīs vīzijas neesmu saklausījis,» «Neatkarīgajai» saka G. Ulmanis, kurš tomēr esot saskatījis prezidenta progresu.