Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9887650t1h5d4b.jpg)
Rindas, lai vispār kļūtu par bezdarbnieku, proti, tikai reģistrētos Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), kļūs arvien garākas. Lai arī bezdarbnieku skaits aug ļoti strauji un īpaši tas, saskaņā ar nodarbinātības speciālistu prognozēm, notiks šāgada pirmajā ceturksnī, papildu resursu bezdarbnieku dienestiem nav visā Latvijā. «Būtu pareizi palielināt inspektoru skaitu, bet to nevaram izdarīt,» Neatkarīgajai atzīst NVA direktore Baiba Paševica.
Pašlaik daudzās NVA filiālēs gandrīz nepietiek ar vienu darbadienu, lai izstāvētu rindu pie nodarbinātības inspektora, kas pieņem dokumentus, lai cilvēku reģistrētu kā bezdarbnieku un viņš varētu posties tālāk uz citu valsts iestādi – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru – kārtot bezdarbnieka pabalstu, kur atkal diena jānostāv rindā. Piemēram, Rīgā cilvēki paņem savu kārtas numuriņu rindā un gaida, taču tas, ka tu esi atnācis no agra rīta, nenozīmē, ka tajā pašā dienā tiksi. Bezdarbnieki, kas izstāvējuši rindu, iesaka paņemt numuriņu uz priekšu un nākt pēc pāris dienām. Savukārt Liepājā lielā pieplūduma dēļ tiek organizēts klientu pieraksts uz pirmreizējo reģistrēšanos.
NVA sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Kancēna atzīst, ka, pirmo reizi nākot reģistrēties uz NVA, bez darba palikušajiem var nākties gaidīt rindā, bet tāpēc, piemēram, Rīgas reģionālajā filiālē klientiem šobrīd tiek izsniegtas lapiņas ar viņu kārtas numuru rindā. Diemžēl NVA nav elektroniskās reģistrācijas sistēmas. Tajā pašā laikā bijuši atsevišķi gadījumi, kad Rīgas filiālē līdz darbadienas beigām uz pirmreizējo reģistrēšanu sanāk vairāk cilvēku, nekā tobrīd var apkalpot. «Tad inspektori viņiem korekti palūdz atnākt nākamajā darbadienā,» norāda I. Kancēna. «Aptaujājot filiāļu darbiniekus, nevienā no tām nav bijusi situācija, ka cilvēkiem, atnākot reģistrēties, būtu jāgaida rindā pat divas dienas!"
2008. gadu Latvija noslēdza ar septiņu procentu lielu bezdarbu (precīzs rādītājs būs zināms šonedēļ), un, kā sarunā ar Neatkarīgo atzīst B. Paševica, bezdarbs audzis visās Latvijas vietās, visās pilsētās un visos rajonos. Visstraujāk bezdarbs palielinājies Dobeles rajonā un decembra vidū jau sasniedzis 10,9 procentus. Dobelei bezdarba pieauguma tempu ziņā seko Kuldīga un Liepāja, kur tikai decembrī vien bezdarbs pieaudzis par diviem procentiem. NVA prognozes liecina, ka šāgada janvārī, februārī un martā būs būtisks pieaugums, visticamāk, pirmajā gada ceturksnī sasniegs desmit procentu atzīmi. Tajā pašā laikā nākamgad, visticamāk, uz gada beigām, bezdarba līmeņa kāpums apstāsies.
Pērn NVA aktīvo nodarbinātības pasākumu finansējums bija 9,54 miljoni latu, savukārt 2009. gadā aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem atvēlētais finansējums ir tikai 8,2 miljoni lati, no kuriem 325 572 lati jau novirzīti Labklājības ministrijas izveidotajai finanšu rezervei.
Bezdarbnieku apmācība notiks tikai no Eiropas struktūrfondiem. B. Paševica saka: plānots mainīt līguma nosacījumus un jau šogad nodrošināt apmācības vairāk cilvēkiem no tiem resursiem, kuri paredzēti 2010. gadam. Samazinājums būtiski skāris algotos pagaidu sabiedriskos darbus. «Mums ir darbinieku skaita samazinājums, taču inspektorus un karjeras speciālistus tas neskars,» saka NVA vadītāja, «taču, ja prognozējam, ka būs 10–11 procentu bezdarba līmenis, mēs tomēr nevarēsim nodrošināt ar šiem resursiem, lai nebūtu rindu.» Vajadzētu palielināt inspektoru skaitu, taču tas netiks darīts. Uz Neatkarīgās jautājumu: vai tas nešķiet jocīgi, ka nāk arvien vairāk bezdarbnieku, bet tajā pašā laikā resursi ne tikai nepalielinās, bet pat samazinās, B. Paševica atbild: tas ir politisks jautājums, un mēs pildām valdības lēmumus.
Latvijā vidējais bezdarbnieka pabalsts palielinājies par 33,5 procentiem jeb 40,87 latiem, sasniedzot 162,98 latus, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati. 2008. gada beigās bezdarbnieku pabalstu saņēma vairāk nekā 34 000 bezdarbnieki. Taču tikai 50 procentu no pašreizējiem bezdarbniekiem saņem pabalstu. Bezdarbnieks saņem pabalstu vidēji 4,8 mēnešus, taču darbu atrod vidēji pēc septiņiem mēnešiem, liecina NVA dati. Šajā gadā darba meklēšanas laiks kļūs ilgāks, jo vakanču skaits jau tagad samazinājies par 70 procentiem.