Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9896910t1hd5ce.jpg)
«Nepietiek tikai ar ministru nomaiņu, jautājums, vai nav jānomaina arī premjers,» «Neatkarīgajai» trešdien teica kāds ietekmīgs koalīcijas politiķis, kurš nevēlējās, lai uz viņu atsaucas. Tuvākajās piecās dienās tikšot pieņemti strauji Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības likteni izšķiroši lēmumi. Opozīcijas partijas «Jaunais laiks» rosinātā un kreisā «Saskaņas centra» atbalstītā Saeimas ārkārtas sēde, kurā notiks balsojums par neuzticības izteikšanu I. Godmanim, notiks tikai pēc nedēļas 4. februārī, tas nozīmē, ka vismaz atsevišķi koalīcijas partneri izeju no uzticības krīzes centīsies rast jau ātrāk.
Vienlaikus tiek uzsvērts, ka pašreizējā krīzes situācijā, kad valdībai jāpieņem steidzami lēmumi un kaut īslaicīga palikšana bez valdības varētu novest pie haosa, nav iespējama tradicionāla valdības maiņa, kad tiek gāzta valdība un tad ilgāku vai īsāku periodu turpinās partiju sarunas par jaunas koalīcijas izveidi un ministru portfeļu sadalīšanu.
Par to, ka uzticības balsojumu I. Godmanim varētu sarīkot pati valdības koalīcija, pirmdien notikušajās prezidenta un partiju sarunās bija ieminējies Tautas partijas līderis Mareks Segliņš. Tagad no TP puses izskan, ka JL pieprasītais neuzticības balsojums, kurā nobalsojot «pret», valdības koalīcijas partijas var gluži otrādi — paust uzticību I. Godmanim, «ir absolūti nelaikā». TP šo balsojumu bija iedomājusies pēc tam, kad veiktas izmaiņas valdībā, ar to domājot gan ministriju apvienošanu, gan atsevišķu ministru nomaiņu.
Lai gan iepriekš no Rīgas pils un atsevišķiem koalīcijas partneriem bija izskanējusi vēlme arī par valdības koalīcijas paplašināšanu, I. Godmanis trešdien paziņoja, ka «nepazemosies» un pēc JL pasteigšanās pieprasīt viņa demisiju, pirms vēl premjers viņus aicinājis uz sarunām par pievienošanos, sarunas ar opozīciju nav dienaskārtībā.
No otras puses, tie, kas bijuši klāt pirmdien Rīgas pilī notikušajās prezidenta Valda Zatlera un partiju sarunās, «Neatkarīgajai» atstāstījuši, ka valdības koalīcijas pārstāvji bija mēģinājuši «spēlēt uz prezidentu» — kamēr nebūs noņemts jautājums par Saeimas atlaišanu un turpināsies priekšvēlēšanu gaisotne, opozīcija nebūs ieinteresēta uzņemties daļu atbildības un iesaistīties valdības darbā, V. Zatlera prasība par plašāku koalīciju paliek neizpildāma. «Bet prezidents šādas politiskas nianses nesaprot,» sprieda kādas opozīcijas partijas politiķis, kas atstāstīja šo sarunu epizodi.
Ja iepriekš bija jūtama TP vientuļā balss, kas brīžam atklāti, brīžam kuluāros kritizēja V. Zatlera kompetenci, tad šobrīd vairāk vai mazāk atklāti par to, ka nerespektē prezidentu, saka gandrīz visu partiju pārstāvji, arī tie, kuri iepriekš tiecās izmantot TP un prezidenta saspīlētās attiecības savā politiskajā spēlē. Lūzums noticis saistībā ar V. Zatlera pēdējo divu nedēļu politiskajiem manevriem, piedraudot ar Saeimas atlaišanu. Gan opozīcijas, gan koalīcijas politiķiem radusies pārliecība, ka V. Zatlers nesadūšosies pieņemt lēmumu par Saeimas atlaišanu, atšķiras tikai politiķu reakcija uz to — opozīcija ir kritiska un vīlusies, bet valdošajos jūtamais respekta trūkums pret Rīgas pili tagad kļuvis vispārējs.
JL līderei Solvitai Āboltiņai radies iespaids, ka «prezidents pats tagad mēģina atrast izeju no ultimāta, ko uzstādīja Saeimai». Kreisā «Saskaņas centra» frakcijas vadītājam Jānim Urbanovičam ir radies iespaids, ka «prezidents vairs nav politiski neitrāls, viņš ir kļuvis par politikas veidotāju». Viņaprāt, «visa Zatlera ultimātu būtība ir nodrošināt Godmanim premjerību», lai gan izskaidrojumu, kādēļ tas tā varētu būt, politiķis nesniedz.
Savukārt premjera partijas LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš kopumā kritizē V. Zatlera lēmumu pēc 13. janvāra grautiņiem aktualizēt jautājumu par Saeimas atlaišanu, kas, viņaprāt, nav bijis godīgs. «Nostājoties vienā ierindā ar Štokenbergu un visai sabiedrībai pasakot, ka ne jau Štokenbergs un viņa huligāni jāsauc pie atbildības, bet Saeima, prezidents rīkojās neatbilstoši politiskajai loģikai,» «Neatkarīgajai» teica A. Bērziņš. Viņaprāt, šābrīža krīze ir valdības, nevis Saeimas jautājums.
Skepse izskan arī ne vairs tikai par I. Godmaņa spēju uzturēt dialogu ar sabiedrību, bet nu jau arī ar koalīcijas partneriem. Pēc premjera 45 minūšu ilgā monologa, kurā viņš pirmdien Rīgas pilī sanākušos iepazīstinājis ar valdības plānu aktuālo problēmu risināšanā, TP Saeimas frakcijas vadītājam Mārim Kučinskim bija radies jautājums, «vai šis plāns nav tikai premjera galvā». Citiem vārdiem sakot, I. Godmanis «ministrus paliek malā» un uzticas tikai sev. M. Kučinskis «Neatkarīgajai» atzina, ka pat koalīcijas politiķiem premjers nesniedzot informāciju par valdības programmām Eiropas Komisijas piešķirtā aizdevuma izlietojumam un uz lūgumiem informēt atbilde esot, ka tas ir konfidenciāli.
J. Urbanovičs šajā sakarā «Neatkarīgajai» izteicās, ka viņš, nebūdams valdībā, par starptautiskā aizdevuma nosacījumiem zinot vairāk nekā koalīcijas partijas, kurām I. Godmanis neko nestāstot, jo par to esot klātienē iztaujājis Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjus, kuri, piemēram, nemaz neesot prasījuši premjera aizstāvētos lēmumus par nodokļu paaugstināšanu, kam būšot pretējs — nodokļu ieņēmumus pazeminošs — efekts. «Es domāju, ka šī valdība netiks galā ar aizdotās naudas apsaimniekošanu,» uzskata SC politiķis.