Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9899654t1hb208.jpg)
Psihiatriskā aprūpe valstī nonākusi neapskaužamā situācijā – krīzes apstākļos arī psihoneiroloģiskajām slimnīcām valsts finansējums ir samazināts par 15 procentiem. Tas nozīmē, ka slimnīcās jāsamazina gultasvietu skaitu, atlaižot mājās daļu pacientu, un cilvēkus ar psihiskām saslimšanām ārstējot īsāku laiku nekā līdz šim.
Sabiedrību satraucis fakts, ka psihiatriskās slimnīcas paziņojušas par pacientu izlaišanu no slimnīcām ierobežotā finansējuma dēļ. Kā noskaidroja Neatkarīgā, tas gan nenotiek masveidā, un cilvēku bailēm par savu drošību īsti nav pamata. Arī līdz šim daudzi jo daudzi cilvēki ar psihiskām saslimšanām ir dzīvojuši un dzīvo sabiedrībā. Saņemot attiecīgu ārstēšanu, viņi neapdraud ne sevi, ne citus. Taču šis krīzes laiks aktualizē citu problēmu, par ko daudzkārt ir runāts, bet risinājums nav rasts. Psihiatriskajās slimnīcās gadu gadiem dzīvo pacienti, kuriem tur tik ilgi nemaz nevajadzētu mitināties. Šiem cilvēkiem vienkārši nav kur palikt. Viņu veselības stāvoklis neatbilst ievietošanai valsts sociālās aprūpes centros cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, bet arī slimnīca nav piemērota pastāvīgai dzīvei.
Finansējums tiek samazināts visām slimnīcām, taču pagaidām vairākās slimnīcās nelabprāt par to runā – jautājums pārāk sāpīgs, vēl ir daudz neskaidrību. Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas Ģintermuiža vadītājs Uldis Čāčus atklāti saka: «Pilnīga taisnība – finansējums par 15 procentiem ir samazināts.» Slimnīcai tas nozīmē aptuveni par tikpat procentiem samazināt pacientu skaitu, proti, ja slimnīcā ir 500 gultasvietu (gan psihiatrijas, gan narkoloģijas pacientiem), tad 75 tagad jālikvidē. Tā ir aptuveni viena slimnīcas nodaļa. Pašlaik jau gultasvietu skaits samazināts par piecdesmit. «Pacienti jāpabaro, medikamenti jādod, darbiniekiem jāmaksā algas, veļa jāmazgā – tam visam nepieciešama nauda, bet mūsu pacienti – lielākā daļa – nevar samaksāt par slimnīcu, tāpēc pašu pelnīšanas iespējas ir ierobežotas,» saka U. Čāčus.
Līdz šim vidējais ārstēšanās ilgums psihoneiroloģiskajiem pacientiem bija noteikts 45 dienas, taču saskaņā ar valdības šonedēļ pieņemtajām izmaiņām veselības aprūpes finansēšanas kārtībā tas ir samazināts līdz 30 dienām. Naudas izteiksmē tas nozīmē – ja pacientam ir jāārstējas ilgāku laiku, valsts par šīm dienām slimnīcai maksā tikai 70 procentu no izmaksām. U. Čāčus skaidro, ka vidēji viņu slimnīcā bērni pavada 30, pieaugušie – 40 dienas. «Būtu, protams, labāk, ja mums tik daudz nevajadzētu domāt par naudu, bet vairāk par pacienta veselību, lai cilvēks ar slimības saasinājumu varētu palikt slimnīcā tik ilgi, kamēr viņa stāvoklis nostabilizējas,» saka slimnīcas vadītājs. «Lai vai kādi apstākļi Latvijā būtu, tomēr ir jāsaglabā līdzsvars. Mani vairāk uztrauc tas, ka, noņemot naudu mums, vairāk nedod arī ārpus slimnīcas aprūpei – nav vairāk naudas ne pašvaldību dienas centriem, ne grupu dzīvokļiem, ne arī vairāk naudas ambulatorai aprūpei. Slimnieku skaits nesamazinās, un tas nozīmē, ka pacientiem būs sliktāk un arī sabiedrībai kopumā.» U. Čāčus piebilst, ka sāktā slimnīcas korpusu rekonstrukcija, lai nodrošinātu pacientiem cilvēcīgus apstākļus, gan netiks pārtraukta, jo tā tiek īstenota par valsts garantētu aizdevumu. Noslēgto līgumu laušana izmaksātu vēl dārgāk.
Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju plānots, ka no šā gada 1. aprīļa valsts vairs neapmaksās psihiatriskā profila stacionārajās nodaļās sniegto palīdzību personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas var tikt uzņemtas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs. Tas nozīmē, ka šīs grupas pacientiem arī būs jāpamet slimnīcas.
Uzziņai:
Psihoneiroloģiskās slimnīcas Latvijā:
• Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca (400 vietu)
• Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca Ainaži (70 vietu)
• Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca (180 vietu)
• Piejūras slimnīca (psihiatriskā klīnika)
• Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs (pievienota Vecpiebalgas slimnīca) (ap 700 vietu)
• Slimnīca Ģintermuiža (pašlaik 450 vietu)
• Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca (400 vietu)
Finansējums samazināts par 15 procentiem