Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9899928t1hbedc.jpg)
Lieldienu olu krāsošana
Ola ir dabas radīts ideāls iepakojums jaunai dzīvībai. Laikiem ejot, ola ir simbolizējusi noslēpumu, burvestību, ārstniecisku līdzekli, barību un zīmi. Tā ir visā pasaulē izplatīts Lieldienu svinību simbols. Olu krāso un citādi izrotā, izceļot tās īpašo simbolismu.
Pirms olu sāka cieši saistīt ar kristīgajām Lieldienām, to godināja daudzos ar pavasara atnākšanu saistītos rituālos. Romieši, galli, ķīnieši, ēģiptieši un persieši, piemēram, olā saskatīja Visuma simbolu. Kopš senseniem laikiem olas krāsoja, ar tām mainījās un tām izrādīja godu.
Pagānu laikos ola attēloja zemes atdzimšanu. Garā, grūtā ziema bija galā, zeme atvērās un atdzima – gluži kā ola atveras, lai dotu ceļu dzīvībai. Tāpēc uzskatīja, ka olai piemīt īpašas spējas. Olas iemūrēja māju pamatos, lai atgaiņātu nelabos spēkus. Romā topošās māmiņas nēsāja līdzi olu, jo tas palīdzēšot noteikt vēl nedzimušā bērna dzimumu. Pirms ienākšanas jaunajā mājā, franču līgavas samina olu.
Kristīgajā pasaulē ola simbolizē ne vairs zemes, bet gan cilvēka atdzimšanu. Kristieši aizguva olas simbolu, salīdzinot olu ar kapu, no kura augšāmcēlās Kristus.
Senās poļu leģendās savijušās folkloru un kristīgās leģendas, cieši saistot olu ar Lieldienām. Kāda leģenda vēsta, ka Jaunava Marija pie krusta dalījusi kareivjiem olas, lai viņi neizturētos pret sodītājiem tik nežēlīgi. Viņas asaras ritējušas uz olām, pārklādamas tās ar mirgojošas krāsas laukumiņiem.
Cita poļu leģenda stāsta par to, kā Marija Magdalēna devusies uz kapu, lai iesvaidītu Jēzu. Līdzi viņa paņēmusi grozu ar olām. Kad kapā viņa ieskatījusies grozā, baltās čaumalas brīnumainā kārtā zaigojušas visās varavīksnes krāsās.
Jau viduslaikos olas rotāja un krāsoja arī Anglijā. Edvarda I pārskata grāmatas rāda, ka 1290. gadā karalis samaksājis astoņpadsmit pensus par Lieldienu dāvanām paredzēto četrsimt piecdesmit olu krāsošanu un izrotāšanu ar lapu zeltu.
Visslavenākās Lieldienu olas ir gatavojis zeltkalis un juvelieris Pēteris Karls Faberžē. 1883. gadā Krievijas cars Aleksandrs pasūtīja Faberžē īpašu Lieldienu dāvanu savai sievai carienei Marijai.
Faberžē ola tā sajūsmināja carieni, ka cars pasūtīja Faberžē uzņēmumam pa olai uz katrām Lieldienām. Šo tradīciju turpināja arī Aleksandra dēls cars Nikolajs II. Kopumā Faberžē izgatavoja 57 olas.
Šobrīd Anglijā un citās zemēs neviens vien mākslinieks specializējas ornamentālu olu radīšanā. Daži izmanto ziedus un lapiņas no apsveikuma kartītēm, citi veido mazus amoriņus, vēl citi izmanto dārgakmeņus, audumus, lentītes, treses un citus iedomājamus un neiedomājamus materiālus. Olas uzmanīgi pārgriež uz pusēm, abas pusītes savieno ar elegantām eņģītēm un tad salīmē ar epoksīda sveķiem vai citu caurspīdīgu līmi. Kad meistardarbs pabeigts, to pārklāj ar īpašu, spīdīgu laku. Lai gan šodien retais vairs tic olai kā zīmei vai noslēpumam, tās simboliskā nozīme ir saglabājusies, un katru pavasari olas krāso un izgrezno miljoniem cilvēku visā pasaulē.