Analītiķi: martā vai aprīlī Latvijā sāksies deflācijas periods

BNS
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/Scanpix

Martā vai aprīlī mēneša griezumā cenas Latvijā sāks samazināties un iestāsies deflācijas periods, kas ar izņēmumiem atsevišķos mēnešos iesniegsies arī 2010. gadā, aģentūrai BNS prognozēja banku analītiķi

«Swedbank» ekonomiste Ivonna Slapiņa aģentūrai BNS atzīmēja, ka janvāra dati par patēriņa cenu pārmaiņām apstiprināja gada sākumā izskanējušās pretrunīgās ziņas par tirgotāju reakciju uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes palielināšanu.

«Atsevišķās preču un pakalpojumu grupās PVN likmes kāpums tika pilnībā novirzīts uz patērētāju pleciem, taču citās likmes pieaugumu tirgotāji uzņēmās uz sevi, kas krītošā patēriņa apstākļos ir dabiska reakcija. Tādējādi kopumā patēriņa cenas pieauga par 2,2% mēneša laikā, kas ir lēnāk, nekā būtu, ja viss nodokļa likmes pieaugums atspoguļotos cenās,» sacīja Slapiņa.

Viņa norādīja, ka līdzās PVN kāpumam palielinošu ietekmi uz inflāciju atstāja akcīzes nodokļa kāpums cigaretēm, taču cigarešu sadārdzināšanās janvārī bija daudz zemāka par izskanējušajām aplēsēm par nodokļa likmes kāpuma ietekmi uz cenām.

«Tas var būt izskaidrojams ar to, ka pārdošanā vēl bija pieejamas vecās akcīzes markas cigaretes, tādējādi šis nodokļa kāpums, visticamāk, ietekmēs inflāciju arī februārī,» sacīja Slapiņa, norādot, ka būtisku mazinošo efektu uz mēneša inflāciju atstāja cenu kritums apģērbiem un apaviem sezonas izpārdošanu dēļ, kā arī degvielai, krītoties pasaules naftas cenām.

Pēc viņas prognozētā, lai arī februārī tika palielināta akcīzes nodokļa likme vairākām preču grupām, visticamāk, kopumā patēriņa cenas mēneša griezumā būtiski nemainīsies gan sezonālu faktoru dēļ, gan arī strauji rūkošā patēriņa ietekmē.

«Domājams, ka martā vai aprīlī cenas mēneša griezumā sāks samazināties un sāksies deflācijas periods, kas ar izņēmumiem atsevišķos mēnešos iesniegsies 2010. gadā. Pieaugot bezdarbam un samazinoties iedzīvotāju ienākumiem, tirgotāji arvien vairāk būs spiesti samazināt cenas, lai uzturētu pircēju aktivitāti. Tādējādi arī gada inflācija turpinās samazināties, gada otrajā pusē pārejot deflācijā, kas nozīmē, ka vidēji 2009. gadā cenas varētu saglabāties iepriekšējā gada līmenī,» sacīja Slapiņa.

«Nordea Markets» finanšu analītiķis Andris Lāriņš aģentūrai BNS atzīmēja, ka gada inflācijas rādītāju samazināšanos janvārī būtiski ietekmēja izmaiņas nodokļos, ko arī atspoguļo cenu lēciens mēneša laikā par 2,2%, kas ir tāds pats kā 2007. gada oktobrī un otrais augstākais pēc pagājušā gada janvāra lēciena, ja aplūko datus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.

«Tomēr cenu izmaiņu gada rādītājs pirmo reizi kopš 2007. gada jūlija ir nokļuvis pie viencipara skaitļa,» sacīja Lāriņš.

Viņš arī atzīmēja: ja atņemam regulētos ciparus, tad viennozīmīgi ir vērojams pat samērā straujš cenu pieauguma tempa kritums, kas nu jau var likt satraukties par deflācijas draudiem.

«Nenoliedzami gada rādītajam uz leju doties palīdzēja pagājušā gada janvārī piedzīvotais cenu lēciens. Diemžēl mazumtirdzniecības apmēru krituma pozitīvā ietekme uz cenām var nest līdzi arī negatīvas sekas. Patērētājiem tā būtu piedāvājuma samazināšanās vai nu apmērā, vai dažādībā. Ekonomikai kopumā — attiecīgi nepieciešams mazāks darbaspēka apmērs, tādēļ turpinās pieaugt bezdarba līmenis. Strauji krītošie iekšzemes kopprodukta rādītāji un bezdarba problēma būtu galvenie jautājumi, kuriem tuvākajā laikā jāpievērš pastiprināta uzmanība. Inflācijas tempu kritums ir pozitīva zīme, bet jāuzmanās no deflācijas,» atzina Lāriņš.

Savukārt DnB NORD bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja aģentūrai BNS norādīja, ka gada inflācijas samazinājums līdz 9,8% vēl tikai apstiprina, ka Latvijas ekonomika un iekšzemes pieprasījums strauji krīt un nodokļu paaugstinājumu jau vairāk vai mazāk spiesti uzņemties uzņēmēji.

«Inflācijas lejupslīdes tendence turpināsies arī nākamajos mēnešos, par ko līdzās augošajam bezdarbam un krītošajiem ienākumiem liecina arī iedzīvotāju noskaņojuma pētījumi,» teica Vēja, norādot, ka iedzīvotāji, samazinoties pirktspējai, arvien rūpīgāk seko cenām. Viņa arī atzīmēja, ka atbilstoši pētījuma «DnB NORD Latvijas barometrs» datiem gandrīz 90% iedzīvotāju iepērkoties vienmēr pievērš uzmanību cenām un 45% gadījumu cena ir galvenais faktors, izvēloties preces vai pakalpojumus.

Vēja norādīja, ka janvārī, tāpat kā iepriekšējos mēnešos, galvenās inflāciju pazeminošās preču grupas bija degviela, apģērbi un apavi. Lai gan apģērbu un apavu cenas janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājušās attiecīgi par 5,7% un 7%, šajās preču grupās vēl ir visas iespējas tālākam cenu kritumam.

«Apģērbu un apavu cenas daudzos gadījumos joprojām ir augstākas nekā citās Eiropas valstīs, ko labi pamanījuši arī Latvijas iedzīvotāji,» klāstīja Vēja, atsaucoties uz «DnB NORD Latvijas barometra» pētījumu, kas liecina, ka 56% iedzīvotāju uzskata, ka apģērbus izdevīgāk ir iegādāties ārvalstīs.

«Līdzās pieprasījuma kritumam par vēl vienu cenu pazeminošu faktoru šogad jākļūst energoresursu cenu kritumam. Ja degvielas cenu pazemināšanās pagājušajā gadā bija skaidri pamanāma, šogad likumsakarīgi būtu jāseko arī gāzes un siltumenerģijas cenu kritumam, ņemot vērā, ka Krievijas valsts gāzes koncerna «Gazprom» Eiropai piegādātās gāzes cena šogad tiek prognozēta vairāk nekā par 30% zemāka nekā 2008. gadā. Ja Latvijā par būtisku gāzes cenu samazināšanos privātajiem patērētājiem pagaidām nav dzirdēts, Igaunijā no 1. marta gāzes cena mājsaimniecībām jau samazināsies par 10–20%,» pastāstīja Vēja.

Pēc viņas teiktā, cenu pazemināšanās komunālo pakalpojumu sektorā atvieglotu tieši vismazāk nodrošināto iedzīvotāju stāvokli, kuri līdz šim inflācijas samazināšanos praktiski nav izjutuši.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai BNS atzīmēja, ka janvārī preču un pakalpojumu cenu izmaiņas galvenokārt noteica PVN un akcīzes nodokļa palielinājums, kā arī atlaides.

«Janvārī tika pārkāpta zīmīga robeža un sagaidīta viencipara inflācija,» atzīmēja Gašpuitis, norādot, ka salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri patēriņa cenas pieauga par 9,8%.

Pēc Gašpuiša prognozētā, februārī cenu izmaiņas noteiks akcīzes nodokļa pieaugums. «Sagaidāms, ka tā ietekme uz cenu pieaugumu būs nedaudz lielāka par janvārī piedzīvoto. Taču tam nebūs paliekoša efekta,» viņš sacīja, norādot, ka tālākā perspektīvā inflācija turpinās samazināties.

SEB bankas makroekonomikas eksperts atzīmēja, ka pirktspējas un attiecīgi patēriņa kritums turpinās spiest cenas uz leju. Konkurence turpinās saasināties, un tās ietekmē daudzas preces un pakalpojumi būs pieejami ar atlaidēm.

«Cenas arvien vairāk tiks veidotas, lai izdzīvotu, nevis nopelnītu. Ar ienākumu samazinājumu saskarsies lielākā daļa iedzīvotāju, kas noteikti pieprasīs arī atbilstošu cenu korekciju no tirgotāju, ražotāju un pakalpojumu sniedzēju puses. Optimisms ir zudis, un iedzīvotāji arvien pragmatiskāk izvērtē savus tēriņus, arvien mazāk atvēlot precēm, kas nav pirmās nepieciešamības. Tādēļ tikai labas cenas savienojums ar izcilu pakalpojuma kvalitāti un laipnu attieksmi būs tie faktori, ar kuriem būs iespēja piesaistīt pircēju. Joprojām makroekonomisko datu plūsma no pasaules ir ar pieaugoši negatīvu tendenci, kas tuvina arvien vairāk jaunam draudam — deflācijai. Pagaidām šādi draudi Latvijai nav aktuāli. Taču, ja situācija turpinās attīstīties līdzšinējā virzienā un tempos, tas nav izslēgts. Tādēļ, skatoties uz priekšu, šāds risks ir jāņem vērā,» sacīja Gašpuitis.

Savukārt Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova atzīmēja, ka patēriņa cenu kāpums janvārī galvenokārt saistīts ar jaunajām nodokļu likmēm, kā arī ar mājokli saistīto pakalpojumu sadārdzināšanos.

«Nepatīkami pārsteidza fakts, ka atsevišķi uzņēmēji izmantoja PVN likmju un akcīzes nodokļa pieaugumu tabakas izstrādājumiem, lai palielinātu cenas vairāk, nekā tas bija nepieciešams. Par spīti patēriņa kritumam, uzņēmēji, izmantojot cenu pieaugumu, joprojām mēģina saglabāt ieņēmumus iepriekšējos apmēros. Tomēr ekonomiskā situācija Latvijā ir pārāk nopietna, lai šādi paņēmieni dotu rezultātus. Latvijas pircējs ļoti rūpīgi izvērtē savus tēriņus, un, preces cenai palielinoties, meklē lētāku alternatīvu vai būtiski ierobežo patēriņu,» stāstīja Ertuganova.

Viņa norādīja: pozitīvi vērtējams, ka atlaižu ietekmē būtiski kritušās apģērbu un apavu cenas — šai preču grupai Latvijā acīmredzami cenas ir nepamatoti augstas. Turpināja samazināties arī degvielas cenas.

«Tomēr kopumā jāsecina, ka, gada inflācijas rādītājiem mazinoties, Latvijas iedzīvotāji šo kritumu joprojām neizjūt. Rēķini par mājokli ir šokējoši augsti, pārtikas produkti joprojām ir dārgi, veselības un izglītības pakalpojumu maksa turpina sadārdzināties. Tomēr paredzams, ka pēc pāris mēnešus novērojamā cenu pieauguma, ko lielākoties ietekmē nodokļu politikas izmaiņas, Latvijā atkal tiks novērota deflācija, proti, vidējā cenu līmeņa kritums attiecībā pret iepriekšējo mēnesi. Ekonomikas buma laikos pircēji bija gatavi «apēst» jebkuru cenu, ko viņiem piedāvāja pārdevējs, kā dēļ mēs vēl arvien esam spiesti pirkt preces un pakalpojumus par nepamatoti augstām cenām, kas mulsina pat «vecās» Eiropas iedzīvotājus, kuriem ienākumu līmenis ir pavisam cits. Neapšaubāmi, pieprasījuma kritums un atsevišķo tirgotāju neveiksmīgie centieni saglabāt ieņēmumus ar cenu palielinājuma palīdzību mudinās Latvijas uzņēmējus principiāli pārskatīt cenu veidošanas politiku,» klāstīja Ertuganova.

Jau vēstīts, ka Latvijā šogad janvārī patēriņa cenas pieauga par 2,2% salīdzinājumā ar decembri, bet gada inflācija (šā gada janvāris salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri) samazinājās līdz 9,8%. Pirms mēneša gada inflācija Latvijā bija 10,5%.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu