Jāvienojas par cienīgu Godmaņa pēcteci

Latvijas virzītajā Eiropas Komisijas enerģētikas komisārā Andrī Piebalgā daudzi saskata to profesionāli, kas spētu vadīt krīzē iestigušās Latvijas valdību un gūt gan partiju, tostarp opozīcijas, gan sabiedrības autoritāti. Pēdējais ir ļoti būtisks priekšnosacījums, jo tiek apšaubītas uzticības krīzē nonākušās varas iespējas šo krīzi pārvarēt. Svarīgs aspekts par labu A. Piebalgam ir arī Latvijas starptautiskās finansiālās saistības, ko valsts uzņēmās līdz ar Starptautiskā valūtas fonda daudzmiljardu aizdevumu. Atbildēdams par Eiropas Savienības enerģētikas politiku, kas izvirzījusies par bloka teju būtiskāko ekonomisko un politisko problēmu, A. Piebalgs ir guvis pieredzi, sakarus un atpazīstamību, ar kādu nevar lepoties neviena cita Latvijas amatpersona.

«Kāpēc man jāsaka — nē, ja tas valstij tiešām būtu vajadzīgs un es to varētu izdarīt,» trešdienas vakarā LTV «Panorāmai» atbildot uz iespēju kļūt par premjeru teica A. Piebalgs. Neviena partija viņam neesot izteikusi piedāvājumu ieņemt premjera amatu, taču, ja tas tiktu piedāvāts, tad A. Piebalgs to apdomātu.

Medijos bija izskanējis, ka A. Piebalgu kā potenciāli nākamo premjeru uzrunājusi Rīgas pils. Valsts prezidents Valdis Zatlers tiešām ar A. Piebalgu nesen tikās klātienē, kad 13. janvārī viesojās Eiropas Parlamentā Strasbūrā, kur cita starpā varētu būt bijis pārrunāts arī šis jautājums. Tomēr droši avoti Rīgas pilī noliedz, ka A. Piebalgs ticis uzrunāts, un šādas informācijas parādīšanos pieraksta politiķiem, kuri paši zīmē dažādus scenārijus. Tomēr tā varētu būt tikai vienošanās necilāt šo jautājumu pirms laika, jo no vadošiem politiķiem ir dzirdēts, ka nākamais premjers, kas, lai kā politiķi un prezidents publiski būtu kritizējuši šādu iespēju, visticamāk, tomēr būšot bezpartejisks un tikšot sameklēts ar V. Zatlera iesaistīšanos. To, ka šajā virzienā kaut kas tiek darīts, negribīgi izskanējis arī no prezidentam tuvu stāvošiem cilvēkiem, atsakoties konkretizēt sīkāk.

Turklāt informēti avoti nenoliedz, ka arī Rīgas pilī vismaz baumu līmenī ir dzirdēts par politiskajos kuluāros apspriesto «labprātīgu varas nodošanas scenāriju», kā to nodēvēja kāds ietekmīgs koalīcijas politiķis. Proti, ka I. Godmanis tomēr notur savu valdību vēl nedaudz vairāk kā trīs mēnešus līdz vasarai, kad notiks pašvaldības un Eiropas Parlamenta vēlēšanas un, iespējams, arī referendums par Saeimas atlaišanu. Tas būtu laiks, kad beigtos A. Piebalga pilnvaras eirokomisāra amatā un vēlēšanas būtu ienesušas korekcijas Latvijas politiskajā vidē, ar ko daži saista labējo partiju pārgrupēšanās un konsolidācijas iespējas. Tad, partijām iepriekš vienojoties, notiktu valdības maiņa un par premjeru kļūtu A. Piebalgs. «Tas ir ne tikai iespējams, tas ir optimālākais scenārijs,» norāda kāds koalīcijas politiķis.

To, ka šāds scenārijs tiek apspriests, bet nav akmenī cirsts, tomēr nosaka sarežģījumi pašreizējā koalīcijā un I. Godmaņa personība. Tas neļauj droši prognozēt, cik dienas, nedēļas vai mēnešus valdība noturēsies. To ilustrē kāda koalīcijas politiķa ceturtdien pat bez ironijas teiktais, ka «valdība būs vismaz līdz pirmdienai». Šodien partijas sanāks, lai apspriestu I. Godmaņa piedāvāto ministriju reorganizācijas plānu, pret ko kategoriski iebildumi ir ne tikai TB/LNNK un Tautas partijai, bet pat paša premjera pārstāvētajai LPP/LC. Tās frakcija trešdien noraidījusi I. Godmaņa priekšlikumu LPP/LC izloloto Bērnu un ģimenes lietu ministriju pievienot Labklājības un Veselības ministrijām, to nododot TP pārraudzībā, tāpat izskanējis paziņojums, ka premjera partija nebalsos par māmiņu pabalstu samazināšanu. Frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš gan «Neatkarīgajai» uzsver: «Tas, ka mēs neatbalstām Godmani vienā jautājumā, vēl neko nenozīmē.» Vakar arī premjera aprindās bija šaubas, vai šodien partijas vienosies par galīgo kompromisu, vienlaikus netika pieļauts, ka valdība tādēļ kritīs. Tikmēr kāds ietekmīgs koalīcijas politiķis I. Godmaņa darba stilu raksturoja kā «katastrofālu», sakot, ka premjera maiņa ir nobriedusi. Šī kritika attiecas arī uz veidu, kā tika izstrādāts pēdējais ministriju reorganizācijas plāns, kas dažādiem koalīcijas partneriem ticis pasniegts atšķirīgi, radot pamatīgu apjukumu. Politiķiem pieejamie konfidenciālie partiju un politiķu individuālie reitingi par janvāri rādot, ka I. Godmani negatīvi vērtē 49% procenti aptaujāto. Tas liekot domāt, ka jebkāda valdības reorganizācija, tostarp jaunu seju parādīšanās ministru amatos, no sabiedrības uzticības vairošanas viedokļa esot bezjēdzīga, jo «maini kādus ministrus gribi, kamēr būs Godmanis, visi tiks norakstīti pēc Godmaņa šnites».