Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9921490t1h4ccc.jpg)
«Nezinu, patiešām nezinu, vai došos vēl kādreiz jūrā. Viss atkarīgs no tā, vai varēšu atrast darbu uz sauszemes. Ja godīgi, tad pagaidām nemaz domāt par to negribas,» «Neatkarīgajai» saka 64 gadus vecais rīdzinieks Jevgēnijs Grigorjevs, kas pēc piecu mēnešu ilgas atrašanās Somālijas pirātu gūstā dzīvs atgriezies mājās Rīgā.
Visu mūžu Jevgēnijs strādājis uz kuģiem, apceļojis puspasaules, un nekad līdz šim viņam nebija ienācis prātā, ka kādreiz nokļūs pirātu ķetnās. «Tur nav nekādas romantikas,» nosaka Jevgēnijs. Viņam klēpī ierāpjas divus gadus vecais vectēva lolojums mazdēliņš Oskars, kurš pavisam noteikti zina, kas ir kuģis «Faina».
«Mani noalgoja firma, kam pieder kuģis, paši piezvanīja no Odesas un piedāvāja darbu,» stāstu sāk Jevgēnijs, kas uz kuģa strādāja par elektromehāniķi. Vasaras vidū viņš devies uz Odesu, tad Sevastopoli. Viņš zinājis, ka kuģis dosies uz Kenijas ostu Mombasu, taču pat prātā neienāca, ka kuģim uzbruks pirāti. Tas notika 25. septembrī. Jevgēnijs atradies kuģa iekštelpās un neredzēja, kā notikusi kuģa ieņemšana, taču dzirdējis šāvienus. Aculiecinieki stāstīja, ka somālieši šāvuši gaisā brīdinājuma šāvienus, līdz uzrāpušies uz kuģa, šāvuši atkal, kuģim nācies apstāties. Jūrnieki bija izveidojuši barikādes pie durvīm un paspēja arī noraidīt SOS ziņojumu par kuģa ieņemšanu. Tomēr durvis nācās atslēgt un padoties, jo somāliešu automāti tika pavērsti pret cilvēkiem. Uz kuģa tobrīd atradās 21 cilvēks. Pēc trim dienām ar sirdslēkmi nomira kuģa kapteinis.
«Tā kā somālieši uzreiz sāka laupīt, domājām, ka tā ir laupītāju banda, kas sazagsies un mūs palaidīs, taču vēlāk izrādījās, ka viņi vēlas izpirkumu. Mēs to ilgi nezinājām, vismaz trīs mēnešus. Mums neviens neko nepaskaidroja. Pirāti galvenokārt runāja savā valodā, izņemot dažus, kas sazinājās arī angliski,» stāsta Jevgēnijs, «visi jūrnieki bija sadzīti vienā kajītē. Kuģa pārtikas rezerves ātri beidzās, palika tikai rīsi, makaroni. Mūs baroja vienreiz dienā. Bet brīžiem nebija pat ūdens. Labi, ka mūsu pavārs bija meistars, prata cept maizi, tāpēc mums dažreiz sanāca arī nelielas brokastis — tēja ar maizi.»
Jevgēnijs gūstā notievējis vairāk nekā par desmit kilogramiem, bet citādi jūtas labi. Pagaidām vēl nevar aprast ar aukstumu, jo pie Somālijas krastiem gaisa temperatūra nereti sasniegusi 50 grādus karstuma. Fiziski jūrnieki nav ietekmēti, lai gan saspīlējums bijis tik liels, ka varēja nonākt arī līdz kautiņiem. Ja pirātiem, un viņu uz kuģa bija desmitiem, kaut kas nepatika, atņēma jūrniekiem pēdējo — mantas, maizi, ūdeni. Pastaigāties atļāva tikai vienreiz nedēļā.
Aptuveni pēc trim mēnešiem gūstā jūrnieki sāka saņemt pirmās ziņas par to, kas vispār notiek, un tad arī uzzināja, ka pirāti pieprasījuši 20 miljonu dolāru lielu izpirkumu, ka notiek tirgošanās ar kuģa īpašniekiem. Ziņas piegādājuši arī amerikāņi, jo viņu kuģis jau no otrās «Fainas» nolaupīšanas dienas stāvējis pie Somālijas krasta un uzraudzījis, kas notiek uz «Fainas». Jevgēnijs atzīst: zinājām, ka uz kuģa ir ieroči, kuri bija jānogādā Kenijā.
Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Jevgēnijs ar dzīvesbiedri runājis pa telefonu tikai šāgada 25. janvārī, kad jau bijis skaidrs, ka kuģa īpašnieki samaksās izpirkuma maksu 3,2 miljonus dolāru. Mājup Jevgēnijs pārbraucis amerikāņu karavīru tērpā, jo pirāti pat kreklu un kurpes bija atņēmuši. Viņa dzīvesbiedre Ņina saka paldies visiem, kuri palīdzēja: «Cilvēki gan te Latvijā, gan Ukrainā ir ļoti atsaucīgi!»